भगवद्गीता
Bhagavadgītā
- 1 anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ | sa … ಕರ್ಮಫಲವನ್ನು ಆಶ್ರಯಿಸದೆ ಮಾಡಬೇಕಾದ ಕರ್ಮವನ್ನು ಯಾವನು ಮಾಡುತ್ತಾನೋ ಅವನೇ ಸಂನ್ಯಾಸಿಯೂ ಯೋಗಿಯೂ…
- 2 yaṃ saṃnyāsamiti prāhuryogaṃ taṃ viddhi pāṇḍava | na … ಯಾವುದನ್ನು ಸಂನ್ಯಾಸವೆಂದು ಹೇಳುತ್ತಾರೋ ಅದನ್ನೇ ಯೋಗವೆಂದು ತಿಳಿ, ಎಲೈ ಪಾಂಡವನೇ;
- 3 ārurukṣormuneryogaṃ karma kāraṇamucyate | yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇamucyate … ಯೋಗವನ್ನು ಏರಲು ಬಯಸುವ ಮುನಿಗೆ ಕರ್ಮವೇ ಸಾಧನವೆಂದು ಹೇಳಲಾಗುತ್ತದೆ;
- 4 yadā hi nendriyārtheṣu na karmasvanuṣajjati | sarvasaṅkalpasaṃnyāsī yogārūḍhastadocyate … ಯಾವಾಗ ಇಂದ್ರಿಯ-ವಿಷಯಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಕರ್ಮಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಆಸಕ್ತಿಯಿಲ್ಲವೋ, ಸಮಸ್ತ ಸಂಕಲ್ಪಗಳನ್ನು…
- 5 uddharedātmanātmānaṃ nātmānamavasādayet | ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || … ಆತ್ಮನಿಂದ ಆತ್ಮನನ್ನು ಉದ್ಧರಿಸಿಕೊಳ್ಳಬೇಕು;
- 6 bandhurātmātmanastasya yenātmaivātmanā jitaḥ | ajitātmanastu śatrutve vartetātmaiva śatruvat … ಯಾವನು ಆತ್ಮನಿಂದ ಆತ್ಮನನ್ನು ಗೆದ್ದಿರುತ್ತಾನೋ ಅವನಿಗೆ ಆತ್ಮನೇ ಬಂಧುವು;
- 7 jitātmanaḥ praśāntasya parātmasu samāmatiḥ | śītoṣṇasukhaduḥkheṣu tathā mānāvamānayoḥ … ಆತ್ಮನನ್ನು ಗೆದ್ದ, ಪ್ರಶಾಂತನಾದವನಿಗೆ ಶೀತೋಷ್ಣ-ಸುಖದುಃಖಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಮಾನಾಪಮಾನಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಪರಮಾತ್ಮನಲ್ಲಿ…
- 8 jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ | yukta ityucyate yogī samaloṣṭāśmakāñcanaḥ … ಜ್ಞಾನ-ವಿಜ್ಞಾನಗಳಿಂದ ತೃಪ್ತನಾದ ಆತ್ಮನುಳ್ಳ, ಕೂಟಸ್ಥನಾದ, ಇಂದ್ರಿಯಗಳನ್ನು ಗೆದ್ದ,…
- 9 suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu | sādhuṣvapi ca pāpeṣu samabuddhirviśiṣyate || 6-9 … ಸುಹೃತ್ತು-ಮಿತ್ರ-ಶತ್ರು-ಉದಾಸೀನ-ಮಧ್ಯಸ್ಥ-ದ್ವೇಷ್ಯ-ಬಂಧುಗಳಲ್ಲಿಯೂ, ಸಾಧುಗಳಲ್ಲಿಯೂ ಪಾಪಿಗಳಲ್ಲಿಯೂ…
- 10 ihaiva tairjitaḥ sargo yeṣāṃ sāmye sthitaṃ manaḥ | … ಯಾರ ಮನಸ್ಸು ಸಮತ್ವದಲ್ಲಿ ನೆಲೆಗೊಂಡಿರುತ್ತದೋ ಅವರಿಂದ ಇಲ್ಲಿಯೇ ಸೃಷ್ಟಿಯು ಗೆಲ್ಲಲ್ಪಟ್ಟಿರುತ್ತದೆ;
