भगवद्गीता
Bhagavadgītā
- 1 jyāyasī cetkarmaṇaste matā buddhirjanārdana | tatkiṃ karmaṇi ghore … ହେ ଜନାର୍ଦନ, ଯଦି ତୁମ ମତରେ ବୁଦ୍ଧି କର୍ମଠାରୁ ଶ୍ରେଷ୍ଠ, ତେବେ ହେ କେଶବ, ତୁମେ ମୋତେ ଏହି ଘୋର କର୍ମରେ…
- 2 vyāmiśreṇeva vākyena buddhiṃ mohayasīva me | tadekaṃ vada … ତୁମେ ଯେପରି ବ୍ୟାମିଶ୍ର (ମିଶ୍ରିତ) ବାକ୍ୟଦ୍ୱାରା ମୋ ବୁଦ୍ଧିକୁ ମୋହିତ କରୁଛ;
- 3 loke'smindvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha | jñānayogena sāṅkhyānāṃ … ହେ ଅନଘ (ନିଷ୍ପାପ), ଏ ଲୋକରେ ମୁଁ ପୂର୍ବେ ଦୁଇ ପ୍ରକାର ନିଷ୍ଠା କହିଅଛି — ସାଂଖ୍ୟମାନଙ୍କ ପାଇଁ…
- 4 na karmaṇāmanārambhānnaiṣkarmyaṃ puruṣo'śnute | na ca saṃnyasanādeva siddhiṃ … କର୍ମର ଅନାରମ୍ଭ (ତ୍ୟାଗ)ଦ୍ୱାରା ମନୁଷ୍ୟ ନୈଷ୍କର୍ମ୍ୟ ପ୍ରାପ୍ତ କରେ ନାହିଁ, କେବଳ ସଂନ୍ୟାସଦ୍ୱାରା…
- 5 na hi kaścitkṣaṇamapi jātu tiṣṭhatyakarmakṛt | kāryate hyavaśaḥ … କେହି କ୍ଷଣେକ ମାତ୍ର ମଧ୍ୟ କେବେହେଲେ କର୍ମ ନ କରି ରହି ପାରେ ନାହିଁ;
- 6 karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran | indriyārthānvimūḍhātmā … ଯିଏ କର୍ମେନ୍ଦ୍ରିୟଗୁଡ଼ିକ ସଂଯମ କରି ମନରେ ବିଷୟଗୁଡ଼ିକ ସ୍ମରଣ କରୁ କରୁ ବସିଥାଏ, ସେହି ବିମୂଢ଼ାତ୍ମା…
- 7 yastvindriyāṇi manasā niyamyārabhate'rjuna | karmendriyaiḥ karmayogamasaktaḥ sa viśiṣyate … କିନ୍ତୁ ହେ ଅର୍ଜୁନ, ଯିଏ ମନଦ୍ୱାରା ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ନିୟମନ କରି, ଅନାସକ୍ତ ହୋଇ କର୍ମେନ୍ଦ୍ରିୟଦ୍ୱାରା କର୍ମଯୋଗ…
- 8 niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hyakarmaṇaḥ | … ତୁମେ ନିୟତ (ବିହିତ) କର୍ମ କର;
- 9 yajñārthātkarmaṇo'nyatra loko'yaṃ karmabandhanaḥ | tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ … ଯଜ୍ଞ ନିମନ୍ତେ କରାଯାଇଥିବା କର୍ମ ବ୍ୟତୀତ, ଏ ଲୋକ କର୍ମଦ୍ୱାରା ବନ୍ଧା;
- 10 sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ | anena prasaviṣyadhvameṣa … ପ୍ରଜାପତି ପୂର୍ବେ ଯଜ୍ଞ ସହିତ ପ୍ରଜା ସୃଷ୍ଟି କରି କହିଲେ — “ଏହାଦ୍ୱାରା ତୁମେମାନେ ବୃଦ୍ଧି ପ୍ରାପ୍ତ ହୁଅ;
- 11 devānbhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ | parasparaṃ bhāvayantaḥ … “ଏହାଦ୍ୱାରା ଦେବତାମାନଙ୍କୁ ଭାବିତ (ପୋଷଣ) କର, ସେହି ଦେବତାମାନେ ତୁମକୁ ଭାବିତ କରନ୍ତୁ;
- 12 iṣṭānkāmānhi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ | tairdattānapradāyaibhyo yo … କାରଣ ଯଜ୍ଞଦ୍ୱାରା ଭାବିତ ଦେବତାମାନେ ତୁମକୁ ଅଭୀଷ୍ଟ ଭୋଗ ଦେବେ;
- 13 yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ | bhuñjate te tvaghaṃ … ଯଜ୍ଞଶିଷ୍ଟ ଭୋଜନ କରୁଥିବା ସତ୍ ଲୋକେ ସମସ୍ତ କିଲ୍ବିଷ (ପାପ)ରୁ ମୁକ୍ତ ହୁଅନ୍ତି;
