Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 4

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 4

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 4 42 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 evaṃ vivasvate yogaṃ proktavānahamavyayam | vivasvānmanave prāha manurikṣvākave'bravīt … ਇਸ ਅਵਿਨਾਸ਼ੀ ਯੋਗ ਨੂੰ ਮੈਂ ਵਿਵਸਵਾਨ ਨੂੰ ਦੱਸਿਆ ਸੀ;
  2. 2 evaṃ paramparāprāptamimaṃ rājarṣayo viduḥ | sa kāleneha mahatā … ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਪਰੰਪਰਾ ਦੁਆਰਾ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੋਏ ਇਸ ਨੂੰ ਰਾਜਰਿਸ਼ੀਆਂ ਨੇ ਜਾਣਿਆ;
  3. 3 sa evāyaṃ mayā te'dya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ | … ਉਹੀ ਇਹ ਪੁਰਾਤਨ ਯੋਗ ਅੱਜ ਮੈਂ ਤੈਨੂੰ ਦੱਸਿਆ ਹੈ, ਕਿਉਂਕਿ ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਭਗਤ ਅਤੇ ਮਿੱਤਰ ਹੈਂ;
  4. 4 aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ | kathametadvijānīyāṃ … ਤੇਰਾ ਜਨਮ ਪਿੱਛੋਂ ਹੋਇਆ, ਵਿਵਸਵਾਨ ਦਾ ਜਨਮ ਪਹਿਲਾਂ ਹੋਇਆ;
  5. 5 bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna | tānyahaṃ … ਮੇਰੇ ਅਨੇਕ ਜਨਮ ਬੀਤ ਚੁੱਕੇ ਹਨ, ਅਤੇ ਤੇਰੇ ਵੀ, ਹੇ ਅਰਜੁਨ;
  6. 6 ajo'pi sannavyayātmā bhūtānāmīśvaro'pi san | prakṛtiṃ svāmadhiṣṭhāya sambhavāmyātmamāyayā … ਭਾਵੇਂ ਮੈਂ ਅਜਨਮਾ ਅਤੇ ਅਵਿਨਾਸ਼ੀ ਸੁਭਾਅ ਵਾਲਾ ਹਾਂ, ਭਾਵੇਂ ਪ੍ਰਾਣੀਆਂ ਦਾ ਈਸ਼ਵਰ ਹਾਂ, ਫਿਰ ਵੀ ਆਪਣੀ…
  7. 7 yadā yadā hi dharmasya glānirbhavati bhārata | abhyutthānamadharmasya … ਜਦੋਂ-ਜਦੋਂ ਧਰਮ ਦਾ ਹ੍ਰਾਸ ਹੁੰਦਾ ਹੈ, ਹੇ ਭਾਰਤ, ਅਤੇ ਅਧਰਮ ਦਾ ਉੱਥਾਨ ਹੁੰਦਾ ਹੈ, ਤਦ ਮੈਂ ਆਪਣੇ ਆਪ ਦੇ…
  8. 8 paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām | dharmasaṃsthāpanārthāya sambhavāmi … ਸੱਜਣਾਂ ਦੀ ਰੱਖਿਆ ਲਈ, ਦੁਸ਼ਟਾਂ ਦੇ ਵਿਨਾਸ਼ ਲਈ, ਅਤੇ ਧਰਮ ਦੀ ਦ੍ਰਿੜ੍ਹ ਸਥਾਪਨਾ ਲਈ, ਮੈਂ ਯੁੱਗ-ਯੁੱਗ…