- 11 yogī yuñjīta satatamātmānaṃ rahasi sthitaḥ | ekākī yatacittātmā … ಯೋಗಿಯು ಏಕಾಂತದಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿ, ಒಂಟಿಯಾಗಿ, ಚಿತ್ತ-ಆತ್ಮಗಳನ್ನು ನಿಯಂತ್ರಿಸಿಕೊಂಡು, ಆಶೆಯಿಲ್ಲದೆ,…
- 12 śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiramāsanamātmanaḥ | nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśottaram … ಶುಚಿಯಾದ ಸ್ಥಳದಲ್ಲಿ ತುಂಬಾ ಎತ್ತರವಲ್ಲದ, ತುಂಬಾ ತಗ್ಗಲ್ಲದ, ವಸ್ತ್ರ-ಜಿಂಕೆಚರ್ಮ-ಕುಶಗಳಿಂದ ಆವೃತವಾದ…
- 13 tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ | upaviśyāsane yuñjyādyogamātmaviśuddhaye || … ಅಲ್ಲಿ ಮನಸ್ಸನ್ನು ಏಕಾಗ್ರಗೊಳಿಸಿ, ಚಿತ್ತ-ಇಂದ್ರಿಯಗಳ ಕ್ರಿಯೆಯನ್ನು ನಿಯಂತ್ರಿಸಿಕೊಂಡು, ಆಸನದಲ್ಲಿ…
- 14 samaṃ kāyaśirogrīvaṃ dhārayannacalaṃ sthiraḥ | saṃpaśyannāsikāgraṃ svaṃ diśaścānavalokayan … ಶರೀರ-ತಲೆ-ಕತ್ತುಗಳನ್ನು ಸಮವಾಗಿ ನಿಶ್ಚಲವಾಗಿ ಧರಿಸಿ, ಸ್ಥಿರನಾಗಿ, ತನ್ನ ಮೂಗಿನ ತುದಿಯನ್ನು ನೋಡುತ್ತಾ,…
- 15 praśāntātmā vigatabhīrbrahmacārivrate sthitaḥ | manaḥ saṃyamya maccitto yukta … ಪ್ರಶಾಂತ ಆತ್ಮನುಳ್ಳವನಾಗಿ, ಭಯರಹಿತನಾಗಿ, ಬ್ರಹ್ಮಚರ್ಯವ್ರತದಲ್ಲಿ ನೆಲೆಗೊಂಡು, ಮನಸ್ಸನ್ನು ಸಂಯಮಿಸಿ,…
- 16 yuñjannevaṃ sadātmānaṃ madbhakto'nanyamānasaḥ | śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthāmadhigacchati || … ಹೀಗೆ ಸದಾ ಆತ್ಮನನ್ನು ಯೋಗದಲ್ಲಿ ತೊಡಗಿಸುತ್ತಾ, ಬೇರೆ ಯಾವುದರಲ್ಲಿಯೂ ಮನಸ್ಸಿಡದ ನನ್ನ ಭಕ್ತನು ನನ್ನಲ್ಲಿ…
- 17 yogo'sti naivātyaśato na caikāntamanaśnataḥ | na cātisvapnaśīlasya nātijāgarato'rjuna … ಎಲೈ ಅರ್ಜುನನೇ, ಅತಿಯಾಗಿ ತಿನ್ನುವವನಿಗೂ, ಸಂಪೂರ್ಣ ತಿನ್ನದವನಿಗೂ, ಅತಿಯಾಗಿ ನಿದ್ರಿಸುವ ಸ್ವಭಾವದವನಿಗೂ,…
- 18 yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu | yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā … ಆಹಾರ-ವಿಹಾರಗಳಲ್ಲಿ ಮಿತವಾದ, ಕರ್ಮಗಳಲ್ಲಿ ಮಿತ ಚೇಷ್ಟೆಯುಳ್ಳ, ನಿದ್ರೆ-ಎಚ್ಚರಗಳಲ್ಲಿ ಮಿತವಾದವನಿಗೆ ಯೋಗವು…
- 19 yadā viniyataṃ cittamātmanyevāvatiṣṭhate | niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyo yukta ityucyate … ಯಾವಾಗ ನಿಯಂತ್ರಿತ ಚಿತ್ತವು ಆತ್ಮನಲ್ಲಿಯೇ ನೆಲೆಗೊಳ್ಳುತ್ತದೋ, ಸಮಸ್ತ ಕಾಮಗಳಿಂದ…
