Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 3

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 3

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 3 48 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 jyāyasī cetkarmaṇaste matā buddhirjanārdana | tatkiṃ karmaṇi ghore … ਹੇ ਜਨਾਰਦਨ, ਜੇ ਤੁਸੀਂ ਬੁੱਧੀ ਨੂੰ ਕਰਮ ਨਾਲੋਂ ਸ੍ਰੇਸ਼ਟ ਮੰਨਦੇ ਹੋ, ਤਾਂ ਫਿਰ, ਹੇ ਕੇਸ਼ਵ, ਮੈਨੂੰ ਇਸ ਘੋਰ…
  2. 2 vyāmiśreṇeva vākyena buddhiṃ mohayasīva me | tadekaṃ vada … ਮਾਨੋ ਆਪਸ ਵਿੱਚ ਉਲਝੇ ਹੋਏ ਵਚਨਾਂ ਨਾਲ ਤੁਸੀਂ ਮੇਰੀ ਬੁੱਧੀ ਨੂੰ ਮੋਹਿਤ ਕਰਦੇ ਹੋ;
  3. 3 loke'smindvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha | jñānayogena sāṅkhyānāṃ … ਹੇ ਅਨਘ (ਨਿਸ਼ਪਾਪ), ਇਸ ਲੋਕ ਵਿੱਚ ਮੈਂ ਪੁਰਾਣੇ ਸਮੇਂ ਦੋ ਪ੍ਰਕਾਰ ਦੀ ਨਿਸ਼ਠਾ ਦੱਸੀ ਸੀ:…
  4. 4 na karmaṇāmanārambhānnaiṣkarmyaṃ puruṣo'śnute | na ca saṃnyasanādeva siddhiṃ … ਮਨੁੱਖ ਨਾ ਕਰਮਾਂ ਨੂੰ ਅਰੰਭ ਨਾ ਕਰਨ ਨਾਲ ਨੈਸ਼ਕਰਮ੍ਯ (ਕਰਮ-ਮੁਕਤੀ) ਪ੍ਰਾਪਤ ਕਰਦਾ ਹੈ, ਅਤੇ ਨਾ ਹੀ ਕੇਵਲ…
  5. 5 na hi kaścitkṣaṇamapi jātu tiṣṭhatyakarmakṛt | kāryate hyavaśaḥ … ਕਿਉਂਕਿ ਕੋਈ ਵੀ ਕਦੇ ਇੱਕ ਪਲ ਲਈ ਵੀ ਕਰਮ ਕੀਤੇ ਬਿਨਾਂ ਨਹੀਂ ਰਹਿੰਦਾ;
  6. 6 karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran | indriyārthānvimūḍhātmā … ਜੋ ਕਰਮ-ਇੰਦਰੀਆਂ ਨੂੰ ਰੋਕ ਕੇ ਮਨ ਵਿੱਚ ਇੰਦਰੀ-ਵਿਸ਼ਿਆਂ ਦਾ ਚਿੰਤਨ ਕਰਦਾ ਬੈਠਾ ਰਹਿੰਦਾ ਹੈ — ਉਹ…
  7. 7 yastvindriyāṇi manasā niyamyārabhate'rjuna | karmendriyaiḥ karmayogamasaktaḥ sa viśiṣyate … ਪਰ ਹੇ ਅਰਜੁਨ, ਜੋ ਮਨ ਨਾਲ ਇੰਦਰੀਆਂ ਨੂੰ ਵੱਸ ਵਿੱਚ ਕਰ ਕੇ, ਅਨਾਸਕਤ ਹੋ ਕੇ, ਕਰਮ-ਇੰਦਰੀਆਂ ਨਾਲ ਕਰਮ-ਯੋਗ…
  8. 8 niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hyakarmaṇaḥ | … ਤੂੰ ਨਿਯਤ (ਨਿਸ਼ਚਿਤ) ਕਰਮ ਕਰ, ਕਿਉਂਕਿ ਕਰਮ ਅਕਰਮ ਨਾਲੋਂ ਚੰਗਾ ਹੈ;
  9. 9 yajñārthātkarmaṇo'nyatra loko'yaṃ karmabandhanaḥ | tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ … ਯੱਗ ਲਈ ਕੀਤੇ ਕਰਮ ਤੋਂ ਬਿਨਾਂ ਬਾਕੀ ਕਰਮ ਇਸ ਲੋਕ ਨੂੰ ਬੰਧਨ ਵਿੱਚ ਪਾਉਂਦੇ ਹਨ;
