Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 1

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 1

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 1 47 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 dharmakṣetre kurukṣetre sarvakṣatrasamāgame | māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya … धर्माच्या भूमीवर, कुरुक्षेत्रावर, सर्व क्षत्रियांच्या मेळाव्यात — हे संजय, माझ्या लोकांनी…
  2. 2 dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā | ācāryamupasaṅgamya rājā … परंतु पांडवांचे सैन्य व्यूहरचनेत उभे केलेले पाहून, तेव्हा राजा दुर्योधन आचार्यांजवळ जाऊन…
  3. 3 paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm | vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava … हे आचार्य, पांडुपुत्रांचे हे विशाल सैन्य पाहा — तुमचा बुद्धिमान शिष्य द्रुपदपुत्र…
  4. 4 atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi | yuyudhāno virāṭaśca … येथे शूर वीर आहेत, महान धनुर्धर आहेत, जे युद्धात भीम व अर्जुनासमान आहेत — युयुधान…
  5. 5 dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān | purujit kuntibhojaśca śaivyaśca narapuṅgavaḥ … धृष्टकेतू, चेकितान, आणि पराक्रमी काशिराज, पुरुजित, कुंतिभोज, आणि नरश्रेष्ठ शैब्य;
  6. 6 yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān | saubhadro draupadeyāśca sarva … पराक्रमी युधामन्यू आणि वीर्यवान उत्तमौजा, सुभद्रापुत्र (अभिमन्यू) आणि द्रौपदीचे पुत्र —…
  7. 7 asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama | nāyakā … हे द्विजश्रेष्ठ, परंतु आपल्यातील जे श्रेष्ठ आहेत, माझ्या सैन्याचे जे नायक आहेत, त्यांनाही…
  8. 8 sainye mahati ye sarve netāraḥ śūrasammatāḥ | bhavān … या महान सैन्यात जे सर्व शूर म्हणून मान्यता पावलेले सेनापती आहेत — स्वतः आपण, भीष्म आणि…
  9. 9 anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ | nānāśastrapraharaṇā … आणि इतरही अनेक शूर वीर आहेत, ज्यांनी माझ्यासाठी आपले प्राण अर्पण केले आहेत, जे नानाविध…
  10. 10 aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam | paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ … भीष्मांनी रक्षिलेले आपले ते सैन्य अमर्याद आहे, तर भीमाने रक्षिलेले ह्यांचे हे सैन्य…
  11. 11 ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ | bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva … आणि सर्व प्रवेशमार्गांवर आपापल्या स्थानानुसार उभे राहून, आपण सर्वांनी मिळून भीष्मांचेच…
  12. 12 tasya sañjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ | siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ … त्याला (दुर्योधनाला) आनंद देत, कुरुवृद्ध पितामह भीष्मांनी सिंहासारखी मोठी गर्जना करून…
  13. 13 tataḥ śaṅkhāśca bhīryaśca paṇavānakagomukhāḥ | sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo'bhavat … मग शंख, नगारे, ढोल, मृदंग आणि रणशिंगे एकाच वेळी वाजू लागली;
  14. 14 tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau | mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva … मग पांढऱ्या घोड्यांनी जोडलेल्या भव्य रथात बसलेल्या माधवाने (कृष्णाने) आणि पांडुपुत्राने…
  15. 15 pāñjajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ | pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ … हृषीकेशाने पांचजन्य आणि धनंजयाने देवदत्त शंख फुंकला, तर भयंकर कर्मे करणाऱ्या वृकोदराने…
  16. 16 anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ | nakulaḥ sahadevaśva sughoṣamaṇipuṣpakau … कुंतीपुत्र राजा युधिष्ठिराने अनंतविजय, आणि नकुल व सहदेवाने सुघोष व मणिपुष्पक हे शंख…
  17. 17 kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ | dhṛṣṭadyumno virāṭaśca … श्रेष्ठ धनुर्धर काशिराज, महारथी शिखंडी, धृष्टद्युम्न आणि विराट, आणि अजिंक्य सात्यकि;
  18. 18 pāñcālaśca maheṣvāso draupadeyāśca pañca ye | saubhadraśca mahābāhuḥ … महान धनुर्धर पांचाल (द्रुपद), द्रौपदीचे पाच पुत्र, आणि महाबाहू सुभद्रापुत्र (अभिमन्यू) —…
  19. 19 sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat | nabhaśca pṛthivīṃ … तो प्रचंड आवाज, आकाश आणि पृथ्वी दुमदुमवीत, धृतराष्ट्रपुत्रांची हृदये विदीर्ण करून गेला.