- 20 yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā | yogino … ಗಾಳಿಯಿಲ್ಲದ ಸ್ಥಳದಲ್ಲಿರುವ ದೀಪವು ಅಲುಗಾಡದಂತೆ — ಆತ್ಮನಲ್ಲಿ ಯೋಗವನ್ನು ಅಭ್ಯಸಿಸುವ, ಚಿತ್ತವನ್ನು…
- 21 yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevanāt | yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani … ಯೋಗದ ಅಭ್ಯಾಸದಿಂದ ನಿರುದ್ಧವಾದ ಚಿತ್ತವು ಎಲ್ಲಿ ಉಪಶಮಿಸುತ್ತದೋ, ಎಲ್ಲಿ ಆತ್ಮನಿಂದ ಆತ್ಮನನ್ನು ಕಂಡು…
- 22 sukhamātyantikaṃ yattad buddhigrāhyamatīndriyam | vetti yatra na caivāyaṃ … ಬುದ್ಧಿಯಿಂದ ಗ್ರಹಿಸಲ್ಪಡುವ, ಇಂದ್ರಿಯಗಳನ್ನು ಮೀರಿದ ಆ ಆತ್ಯಂತಿಕ ಸುಖವನ್ನು ಎಲ್ಲಿ ಅರಿಯುತ್ತಾನೋ, ಮತ್ತು…
- 23 yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ tataḥ | … ಯಾವುದನ್ನು ಪಡೆದು ಅದಕ್ಕಿಂತ ಹೆಚ್ಚಿನ ಲಾಭವನ್ನು ಬೇರೆ ಭಾವಿಸುವುದಿಲ್ಲವೋ, ಯಾವುದರಲ್ಲಿ ನೆಲೆಗೊಂಡವನು…
- 24 taṃ vidyādduḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitam | sa niścayena yoktavyo yogo'nirviṇnacetasā … ದುಃಖದ ಸಂಯೋಗದಿಂದ ವಿಯೋಗವಾದ ಆ ಸ್ಥಿತಿಯನ್ನು ಯೋಗವೆಂದು ತಿಳಿಯಬೇಕು;
- 25 saṅkalpaprabhavān kāmāṃstyaktvā sarvānaśeṣataḥ | manasaivendriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ || … ಸಂಕಲ್ಪದಿಂದ ಹುಟ್ಟುವ ಸಮಸ್ತ ಕಾಮಗಳನ್ನು ಉಳಿಕೆಯಿಲ್ಲದೆ ತ್ಯಜಿಸಿ, ಮನಸ್ಸಿನಿಂದಲೇ ಇಂದ್ರಿಯ-ಸಮೂಹವನ್ನು…
- 26 śanaiḥ śanairuparamedbuddhyā dhṛtigṛhītayā | ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na … ಧೃತಿಯಿಂದ ಗ್ರಹಿಸಲ್ಪಟ್ಟ ಬುದ್ಧಿಯಿಂದ ಕ್ರಮೇಣ ಉಪಶಮಿಸಬೇಕು;
- 27 yato yato niścarati manaścañcalamasthiram | tatastato niyamyaitadātmanyeva śamaṃ … ಚಂಚಲವಾದ, ಅಸ್ಥಿರವಾದ ಮನಸ್ಸು ಎಲ್ಲೆಲ್ಲಿಂದ ಹೊರಗೆ ಅಲೆಯುತ್ತದೋ ಅಲ್ಲಲ್ಲಿಂದ ಇದನ್ನು ನಿಯಂತ್ರಿಸಿ…
- 28 praśāntamanasaṃ hyenaṃ yoginaṃ sukhamuttamam | upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtamakalmaṣam … ಪ್ರಶಾಂತ ಮನಸ್ಸುಳ್ಳ, ರಜಸ್ಸು ಶಾಂತವಾದ, ಬ್ರಹ್ಮಭೂತನಾದ, ನಿಷ್ಕಲ್ಮಷನಾದ ಈ ಯೋಗಿಗೆ ಉತ್ತಮವಾದ ಸುಖವು…
