Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 1

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 1

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 1 47 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 dharmakṣetre kurukṣetre sarvakṣatrasamāgame | māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya … ధర్మక్షేత్రమైన కురుక్షేత్రమునందు, సర్వ క్షత్రియులు సమావేశమైన చోట, ఓ సంజయా, నావారును…
  2. 2 dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā | ācāryamupasaṅgamya rājā … అప్పుడు రాజైన దుర్యోధనుడు వ్యూహరూపమున నిలిచిన పాండవసేనను చూచి, ఆచార్యుని సమీపించి ఈ మాట…
  3. 3 paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm | vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava … ఓ ఆచార్యా, నీ బుద్ధిమంతుడైన శిష్యుడు ద్రుపదపుత్రునిచే వ్యూహముగా నిలుపబడిన పాండుపుత్రుల ఈ…
  4. 4 atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi | yuyudhāno virāṭaśca … ఇచట యుద్ధమునందు భీమార్జునులతో సమానమైన శూరులు, మహేష్వాసులు ఉన్నారు — యుయుధానుడు, విరాటుడు,…
  5. 5 dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān | purujit kuntibhojaśca śaivyaśca narapuṅgavaḥ … ధృష్టకేతువు, చేకితానుడు, పరాక్రమవంతుడైన కాశీరాజు, పురుజిత్తు, కుంతిభోజుడు, నరశ్రేష్ఠుడైన…
  6. 6 yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān | saubhadro draupadeyāśca sarva … పరాక్రమశాలి యుధామన్యుడు, వీర్యవంతుడైన ఉత్తమౌజుడు, సుభద్రాపుత్రుడు, ద్రౌపదీపుత్రులు —…
  7. 7 asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama | nāyakā … ఓ ద్విజశ్రేష్ఠా, మనవారిలో విశిష్టులైనవారిని, నా సేనకు నాయకులైనవారిని తెలిసికొనుము;
  8. 8 sainye mahati ye sarve netāraḥ śūrasammatāḥ | bhavān … ఈ మహాసేనయందు శూరులుగా గౌరవింపబడిన నాయకులందరును — నీవు, భీష్ముడు, కర్ణుడు, కృపుడు,…
  9. 9 anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ | nānāśastrapraharaṇā … నా కొరకు ప్రాణములను త్యజించుటకు సిద్ధపడిన అనేకమంది ఇతర శూరులును ఉన్నారు;
  10. 10 aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam | paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ … భీష్మునిచే రక్షింపబడిన మనయొక్క ఆ సైన్యము అపరిమితమైనది;
  11. 11 ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ | bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva … మరియు అన్ని ప్రవేశమార్గములయందును ఎవరి స్థానమునందు వారు నిలిచి, మీరందరును భీష్మునినే…
  12. 12 tasya sañjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ | siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ … అతనికి హర్షము కలిగించుచు, కురువృద్ధుడు, పితామహుడు, ప్రతాపవంతుడైన భీష్ముడు సింహనాదమును…
  13. 13 tataḥ śaṅkhāśca bhīryaśca paṇavānakagomukhāḥ | sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo'bhavat … అటుపిమ్మట శంఖములు, భేరులు, పణవములు, ఆనకములు, గోముఖములు ఒక్కసారిగా మ్రోగింపబడెను;
  14. 14 tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau | mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva … అటుపై తెల్లని గుఱ్ఱములు పూన్చిన మహారథమునందు కూర్చుండి, మాధవుడును పాండవుడును దివ్యమైన…
  15. 15 pāñjajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ | pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ … హృషీకేశుడు పాంచజన్యమును, ధనంజయుడు దేవదత్తమును ఊదిరి;
  16. 16 anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ | nakulaḥ sahadevaśva sughoṣamaṇipuṣpakau … కుంతీపుత్రుడైన రాజు యుధిష్ఠిరుడు అనంతవిజయమును, నకులసహదేవులు సుఘోషమణిపుష్పకములను ఊదిరి.
  17. 17 kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ | dhṛṣṭadyumno virāṭaśca … శ్రేష్ఠ ధనుర్ధరుడైన కాశీరాజు, మహారథుడైన శిఖండి, ధృష్టద్యుమ్నుడు, విరాటుడు, అపరాజితుడైన…
  18. 18 pāñcālaśca maheṣvāso draupadeyāśca pañca ye | saubhadraśca mahābāhuḥ … మహేష్వాసుడైన పాంచాలుడు, ద్రౌపదీపుత్రులైన ఐదుగురు, మహాబాహువైన సుభద్రాపుత్రుడు — వీరందరును…
  19. 19 sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat | nabhaśca pṛthivīṃ … ఆ తుములమైన శబ్దము ఆకాశమును భూమిని ప్రతిధ్వనింపజేయుచు, ధృతరాష్ట్రపుత్రుల హృదయములను…
  20. 20 atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ | pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ … అంతట, శస్త్రముల ప్రయోగము ఆరంభమగుచుండగా, వ్యూహముగా నిలిచిన ధృతరాష్ట్రపుత్రులను చూచి,…
  21. 21 senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me'cyuta || 1-21 || ఓ అచ్యుతా, నా రథమును రెండు సేనల మధ్యను నిలుపుము — అని పలికెను.