  10. 10 sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ | anena prasaviṣyadhvameṣa … ਪੁਰਾਣੇ ਸਮੇਂ ਪ੍ਰਜਾਪਤੀ ਨੇ ਯੱਗ ਸਮੇਤ ਪ੍ਰਜਾ (ਪ੍ਰਾਣੀਆਂ) ਨੂੰ ਰਚ ਕੇ ਕਿਹਾ: "ਇਸ (ਯੱਗ) ਦੁਆਰਾ ਤੁਸੀਂ…
  11. 11 devānbhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ | parasparaṃ bhāvayantaḥ … "ਇਸ ਦੁਆਰਾ ਤੁਸੀਂ ਦੇਵਤਿਆਂ ਨੂੰ ਪੁਸ਼ਟ ਕਰੋ, ਅਤੇ ਉਹ ਦੇਵਤੇ ਤੁਹਾਨੂੰ ਪੁਸ਼ਟ ਕਰਨ;
  12. 12 iṣṭānkāmānhi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ | tairdattānapradāyaibhyo yo … ਕਿਉਂਕਿ ਯੱਗ ਨਾਲ ਪੁਸ਼ਟ ਹੋਏ ਦੇਵਤੇ ਤੁਹਾਨੂੰ ਮਨ-ਚਾਹੇ ਭੋਗ ਦੇਣਗੇ;
  13. 13 yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ | bhuñjate te tvaghaṃ … ਯੱਗ ਤੋਂ ਬਚੇ (ਅੰਨ) ਨੂੰ ਖਾਣ ਵਾਲੇ ਸੰਤ ਸਾਰੇ ਪਾਪਾਂ ਤੋਂ ਮੁਕਤ ਹੋ ਜਾਂਦੇ ਹਨ;
  14. 14 annād bhavanti bhūtāni parjanyādannasambhavaḥ | yajñād bhavati parjanyo … ਅੰਨ ਤੋਂ ਪ੍ਰਾਣੀ ਪੈਦਾ ਹੁੰਦੇ ਹਨ, ਵਰਖਾ ਤੋਂ ਅੰਨ ਉਪਜਦਾ ਹੈ;
  15. 15 karma brahmodbhavaṃ viddhi brahmākṣarasamudbhavam | tasmāt sarvagataṃ brahma … ਕਰਮ ਨੂੰ ਬ੍ਰਹਮ ਤੋਂ ਉਤਪੰਨ ਜਾਣ, ਅਤੇ ਬ੍ਰਹਮ ਨੂੰ ਅਕਸ਼ਰ (ਅਵਿਨਾਸ਼ੀ) ਤੋਂ;
  16. 16 evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ | aghāyurindriyārāmo moghaṃ … ਹੇ ਪਾਰਥ, ਜੋ ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਚਲਾਏ ਗਏ ਚੱਕਰ ਦਾ ਇਸ ਲੋਕ ਵਿੱਚ ਅਨੁਸਰਣ ਨਹੀਂ ਕਰਦਾ, ਪਾਪ-ਮਯ ਜੀਵਨ ਜੀਉਂਦਾ ਤੇ…
  17. 17 yaścātmaratireva syādātmatṛptaśca mānavaḥ | ātmanyeva ca santuṣṭastasya kāryaṃ … ਪਰ ਜੋ ਮਨੁੱਖ ਕੇਵਲ ਆਤਮਾ ਵਿੱਚ ਹੀ ਰਮਣ ਕਰਦਾ ਹੈ, ਆਤਮਾ ਵਿੱਚ ਹੀ ਤ੍ਰਿਪਤ ਹੈ, ਅਤੇ ਆਤਮਾ ਵਿੱਚ ਹੀ…
  18. 18 naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaścana | na cāsya … ਉਸ ਦਾ ਨਾ ਕੀਤੇ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਕੋਈ ਪ੍ਰਯੋਜਨ ਹੁੰਦਾ ਹੈ, ਨਾ ਨਾ-ਕੀਤੇ ਵਿੱਚ;
  19. 19 karmaṇaiva hi saṃsiddhimāsthitā janakādayaḥ | lokasaṃgrahamevāpi sampaśyankartumarhasi || … ਇਸ ਲਈ ਅਨਾਸਕਤ ਹੋ ਕੇ ਸਦਾ ਕਰਨਯੋਗ ਕਰਮ ਚੰਗੀ ਤਰ੍ਹਾਂ ਕਰ;