- 29 yuñjannevaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ | sukhena brahmasaṃyogamatyantamadhigacchati || … ಹೀಗೆ ಸದಾ ಆತ್ಮನನ್ನು ಯೋಗದಲ್ಲಿ ತೊಡಗಿಸುತ್ತಾ, ನಿಯಂತ್ರಿತ ಮನಸ್ಸುಳ್ಳ ಯೋಗಿಯು ಬ್ರಹ್ಮದೊಡನೆ ಸಂಯೋಗದ…
- 30 sarvabhūtasthamātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani | īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ … ಯೋಗಯುಕ್ತ ಆತ್ಮನುಳ್ಳವನು, ಸರ್ವತ್ರ ಸಮದರ್ಶಿಯಾಗಿ, ಸಮಸ್ತ ಭೂತಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿರುವ ಆತ್ಮನನ್ನೂ,…
- 31 yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati … ಯಾವನು ನನ್ನನ್ನು ಸರ್ವತ್ರ ಕಾಣುತ್ತಾನೋ, ಸಮಸ್ತವನ್ನೂ ನನ್ನಲ್ಲಿ ಕಾಣುತ್ತಾನೋ, ಅವನಿಗೆ ನಾನು…
- 32 sarvabhūtasthitaṃ yo māṃ bhajatyekatvamāsthitaḥ | sarvathā vartamāno'pi sa … ಏಕತ್ವದಲ್ಲಿ ನೆಲೆಗೊಂಡು, ಸಮಸ್ತ ಭೂತಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿರುವ ನನ್ನನ್ನು ಯಾವನು ಭಜಿಸುತ್ತಾನೋ, ಅವನು ಯಾವ…
- 33 ātmaupamyena sarvatra samaṃ paśyati yo'rjuna | sukhaṃ vā … ಎಲೈ ಅರ್ಜುನನೇ, ಯಾವನು ಆತ್ಮನ ಉಪಮೆಯಿಂದ ಸುಖವಾಗಲಿ ದುಃಖವಾಗಲಿ ಸರ್ವತ್ರ ಸಮವಾಗಿ ಕಾಣುತ್ತಾನೋ ಆ ಯೋಗಿಯು…
- 34 yo'yaṃ yogastvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana ! etasyāhaṃ na … ಎಲೈ ಮಧುಸೂದನನೇ, ನೀನು ಸಮತ್ವದಿಂದ ಹೇಳಿದ ಈ ಯೋಗದ ಸ್ಥಿರವಾದ ಸ್ಥಿತಿಯನ್ನು ಮನಸ್ಸಿನ ಚಂಚಲತೆಯ ಕಾರಣ ನಾನು…
- 35 cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavad dṛḍham | … ಎಲೈ ಕೃಷ್ಣನೇ, ಮನಸ್ಸು ಚಂಚಲವಾಗಿದೆ, ಕ್ಷೋಭಕಾರಿಯಾಗಿದೆ, ಬಲಿಷ್ಠವಾಗಿದೆ, ದೃಢವಾಗಿದೆ;
- 36 asaṃśayaṃ mahābāho mano durnigrahaṃ calam | abhyāsena tu … ಎಲೈ ಮಹಾಬಾಹುವೇ, ಮನಸ್ಸು ನಿಗ್ರಹಿಸಲು ಕಷ್ಟವಾದದ್ದೂ ಚಂಚಲವಾದದ್ದೂ ಎಂಬುದರಲ್ಲಿ ಸಂಶಯವಿಲ್ಲ;
- 37 asaṃyatātmano yogo duṣprāpa iti me matiḥ | vaśyātmanā … ಅಸಂಯತ ಆತ್ಮನುಳ್ಳವನಿಗೆ ಯೋಗವು ದುಷ್ಪ್ರಾಪ್ಯವೆಂಬುದು ನನ್ನ ಅಭಿಪ್ರಾಯ;
- 38 ayataḥ śraddhayopeto yogāccalitamānasaḥ | lipsamānaḥ satāṃ mārgaṃ pramūḍho … ಶ್ರದ್ಧೆಯುಳ್ಳವನಾದರೂ ಸಂಯಮವಿಲ್ಲದ, ಯೋಗದಿಂದ ಚಲಿತ ಮನಸ್ಸುಳ್ಳ, ಸತ್ಪುರುಷರ ಮಾರ್ಗವನ್ನು ಬಯಸುತ್ತಾ…