  9. 9 janma karma ca me divyamevaṃ yo vetti tattvataḥ … ਜੋ ਮੇਰੇ ਦਿੱਵ ਜਨਮ ਅਤੇ ਕਰਮ ਨੂੰ ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਤੱਤ ਤੋਂ ਜਾਣਦਾ ਹੈ, ਉਹ ਸ਼ਰੀਰ ਛੱਡ ਕੇ ਮੁੜ ਜਨਮ ਨੂੰ ਨਹੀਂ…
  10. 10 vītarāgabhayakrodhā manmayā madvyapāśrayāḥ | bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvamāgatāḥ … ਰਾਗ, ਭੈ ਅਤੇ ਕ੍ਰੋਧ ਤੋਂ ਮੁਕਤ, ਮੇਰੇ ਵਿੱਚ ਲੀਨ ਅਤੇ ਮੇਰਾ ਆਸਰਾ ਲੈਣ ਵਾਲੇ ਅਨੇਕ, ਗਿਆਨ ਦੇ ਤਪ ਦੁਆਰਾ…
  11. 11 ye yathā māṃ prapadyante tāṃstathaiva bhajāmyaham | mama … ਜਿਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਮਨੁੱਖ ਮੇਰੀ ਸ਼ਰਨ ਆਉਂਦੇ ਹਨ, ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਮੈਂ ਉਨ੍ਹਾਂ ਨੂੰ ਫਲ ਦਿੰਦਾ ਹਾਂ;
  12. 12 kāṅkṣantaḥ karmaṇāṃ siddhiṃ yajanta iha devatāḥ | kṣipraṃ … ਕਰਮਾਂ ਦੀ ਸਿੱਧੀ ਚਾਹੁੰਦੇ ਹੋਏ, ਮਨੁੱਖ ਇੱਥੇ ਦੇਵਤਿਆਂ ਦੀ ਪੂਜਾ ਕਰਦੇ ਹਨ;
  13. 13 cāturvarṇyaṃ mayā sṛṣṭaṃ guṇakarmavibhāgaśaḥ | tasya kartāramapi māṃ … ਚਾਰ ਵਰਣ ਮੇਰੇ ਦੁਆਰਾ ਗੁਣ ਅਤੇ ਕਰਮ ਦੀ ਵੰਡ ਅਨੁਸਾਰ ਰਚੇ ਗਏ;
  14. 14 na māṃ karmāṇi limpanti na me kāmaḥ phaleṣvapi … ਕਰਮ ਮੈਨੂੰ ਨਹੀਂ ਲਿੱਪਦੇ, ਨਾ ਹੀ ਉਨ੍ਹਾਂ ਦੇ ਫਲਾਂ ਵਿੱਚ ਮੇਰੀ ਕੋਈ ਇੱਛਾ ਹੈ;
  15. 15 evaṃ jñātvā kṛtaṃ karma pūrvairapi mumukṣubhiḥ | kuru … ਇਹ ਜਾਣ ਕੇ, ਪੁਰਾਣੇ ਮੁਮੁਕਸ਼ੁਆਂ ਨੇ ਵੀ ਕਰਮ ਕੀਤਾ;
  16. 16 kiṃ karma kimakarmeti kavayo'pyatra mohitāḥ | tatte karma … ਕਰਮ ਕੀ ਹੈ ਅਤੇ ਅਕਰਮ ਕੀ ਹੈ?
  17. 17 karmaṇo hyapi boddhavyaṃ boddhavyaṃ ca vikarmaṇaḥ | akarmaṇaśca … ਕਿਉਂਕਿ ਕਰਮ ਦਾ ਸਰੂਪ ਜਾਣਨਾ ਚਾਹੀਦਾ ਹੈ, ਵਿਕਰਮ ਦਾ ਸਰੂਪ ਵੀ ਜਾਣਨਾ ਚਾਹੀਦਾ ਹੈ, ਅਤੇ ਅਕਰਮ ਦਾ ਸਰੂਪ ਵੀ;
  18. 18 karmaṇyakarma yaḥ paśyatyakarmaṇi ca karma yaḥ | sa … ਜੋ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਅਕਰਮ ਨੂੰ ਅਤੇ ਅਕਰਮ ਵਿੱਚ ਕਰਮ ਨੂੰ ਵੇਖਦਾ ਹੈ — ਉਹ ਮਨੁੱਖਾਂ ਵਿੱਚ ਬੁੱਧੀਮਾਨ ਹੈ;
  19. 19 yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṅkalpavarjitāḥ | jñānāgnidagdhakarmāṇaṃ tamāhuḥ paṇḍitaṃ … ਜਿਸ ਦੇ ਸਾਰੇ ਉੱਦਮ ਕਾਮਨਾ ਅਤੇ ਸੰਕਲਪ ਤੋਂ ਰਹਿਤ ਹਨ, ਜਿਸ ਦੇ ਕਰਮ ਗਿਆਨ ਦੀ ਅਗਨੀ ਵਿੱਚ ਸੜ ਚੁੱਕੇ ਹਨ —…