  20. 20 yadyadācarati śreṣṭhastattadevetaro janaḥ | sa yatpramāṇaṃ kurute lokastadanuvartate … ਕਰਮ ਦੁਆਰਾ ਹੀ ਜਨਕ ਆਦਿ ਨੇ ਸਿੱਧੀ ਪ੍ਰਾਪਤ ਕੀਤੀ;
  21. 21 na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiñcana | … ਸ੍ਰੇਸ਼ਟ ਪੁਰਖ ਜੋ-ਜੋ ਆਚਰਣ ਕਰਦਾ ਹੈ, ਉਹੀ-ਉਹੀ ਹੋਰ ਲੋਕ ਕਰਦੇ ਹਨ;
  22. 22 yadi hyahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇyatandritaḥ | mama … ਹੇ ਪਾਰਥ, ਤਿੰਨਾਂ ਲੋਕਾਂ ਵਿੱਚ ਮੇਰੇ ਲਈ ਕੋਈ ਕਰਤੱਵ ਨਹੀਂ, ਨਾ ਕੋਈ ਅਣ-ਪ੍ਰਾਪਤ ਚੀਜ਼ ਹੈ ਜੋ ਮੈਨੂੰ…
  23. 23 utsīdeyurime lokā na kuryāṃ karma cedaham | saṅkarasya … ਕਿਉਂਕਿ ਹੇ ਪਾਰਥ, ਜੇ ਮੈਂ ਕਦੇ ਸਾਵਧਾਨ ਹੋ ਕੇ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਨਾ ਲੱਗਾ ਰਹਾਂ, ਤਾਂ ਮਨੁੱਖ ਹਰ ਪੱਖੋਂ ਮੇਰੇ…
  24. 24 tasmādasaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara | asakto hyācarankarma … ਜੇ ਮੈਂ ਕਰਮ ਨਾ ਕਰਾਂ ਤਾਂ ਇਹ ਲੋਕ ਨਸ਼ਟ ਹੋ ਜਾਣਗੇ;
  25. 25 saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathāsaktaścikīrṣurlokasaṃgraham || … ਹੇ ਭਾਰਤ, ਜਿਵੇਂ ਅਗਿਆਨੀ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਆਸਕਤ ਹੋ ਕੇ ਕਰਮ ਕਰਦੇ ਹਨ, ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਗਿਆਨੀ ਨੂੰ ਅਨਾਸਕਤ ਹੋ ਕੇ,…
  26. 26 na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṅginām | joṣayet sarvakarmāṇi vidvānyuktaḥ … ਗਿਆਨੀ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਆਸਕਤ ਅਗਿਆਨੀਆਂ ਦੀ ਬੁੱਧੀ ਵਿੱਚ ਭੇਦ (ਭ੍ਰਮ) ਪੈਦਾ ਨਾ ਕਰੇ;
  27. 27 prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi bhāgaśaḥ | ahaṅkāravimūḍhātmā kartāhamiti … ਕਰਮ ਸਭ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਦੇ ਗੁਣਾਂ ਦੁਆਰਾ ਕੀਤੇ ਜਾਂਦੇ ਹਨ;
  28. 28 tattvavittu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ | guṇā guṇeṣu vartanta iti … ਪਰ ਹੇ ਮਹਾਂਬਾਹੂ, ਗੁਣ ਤੇ ਕਰਮ ਦੇ ਵਿਭਾਗ ਦਾ ਤੱਤ੍ਵ ਜਾਣਨ ਵਾਲਾ "ਗੁਣ ਹੀ ਗੁਣਾਂ ਵਿੱਚ ਵਰਤ ਰਹੇ ਹਨ" —…