- 39 anekacittovibhrānto mohasyaiva vaśaṃ gataḥ | aprāpya yogasaṃsiddhiṃ kāṃ … ಅನೇಕ ಚಿಂತೆಗಳಿಂದ ಭ್ರಾಂತನಾಗಿ, ಮೋಹದ ವಶಕ್ಕೆ ಹೋಗಿ, ಯೋಗಸಂಸಿದ್ಧಿಯನ್ನು ಪಡೆಯದೆ, ಎಲೈ ಕೃಷ್ಣನೇ, ಯಾವ…
- 40 kaccinnobhayavibhraṃśācchinnābhramiva naśyati | apratiṣṭho mahābāho vināśaṃ vādhigacchati || … ಎಲೈ ಮಹಾಬಾಹುವೇ, ಎರಡರಿಂದಲೂ ಭ್ರಷ್ಟನಾಗಿ, ಆಧಾರವಿಲ್ಲದವನಾಗಿ, ಛಿನ್ನ ಮೋಡದಂತೆ ನಾಶವಾಗುವುದಿಲ್ಲವೇ,…
- 41 etanme saṃśayaṃ kṛṣṇa cchettumarhasyaśeṣataḥ | tvadanyaḥ saṃśayasyāsya chettā … ಎಲೈ ಕೃಷ್ಣನೇ, ನನ್ನ ಈ ಸಂಶಯವನ್ನು ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ಛೇದಿಸುವುದು ನಿನಗೆ ಯೋಗ್ಯ;
- 42 pārtha naiveha nāmutra vināśastasya vidyate | na hi … ಎಲೈ ಪಾರ್ಥನೇ, ಅವನಿಗೆ ಇಲ್ಲಿಯೂ ಪರಲೋಕದಲ್ಲಿಯೂ ವಿನಾಶವಿಲ್ಲ;
- 43 prāpya puṇyakṛtāṃllokānuṣitvā śāśvatīḥ samāḥ | śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe … ಪುಣ್ಯ ಮಾಡಿದವರ ಲೋಕಗಳನ್ನು ಹೊಂದಿ, ಶಾಶ್ವತ ವರ್ಷಗಳವರೆಗೆ ಅಲ್ಲಿ ವಾಸಿಸಿ, ಯೋಗಭ್ರಷ್ಟನು ಶುಚಿಗಳ,…
- 44 athavā yogināmeva jāyate dhīmatāṃ kule | etaddhi durlabhataraṃ … ಅಥವಾ ಬುದ್ಧಿವಂತ ಯೋಗಿಗಳ ಕುಲದಲ್ಲಿಯೇ ಹುಟ್ಟುತ್ತಾನೆ;
- 45 tatra taṃ buddhisaṃyogaṃ labhate paurvadaihikam | tatobhūyo'pi yatate … ಅಲ್ಲಿ ಅವನು ಪೂರ್ವದೇಹದಲ್ಲಿ ಪಡೆದ ಆ ಬುದ್ಧಿಸಂಯೋಗವನ್ನು ಪಡೆಯುತ್ತಾನೆ;
- 46 pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hyavaśo'pi san | jijñāsurapi yogasya … ಆ ಪೂರ್ವದ ಅಭ್ಯಾಸದಿಂದಲೇ ಅವನು ಇಚ್ಛೆಯಿಲ್ಲದಿದ್ದರೂ ಮುಂದಕ್ಕೆ ಒಯ್ಯಲ್ಪಡುತ್ತಾನೆ;
- 47 prayatnādyatamānastu yogī saṃśuddhakilviṣaḥ | anekajanmasaṃsiddhastato yāti parāṃ gatim … ಪ್ರಯತ್ನದಿಂದ ಶ್ರಮಿಸುತ್ತಾ, ಪಾಪಗಳನ್ನು ಸಂಪೂರ್ಣ ಶುದ್ಧಗೊಳಿಸಿಕೊಂಡ, ಅನೇಕ ಜನ್ಮಗಳಿಂದ ಸಂಸಿದ್ಧನಾದ…
- 48 tapasvibhyo'dhiko yogī jñānibhyo'pi mato'dhikaḥ | karmibhyaścādhiko yogī tasmād … ಯೋಗಿಯು ತಪಸ್ವಿಗಳಿಗಿಂತ ಶ್ರೇಷ್ಠ, ಜ್ಞಾನಿಗಳಿಗಿಂತಲೂ ಶ್ರೇಷ್ಠನೆಂದು ಭಾವಿಸಲ್ಪಡುತ್ತಾನೆ,…
- 49 yogināmapi sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā | śraddhāvān bhajate yo māṃ … ಸಮಸ್ತ ಯೋಗಿಗಳಲ್ಲಿಯೂ, ಯಾವನು ನನ್ನಲ್ಲಿ ಲೀನವಾದ ಅಂತರಾತ್ಮನಿಂದ ಶ್ರದ್ಧೆಯುಳ್ಳವನಾಗಿ ನನ್ನನ್ನು…