- 14 annād bhavanti bhūtāni parjanyādannasambhavaḥ | yajñād bhavati parjanyo … ଅନ୍ନରୁ ଭୂତମାନେ ଜନ୍ମନ୍ତି, ବର୍ଷାରୁ ଅନ୍ନର ଉତ୍ପତ୍ତି;
- 15 karma brahmodbhavaṃ viddhi brahmākṣarasamudbhavam | tasmāt sarvagataṃ brahma … କର୍ମ ବ୍ରହ୍ମରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ ବୋଲି ଜାଣ, ବ୍ରହ୍ମ ଅକ୍ଷରରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ;
- 16 evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ | aghāyurindriyārāmo moghaṃ … ହେ ପାର୍ଥ, ଯିଏ ଏପରି ପ୍ରବର୍ତ୍ତିତ (ଗତିଶୀଳ କରାଯାଇଥିବା) ଚକ୍ରକୁ ଏ ଲୋକରେ ଅନୁବର୍ତ୍ତନ କରେ ନାହିଁ,…
- 17 yaścātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ | ātmanyeva ca santuṣṭastasya kāryaṃ … କିନ୍ତୁ ଯେଉଁ ମାନବ ଆତ୍ମାରେ ହିଁ ରତ, ଆତ୍ମାରେ ତୃପ୍ତ ଓ ଆତ୍ମାରେ ହିଁ ସନ୍ତୁଷ୍ଟ, ତାର କୌଣସି…
- 18 naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaścana | na cāsya … କୃତ (କରାଯାଇଥିବା କର୍ମ)ରେ ତାର କୌଣସି ପ୍ରୟୋଜନ ନାହିଁ, ଅକୃତ (ନ କରାଯାଇଥିବା)ରେ ମଧ୍ୟ ଏ ଲୋକରେ କିଛି…
- 19 karmaṇaiva hi saṃsiddhimāsthitā janakādayaḥ | lokasaṃgrahamevāpi sampaśyankartumarhasi || … ଏଣୁ ଅନାସକ୍ତ ହୋଇ ସର୍ବଦା କର୍ତ୍ତବ୍ୟ କର୍ମ କର;
- 20 yadyadācarati śreṣṭhastattadevetaro janaḥ | sa yatpramāṇaṃ kurute lokastadanuvartate … କର୍ମଦ୍ୱାରା ହିଁ ଜନକ ଆଦି (ରାଜର୍ଷିମାନେ) ସଂସିଦ୍ଧି ପ୍ରାପ୍ତ କରିଥିଲେ;
- 21 na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiñcana | … ଶ୍ରେଷ୍ଠ ବ୍ୟକ୍ତି ଯାହା ଯାହା ଆଚରଣ କରନ୍ତି, ଅନ୍ୟ ଲୋକେ ତାହା ତାହା ହିଁ (କରନ୍ତି);
- 22 yadi hyahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇyatandritaḥ | mama … ହେ ପାର୍ଥ, ତିନି ଲୋକରେ ମୋର କିଛି କର୍ତ୍ତବ୍ୟ ନାହିଁ, ପ୍ରାପ୍ତ କରିବାକୁ କୌଣସି ଅପ୍ରାପ୍ତ ବସ୍ତୁ ନାହିଁ…
- 23 utsīdeyurime lokā na kuryāṃ karma cedaham | saṅkarasya … କାରଣ ଯଦି ମୁଁ କେବେହେଲେ ଅତନ୍ଦ୍ରିତ (ଅଳସ୍ୟହୀନ) ହୋଇ କର୍ମରେ ପ୍ରବୃତ୍ତ ନ ହୁଅନ୍ତି, ତେବେ ହେ ପାର୍ଥ,…
- 24 tasmādasaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara | asakto hyācarankarma … ଯଦି ମୁଁ କର୍ମ ନ କରନ୍ତି, ତେବେ ଏ ଲୋକସବୁ ବିନଷ୍ଟ ହୁଅନ୍ତେ;
- 25 saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathāsaktaścikīrṣurlokasaṃgraham || … ହେ ଭାରତ, ଯେପରି ଅବିଦ୍ୱାନମାନେ କର୍ମରେ ଆସକ୍ତ ହୋଇ କର୍ମ କରନ୍ତି, ବିଦ୍ୱାନ ସେପରି ଅନାସକ୍ତ ହୋଇ…
- 26 na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṅginām | joṣayet sarvakarmāṇi vidvānyuktaḥ … ବିଦ୍ୱାନ ବ୍ୟକ୍ତି କର୍ମରେ ଆସକ୍ତ ଅଜ୍ଞମାନଙ୍କ ବୁଦ୍ଧିଭେଦ (ବୁଦ୍ଧିର ବିଭ୍ରାନ୍ତି) ଜନ୍ମାଇବା ଉଚିତ…