  20. 20 atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrānkapidhvajaḥ | pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ … मग धृतराष्ट्रपुत्रांना व्यूहात उभे ठाकलेले पाहून, शस्त्रसंपात सुरू होत असता, कपिध्वज…
  21. 21 senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me'cyuta || 1-21 || आणि म्हणाला — हे अच्युता, माझा रथ दोन्ही सैन्यांच्या मध्यभागी उभा कर,
  22. 22 yāvadetānnirīkṣe'haṃ yoddhrukāmānavasthitān | kairmayā saha yoddhavyamasmin raṇasamudyame || … जोपर्यंत मी या युद्धोत्सुक, उभ्या ठाकलेल्यांना न्याहाळून घेतो — या रणाच्या उद्योगात…
  23. 23 yotsyamānānavekṣe'haṃ ya ete'tra samāgatāḥ | dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ … दुर्बुद्धी धृतराष्ट्रपुत्राचे (दुर्योधनाचे) युद्धात प्रिय करू इच्छिणारे, येथे जमलेले हे…
  24. 24 evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata ! | senayorubhayormadhye sthāpayitvā … हे भारता, गुडाकेशाने (अर्जुनाने) असे म्हटल्यावर हृषीकेशाने तो श्रेष्ठ रथ दोन्ही…
  25. 25 bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām | uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti … आणि भीष्म, द्रोण व सर्व राजांच्या समोर तो म्हणाला — हे पार्था, येथे जमलेल्या या कौरवांना…
  26. 26 tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṛnatha pitāmahān | ācāryānmātulānbhrātṝnputrānpautrānsakhīṃstathā || 1-26 || तेथे पार्थाने आपल्या ठायी उभे असलेले पितर व पितामह, आचार्य, मामा, बंधू, पुत्र, नातू आणि…
  27. 27 śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi || 1-27 || तसेच सासरे व हितचिंतक — दोन्ही सैन्यांमध्ये.
  28. 28 tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūnavasthitān | kṛpayā parayāviṣṭo … या सर्व बांधवांना उभे ठाकलेले पाहून तो कुंतीपुत्र अत्यंत करुणेने भारावून, खचून जात, हे…
  29. 29 dṛṣṭvemānsvajanānkṛṣṇa yuyutsūnsamupasthitān | sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca … हे कृष्णा, युद्धास उत्सुक होऊन येथे आलेल्या या माझ्या स्वजनांना पाहून माझे अवयव गळून जात…
  30. 30 vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate | gāṇḍīvaṃ sraṃsate … माझ्या शरीराला कंप सुटला आहे आणि रोमांच उभे राहत आहेत, गांडीव धनुष्य हातातून निसटत आहे…
  31. 31 na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ | … मी उभाही राहू शकत नाही आणि माझे मन जणू भोवंडत आहे;
  32. 32 na ca śreyo'nupaśyāmi hatvā svajanamāhave | na kāṅkṣe … हे कृष्णा, युद्धात स्वजनांना मारून मला काही कल्याण दिसत नाही;
  33. 33 kiṃ no rājyena govinda ! kiṃ bhogairjīvitena vā … हे गोविंदा, राज्याचा आम्हाला काय उपयोग, भोगांचा वा जगण्याचा तरी काय उपयोग — ज्यांच्यासाठी…
  34. 34 ta ime'vasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca | ācāryāḥ … तेच हे प्राण व धन सोडून युद्धात उभे ठाकले आहेत — आचार्य, पितर, पुत्र, तसेच पितामह,
  35. 35 mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ syālāḥ sambandhinastathā | etānna hantumicchāmi … मामा, सासरे, नातू, मेहुणे, आणि इतर नातलगही.
  36. 36 nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana ! || 1-36 … त्रैलोक्याच्या राज्यासाठीही नाही, मग या पृथ्वीसाठी काय?
  37. 37 pāpamevāśrayedasmān hatvaitānātatāyinaḥ | tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān || … या आततायींना मारल्याने आम्हाला पापच लागेल;
  38. 38 svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava ! … हे माधवा, स्वजनांना मारून आम्ही सुखी कसे होऊ?
  39. 39 kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam | kathaṃ na … कुलक्षयाने होणारा दोष आणि मित्रद्रोहातील पातक — तरी ते जाणून या पापापासून परावृत्त होणे…
  40. 40 kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana ! | kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ … हे जनार्दना, कुलक्षयाने होणारा दोष स्पष्ट पाहणाऱ्या आम्हाला — कुलाचा नाश झाला असता सनातन…
  41. 41 dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo'bhibhavatyuta | adharmābhibhavāt kṛṣṇa ! … धर्म नष्ट झाला असता संपूर्ण कुलाला अधर्म ग्रासतो;
  42. 42 strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya ! jāyate varṇasaṅkaraḥ | saṅkaro … हे वार्ष्णेया, स्त्रिया भ्रष्ट झाल्या असता वर्णसंकर उत्पन्न होतो;
  43. 43 patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ | doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ … कारण वर्णसंकर घडवणाऱ्या या दोषांमुळे, पिंडोदकक्रिया लुप्त झालेले या कुलघातकांचे पितर…
  44. 44 utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ | utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana … जातिधर्म आणि सनातन कुलधर्म उच्छिन्न होतात;
  45. 45 aho vata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam | yadrājyasukhalobhena … अरेरे!
  46. 46 yadimāmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ | dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet … हाती शस्त्रे घेतलेल्या धृतराष्ट्रपुत्रांनी निःशस्त्र व प्रतिकार न करणाऱ्या मला रणात…
  47. 47 evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat | visṛjya saśaraṃ cāpaṃ … रणभूमीवर असे बोलून, शोकाने व्याकूळ झालेल्या मनाचा अर्जुन बाणासह धनुष्य टाकून रथाच्या…