  29. 29 prakṛterguṇasammūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu | tānakṛtsnavido mandānkṛtsnavinna vicālayet || … ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਦੇ ਗੁਣਾਂ ਨਾਲ ਮੂੜ੍ਹ ਹੋਏ ਲੋਕ ਗੁਣਾਂ ਦੇ ਕਰਮਾਂ ਵਿੱਚ ਆਸਕਤ ਹੁੰਦੇ ਹਨ;
  30. 30 mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā | nirāśīrnirmamo bhūtvā yudhyasva … ਸਾਰੇ ਕਰਮ ਮੇਰੇ ਵਿੱਚ ਸਮਰਪਿਤ ਕਰ ਕੇ, ਅਧਿਆਤਮ-ਚਿੱਤ ਨਾਲ, ਆਸ਼ਾ ਤੇ ਮਮਤਾ ਤੋਂ ਰਹਿਤ ਹੋ ਕੇ, ਸੰਤਾਪ-ਮੁਕਤ…
  31. 31 ye me matamidaṃ nityamanutiṣṭhanti mānavāḥ | śraddhāvanto'nasūyanto mucyante … ਜੋ ਮਨੁੱਖ ਸ਼ਰਧਾਵਾਨ ਤੇ ਦੋਸ਼-ਦ੍ਰਿਸ਼ਟੀ ਤੋਂ ਰਹਿਤ ਹੋ ਕੇ ਮੇਰੇ ਇਸ ਮਤ ਦਾ ਸਦਾ ਅਨੁਸਰਣ ਕਰਦੇ ਹਨ, ਉਹ…
  32. 32 ye tvetadabhyasūyanto nānuvartanti me matam | sarvajñānavimūḍhāṃstānviddhi naṣṭānacetasaḥ … ਪਰ ਜੋ ਇਸ ਉੱਤੇ ਦੋਸ਼-ਦ੍ਰਿਸ਼ਟੀ ਰੱਖ ਕੇ ਮੇਰੇ ਮਤ ਦਾ ਅਨੁਸਰਣ ਨਹੀਂ ਕਰਦੇ — ਉਨ੍ਹਾਂ ਨੂੰ ਸਾਰੇ ਗਿਆਨ…
  33. 33 sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛterjñānavānapi | prakṛtiṃ yānti bhūtāni … ਗਿਆਨਵਾਨ ਵੀ ਆਪਣੀ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਅਨੁਸਾਰ ਹੀ ਚੇਸ਼ਟਾ ਕਰਦਾ ਹੈ;
  34. 34 indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau | tayorna vaśamāgacchettau hyasya paripanthinau … ਹਰ ਇੰਦਰੀ ਦੇ ਵਿਸ਼ੇ ਵਿੱਚ ਰਾਗ ਤੇ ਦ੍ਵੇਸ਼ ਟਿਕੇ ਹੋਏ ਹਨ;
  35. 35 śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt | svadharme nidhanaṃ śreyaḥ … ਚੰਗੀ ਤਰ੍ਹਾਂ ਨਿਭਾਏ ਪਰਾਏ ਧਰਮ ਨਾਲੋਂ ਆਪਣਾ ਗੁਣ-ਹੀਣ ਧਰਮ ਵੀ ਚੰਗਾ ਹੈ;
  36. 36 atha kena prayukto'yaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ | anicchamano'pi … ਅਰਜੁਨ ਨੇ ਕਿਹਾ: ਫਿਰ ਮਨੁੱਖ ਕਿਸ ਦੀ ਪ੍ਰੇਰਣਾ ਨਾਲ ਪਾਪ ਕਰਦਾ ਹੈ, ਆਪਣੀ ਇੱਛਾ ਨਾ ਹੁੰਦੇ ਹੋਏ ਵੀ, ਮਾਨੋ…
  37. 37 kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ | mahāśano mahāpāpmā … ਇਹ ਕਾਮ ਹੈ, ਇਹ ਕ੍ਰੋਧ ਹੈ, ਜੋ ਰਜੋਗੁਣ ਤੋਂ ਉਤਪੰਨ ਹੈ;
  38. 38 bhavatyeṣa kathaṃ kṛṣṇa kathaṃ caiva vivardhate | kimātmakaḥ … ਹੇ ਕ੍ਰਿਸ਼ਨ, ਇਹ ਕਿਵੇਂ ਪੈਦਾ ਹੁੰਦਾ ਹੈ, ਅਤੇ ਕਿਵੇਂ ਵਧਦਾ ਹੈ?