- 27 prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi bhāgaśaḥ | ahaṅkāravimūḍhātmā kartāhamiti … କର୍ମ ସବୁ ସର୍ବତ୍ର ପ୍ରକୃତିର ଗୁଣଦ୍ୱାରା କରାଯାଏ;
- 28 tattvavittu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ | guṇā guṇeṣu vartanta iti … କିନ୍ତୁ ହେ ମହାବାହୁ, ଗୁଣ ଓ କର୍ମର ବିଭାଗ ବିଷୟରେ ତତ୍ତ୍ୱବେତ୍ତା “ଗୁଣସବୁ ଗୁଣଗୁଡ଼ିକରେ ବର୍ତ୍ତନ୍ତି”…
- 29 prakṛterguṇasammūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu | tānakṛtsnavido mandānkṛtsnavinna vicālayet || … ପ୍ରକୃତିର ଗୁଣରେ ସମ୍ମୋହିତ ବ୍ୟକ୍ତିମାନେ ଗୁଣଗୁଡ଼ିକର କର୍ମରେ ଆସକ୍ତ ହୁଅନ୍ତି;
- 30 mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā | nirāśīrnirmamo bhūtvā yudhyasva … ସମସ୍ତ କର୍ମ ମୋ ଠାରେ ସମର୍ପଣ କରି, ଅଧ୍ୟାତ୍ମ-ଚିତ୍ତରେ, ନିରାଶୀ (ଆଶାହୀନ) ଓ ନିର୍ମମ ହୋଇ, ବିଗତଜ୍ୱର…
- 31 ye me matamidaṃ nityamanutiṣṭhanti mānavāḥ | śraddhāvanto'nasūyanto mucyante … ଯେଉଁ ମନୁଷ୍ୟମାନେ ଶ୍ରଦ୍ଧାବାନ ଓ ଅନସୂୟ (ଦୋଷଦର୍ଶନରହିତ) ହୋଇ ମୋର ଏହି ମତ ସଦା ଅନୁଷ୍ଠାନ କରନ୍ତି,…
- 32 ye tvetadabhyasūyanto nānuvartanti me matam | sarvajñānavimūḍhāṃstānviddhi naṣṭānacetasaḥ … କିନ୍ତୁ ଯେଉଁମାନେ ଏହି (ମତ) ପ୍ରତି ଅସୂୟା କରି ମୋ ମତ ଅନୁବର୍ତ୍ତନ କରନ୍ତି ନାହିଁ, ସେମାନଙ୍କୁ…
- 33 sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛterjñānavānapi | prakṛtiṃ yānti bhūtāni … ଜ୍ଞାନବାନ ମଧ୍ୟ ନିଜ ପ୍ରକୃତି ଅନୁଯାୟୀ ଚେଷ୍ଟା କରେ;
- 34 indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau | tayorna vaśamāgacchettau hyasya paripanthinau … ପ୍ରତ୍ୟେକ ଇନ୍ଦ୍ରିୟର ବିଷୟରେ ରାଗ ଓ ଦ୍ୱେଷ ବ୍ୟବସ୍ଥିତ (ଅବସ୍ଥାନ କରନ୍ତି);
- 35 śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt | svadharme nidhanaṃ śreyaḥ … ଭଲ ଭାବେ ଅନୁଷ୍ଠିତ ପରଧର୍ମ ଅପେକ୍ଷା ବିଗୁଣ (ଅସମ୍ପୂର୍ଣ୍ଣ) ସ୍ୱଧର୍ମ ଶ୍ରେଷ୍ଠ;
- 36 atha kena prayukto'yaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ | anicchamano'pi … ତେବେ କାହାଦ୍ୱାରା ପ୍ରେରିତ ହୋଇ ଏ ପୁରୁଷ ଅନିଚ୍ଛା ସତ୍ତ୍ୱେ ମଧ୍ୟ, ଯେପରି ବଳପୂର୍ବକ ଆକ୍ରମିତ ହୋଇ…
- 37 kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ | mahāśano mahāpāpmā … ଏ ହିଁ କାମ, ଏ ହିଁ କ୍ରୋଧ, ରଜୋଗୁଣରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ, ମହାଶନ (ଅତିଭୋଜୀ) ଓ ମହାପାପୀ;
- 38 bhavatyeṣa kathaṃ kṛṣṇa kathaṃ caiva vivardhate | kimātmakaḥ … ହେ କୃଷ୍ଣ, ଏ କିପରି ଉତ୍ପନ୍ନ ହୁଏ ଏବଂ କିପରି ବୃଦ୍ଧି ପାଏ?