  22. 22 yāvadetānnirīkṣe'haṃ yoddhrukāmānavasthitān | kairmayā saha yoddhavyamasmin raṇasamudyame || … ఈ యుద్ధోద్యమమునందు ఎవరితో నేను పోరాడవలసియున్నదో, పోరాడ కోరి నిలిచిన వారిని నేను…
  23. 23 yotsyamānānavekṣe'haṃ ya ete'tra samāgatāḥ | dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ … దుర్బుద్ధియైన ధృతరాష్ట్రపుత్రునికి యుద్ధమునందు ప్రియము చేయగోరి ఇచట సమావేశమైన ఈ…
  24. 24 evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata ! | senayorubhayormadhye sthāpayitvā … ఓ భారతా, గుడాకేశునిచే ఇట్లు చెప్పబడిన హృషీకేశుడు, రెండు సేనల మధ్యను ఆ శ్రేష్ఠరథమును…
  25. 25 bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām | uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti … భీష్మ ద్రోణుల యెదుట, సర్వ రాజుల యెదుట — ఓ పార్థా, సమావేశమైన ఈ కురులను చూడుము — అని…
  26. 26 tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṛnatha pitāmahān | ācāryānmātulānbhrātṝnputrānpautrānsakhīṃstathā || 1-26 || అప్పుడు పార్థుడు అక్కడ నిలిచియున్న తండ్రులను, పితామహులను, ఆచార్యులను, మేనమామలను,…
  27. 27 śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi || 1-27 || మామలను, శ్రేయోభిలాషులను రెండు సేనలయందును చూచెను.
  28. 28 tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūnavasthitān | kṛpayā parayāviṣṭo … నిలిచియున్న ఆ బంధువులందరిని చూచి, ఆ కౌంతేయుడు పరమ కరుణతో ఆవేశించి, దుఃఖించుచు ఇట్లనెను.
  29. 29 dṛṣṭvemānsvajanānkṛṣṇa yuyutsūnsamupasthitān | sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca … ఓ కృష్ణా, పోరాడ కోరి ఇచట సమావేశమైన ఈ నా స్వజనులను చూచి నా అవయవములు సడలిపోవుచున్నవి, నోరు…
  30. 30 vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate | gāṇḍīvaṃ sraṃsate … నా శరీరమునందు వణకు, రోమాంచము కలుగుచున్నవి;
  31. 31 na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ | … నేను నిలువలేకున్నాను, నా మనస్సు తిరుగుచున్నట్లున్నది;
  32. 32 na ca śreyo'nupaśyāmi hatvā svajanamāhave | na kāṅkṣe … ఓ కృష్ణా, యుద్ధమునందు స్వజనులను చంపుటవలన మేలును నేను చూడకున్నాను;
  33. 33 kiṃ no rājyena govinda ! kiṃ bhogairjīvitena vā … ఓ గోవిందా, మనకు రాజ్యముతో, భోగములతో, జీవితముతో ఏమి ప్రయోజనము?
  34. 34 ta ime'vasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca | ācāryāḥ … ఆ వారే — ఆచార్యులు, తండ్రులు, కుమారులు, అట్లే పితామహులు — ప్రాణములను, ధనమును త్యజించి ఈ…
  35. 35 mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ syālāḥ sambandhinastathā | etānna hantumicchāmi … మేనమామలు, మామలు, మనుమలు, బావమరదులు, ఇతర బంధువులు — వీరిని, ఓ మధుసూదనా, వారు నన్ను చంపినను…
  36. 36 nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana ! || 1-36 … ముల్లోకముల రాజ్యము కొరకైనను, ఈ భూమి కొరకు చెప్పనేల?
  37. 37 pāpamevāśrayedasmān hatvaitānātatāyinaḥ | tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān || … ఈ ఆతతాయులను చంపినచో పాపమే మనను ఆశ్రయించును;
  38. 38 svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava ! … ఓ మాధవా, స్వజనమును చంపి మనము ఎట్లు సుఖులమగుదుము?
  39. 39 kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam | kathaṃ na … కులనాశమువలన కలుగు దోషమును, మిత్రద్రోహమునందలి పాతకమును చూడకున్నను — ఈ పాపమునుండి మరలుటకు…
  40. 40 kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana ! | kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ … ఓ జనార్దనా, కులనాశమువలన కలుగు దోషమును స్పష్టముగా చూచు మనకు — కులము నశించినప్పుడు సనాతనమైన…
  41. 41 dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo'bhibhavatyuta | adharmābhibhavāt kṛṣṇa ! … ధర్మము నశించినప్పుడు అధర్మము కులమంతటిని ఆవరించును;
  42. 42 strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya ! jāyate varṇasaṅkaraḥ | saṅkaro … ఓ వార్ష్ణేయా, స్త్రీలు చెడిపోయినప్పుడు వర్ణసంకరము కలుగును;
  43. 43 patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ | doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ … వర్ణసంకరమును కలిగించు ఈ కులఘ్నుల దోషములవలన వారి పితరులు పిండోదకక్రియలు లుప్తమై పతనమగుదురు.
  44. 44 utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ | utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana … జాతిధర్మములు, శాశ్వతమైన కులధర్మములు నశించును;
  45. 45 aho vata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam | yadrājyasukhalobhena … అయ్యో!
  46. 46 yadimāmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ | dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet … శస్త్రములు ధరించిన ధృతరాష్ట్రపుత్రులు, ప్రతీకారము చేయని, నిరాయుధుడనైన నన్ను యుద్ధమునందు…
  47. 47 evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat | visṛjya saśaraṃ cāpaṃ … యుద్ధభూమియందు ఇట్లు పలికి, శోకముచే ఆవేశించిన మనస్సుగల అర్జునుడు, బాణముతోగూడిన ధనుస్సును…