  39. 39 eṣa sūkṣmaḥ paraḥ śatrurdehināmindriyaiḥ saha | sukhatantra ivāsīno … ਹੇ ਪਾਰਥ, ਇਹ ਸੂਖਮ ਤੇ ਪਰਮ ਸ਼ੱਤਰੂ ਦੇਹਧਾਰੀਆਂ ਦੀਆਂ ਇੰਦਰੀਆਂ ਨਾਲ ਵਾਸ ਕਰਦਾ ਹੈ;
  40. 40 kāmakrodhamayo ghoraḥ stambhaharṣasamudbhavaḥ | ahaṅkāro'bhimānātmā dustaraḥ pāpakarmabhiḥ || … ਕਾਮ ਤੇ ਕ੍ਰੋਧ ਨਾਲ ਭਰਿਆ ਹੋਇਆ, ਘੋਰ, ਸਤੰਭ (ਜੜ੍ਹਤਾ) ਤੇ ਹਰਖ ਤੋਂ ਪੈਦਾ ਹੋਣ ਵਾਲਾ, ਅਭਿਮਾਨ-ਰੂਪ…
  41. 41 harṣamasya nivartyaiṣa śokamasya dadāti ca | bhayaṃ cāsya … ਇਹ (ਵੈਰੀ) ਮਨੁੱਖ ਦੇ ਹਰਖ ਨੂੰ ਖੋਹ ਲੈਂਦਾ ਹੈ ਤੇ ਉਸ ਨੂੰ ਸ਼ੋਕ ਦਿੰਦਾ ਹੈ;
  42. 42 sa eṣa kaluṣī kṣudraśchidraprekṣī dhanañjaya | rajaḥpravṛtto mohātmā … ਹੇ ਧਨੰਜਯ, ਇਹ ਮਲੀਨ, ਨੀਚ, ਛਿਦਰਾਂ (ਕਮਜ਼ੋਰੀਆਂ) ਨੂੰ ਤਾੜਨ ਵਾਲਾ, ਰਜੋਗੁਣ ਤੋਂ ਪ੍ਰੇਰਿਤ ਤੇ ਮੋਹ-ਸਰੂਪ…
  43. 43 dhūmenāvriyate vahniryathā''darśo malena ca | yatholvenāvṛto garbhastathā nenāyamāvṛtaḥ … ਜਿਵੇਂ ਅੱਗ ਧੂੰਏਂ ਨਾਲ, ਅਤੇ ਸ਼ੀਸ਼ਾ ਮੈਲ ਨਾਲ ਢਕਿਆ ਜਾਂਦਾ ਹੈ, ਜਿਵੇਂ ਗਰਭ (ਭਰੂਣ) ਝਿੱਲੀ ਨਾਲ ਢਕਿਆ…
  44. 44 āvṛtaṃ jñānametena jñānino nityavairiṇā | kāmarūpeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena … ਹੇ ਕੁੰਤੀ-ਪੁੱਤਰ, ਗਿਆਨੀ ਦਾ ਗਿਆਨ ਇਸ ਨਿੱਤ ਵੈਰੀ ਦੁਆਰਾ — ਜੋ ਕਾਮ ਦੇ ਰੂਪ ਵਿੱਚ ਹੈ ਤੇ ਨਾ ਭਰੀ ਜਾਣ…
  45. 45 indriyāṇi mano buddhirasyādhiṣṭhānamucyate | etairvimohayatyeṣa jñānamāvṛtya dehinam || … ਇੰਦਰੀਆਂ, ਮਨ ਤੇ ਬੁੱਧੀ ਇਸ (ਕਾਮ) ਦੇ ਅਧਿਸ਼ਠਾਨ (ਟਿਕਾਣੇ) ਕਹੇ ਜਾਂਦੇ ਹਨ;
  46. 46 tasmāttvamindriyāṇyādau niyamya bharatarṣabha | pāpmānaṃ prajahīhyenaṃ jñānavijñānanāśanam || … ਇਸ ਲਈ, ਹੇ ਭਰਤ-ਸ੍ਰੇਸ਼ਟ, ਪਹਿਲਾਂ ਇੰਦਰੀਆਂ ਨੂੰ ਵੱਸ ਵਿੱਚ ਕਰ ਕੇ, ਗਿਆਨ ਤੇ ਵਿਗਿਆਨ (ਅਨੁਭਵ) ਦਾ ਨਾਸ਼…
  47. 47 indriyāṇi parāṇyāhurindriyebhyaḥ paraṃ manaḥ | manasastu parā buddhiryo … ਕਹਿੰਦੇ ਹਨ ਕਿ ਇੰਦਰੀਆਂ ਉੱਚੀਆਂ ਹਨ;
  48. 48 evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānamātmanā | jahi śatruṃ … ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਉਸ ਨੂੰ ਬੁੱਧੀ ਤੋਂ ਪਰੇ ਜਾਣ ਕੇ, ਆਪਣੇ ਆਪ ਨੂੰ ਆਪਣੇ ਆਪ ਨਾਲ ਸਥਿਰ ਕਰ ਕੇ, ਹੇ ਮਹਾਂਬਾਹੂ,…