- 39 eṣa sūkṣmaḥ paraḥ śatrurdehināmindriyaiḥ saha | sukhatantra ivāsīno … ହେ ପାର୍ଥ, ଏ ସୂକ୍ଷ୍ମ ଓ ପର (ବଳବାନ) ଶତ୍ରୁ ଦେହୀମାନଙ୍କ ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ସହିତ (ଅବସ୍ଥାନ କରେ);
- 40 kāmakrodhamayo ghoraḥ stambhaharṣasamudbhavaḥ | ahaṅkāro'bhimānātmā dustaraḥ pāpakarmabhiḥ || … କାମ ଓ କ୍ରୋଧମୟ, ଘୋର, ସ୍ତମ୍ଭ (ଜଡ଼ତା) ଓ ହର୍ଷରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ, ଅଭିମାନାତ୍ମା ଅହଙ୍କାର ପାପକର୍ମଦ୍ୱାରା…
- 41 harṣamasya nivartyaiṣa śokamasya dadāti ca | bhayaṃ cāsya … ଏ (ଶତ୍ରୁ) ତାର ହର୍ଷ ନିବାରଣ କରେ ଓ ତାକୁ ଶୋକ ଦିଏ;
- 42 sa eṣa kaluṣī kṣudraśchidraprekṣī dhanañjaya | rajaḥpravṛtto mohātmā … ହେ ଧନଞ୍ଜୟ, ସେହି ଏ କଲୁଷୀ (ମଳିନକାରୀ), କ୍ଷୁଦ୍ର, ଛିଦ୍ରପ୍ରେକ୍ଷୀ (ଦୁର୍ବଳତା ଖୋଜୁଥିବା), ରଜରୁ…
- 43 dhūmenāvriyate vahniryathā''darśo malena ca | yatholvenāvṛto garbhastathā nenāyamāvṛtaḥ … ଯେପରି ଅଗ୍ନି ଧୂମଦ୍ୱାରା ଆବୃତ ହୁଏ, ଦର୍ପଣ ମଳଦ୍ୱାରା, ଗର୍ଭ ଉଲ୍ବ (ଝିଲ୍ଲୀ)ଦ୍ୱାରା ଆବୃତ ହୁଏ, ସେପରି…
- 44 āvṛtaṃ jñānametena jñānino nityavairiṇā | kāmarūpeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena … ହେ କୁନ୍ତୀପୁତ୍ର, ଜ୍ଞାନୀର ଜ୍ଞାନ ଏହି ନିତ୍ୟ ବୈରୀଦ୍ୱାରା — କାମରୂପୀ ଓ ଦୁଷ୍ପୂର (ତୃପ୍ତ କରିବା…
- 45 indriyāṇi mano buddhirasyādhiṣṭhānamucyate | etairvimohayatyeṣa jñānamāvṛtya dehinam || … ଇନ୍ଦ୍ରିୟ, ମନ ଓ ବୁଦ୍ଧି ଏହାର ଅଧିଷ୍ଠାନ (ଆସ୍ଥାନ) ବୋଲି କୁହାଯାଏ;
- 46 tasmāttvamindriyāṇyādau niyamya bharatarṣabha | pāpmānaṃ prajahīhyenaṃ jñānavijñānanāśanam || … ଏଣୁ ହେ ଭରତର୍ଷଭ, ତୁମେ ଆଦୌ ଇନ୍ଦ୍ରିୟଗୁଡ଼ିକ ନିୟମନ କରି, ଜ୍ଞାନ ଓ ବିଜ୍ଞାନର ବିନାଶକାରୀ ଏହି ପାପୀକୁ…
- 47 indriyāṇi parāṇyāhurindriyebhyaḥ paraṃ manaḥ | manasastu parā buddhiryo … ଇନ୍ଦ୍ରିୟଗୁଡ଼ିକୁ ପର (ଶ୍ରେଷ୍ଠ) ବୋଲି କୁହାଯାଏ;
- 48 evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānamātmanā | jahi śatruṃ … ଏପରି (ଆତ୍ମା)କୁ ବୁଦ୍ଧିଠାରୁ ପର ବୋଲି ଜାଣି, ଆତ୍ମାଦ୍ୱାରା ଆତ୍ମାକୁ ସ୍ତମ୍ଭିତ (ସୁସ୍ଥିର) କରି, ହେ…