  20. 20 tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ | karmaṇyabhipravṛtto'pi naiva kiñcitkaroti … ਕਰਮ ਦੇ ਫਲ ਨਾਲ ਆਸਕਤੀ ਨੂੰ ਛੱਡ ਕੇ, ਸਦਾ ਤ੍ਰਿਪਤ ਅਤੇ ਕਿਸੇ ਦੇ ਆਸਰੇ ਤੋਂ ਰਹਿਤ, ਉਹ ਕਰਮ ਵਿੱਚ ਚੰਗੀ…
  21. 21 nirāśīryatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ | śārīraṃ kevalaṃ karma kurvannāpnoti kilbiṣam … ਆਸ਼ਾ ਤੋਂ ਰਹਿਤ, ਆਪਣੇ ਮਨ ਅਤੇ ਆਤਮਾ ਨੂੰ ਸੰਜਮ ਵਿੱਚ ਰੱਖ ਕੇ, ਸਾਰੇ ਪਰਿਗ੍ਰਹਿ ਨੂੰ ਤਿਆਗ ਕੇ, ਕੇਵਲ…
  22. 22 yadṛcchālābhasantuṣṭo dvandvātīto vimatsaraḥ | samaḥ siddhāvasiddhau ca kṛtvā'pi … ਅਚਾਨਕ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੋਏ ਨਾਲ ਸੰਤੁਸ਼ਟ, ਦਵੰਦਾਂ ਤੋਂ ਪਰੇ, ਈਰਖਾ ਤੋਂ ਰਹਿਤ, ਸਫਲਤਾ ਅਤੇ ਅਸਫਲਤਾ ਵਿੱਚ ਸਮਾਨ —…
  23. 23 gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ | yajñāyārabhataḥ karma samagraṃ pravilīyate … ਆਸਕਤੀ ਤੋਂ ਰਹਿਤ, ਮੁਕਤ, ਆਪਣੇ ਚਿੱਤ ਨੂੰ ਗਿਆਨ ਵਿੱਚ ਸਥਿਤ ਕਰਨ ਵਾਲੇ, ਯੱਗ ਲਈ ਕਰਮ ਕਰਨ ਵਾਲੇ ਮਨੁੱਖ ਦਾ…
  24. 24 brahmārpaṇaṃ brahmahavirbrahmāgnau brahmaṇā hutam | brahmaiva tena gantavyaṃ … ਅਰਪਣ ਬ੍ਰਹਮ ਹੈ, ਹਵਿ ਬ੍ਰਹਮ ਹੈ, ਬ੍ਰਹਮ ਦੁਆਰਾ ਬ੍ਰਹਮ ਦੀ ਅਗਨੀ ਵਿੱਚ ਹੋਮ ਕੀਤਾ ਗਿਆ;
  25. 25 daivamevāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate | brahmāgnāvapare yajñaṃ yajñenaivopajuhvati … ਕੁਝ ਯੋਗੀ ਦੇਵਤਿਆਂ ਨੂੰ ਯੱਗ ਅਰਪਣ ਕਰਦੇ ਹਨ, ਜਦ ਕਿ ਹੋਰ ਯੱਗ ਨੂੰ ਹੀ ਬ੍ਰਹਮ-ਅਗਨੀ ਵਿੱਚ ਯੱਗ ਦੁਆਰਾ ਹੋਮ…
  26. 26 śrotrādīnīndriyāṇyanye saṃyamāgniṣu juhvati | śabdādīnviṣayānanya indriyāgniṣu juhvati || … ਕੁਝ ਸੁਣਨ ਆਦਿ ਇੰਦ੍ਰੀਆਂ ਨੂੰ ਸੰਜਮ ਦੀਆਂ ਅਗਨੀਆਂ ਵਿੱਚ ਹੋਮ ਕਰਦੇ ਹਨ;
  27. 27 sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare | ātmasaṃyamayogāgnau juhvati jñānadīpite || … ਹੋਰ ਸਾਰੀਆਂ ਇੰਦ੍ਰੀਆਂ ਦੇ ਕਰਮਾਂ ਅਤੇ ਪ੍ਰਾਣਾਂ ਦੇ ਕਰਮਾਂ ਨੂੰ ਗਿਆਨ ਨਾਲ ਪ੍ਰਜਵਲਿਤ ਆਤਮ-ਸੰਜਮ ਦੇ ਯੋਗ…
  28. 28 dravyayajñāstapoyajñā yogayajñāstathā'pare | svādhyāyajñānayajñāśca yatayaḥ saṃśitavratāḥ || 4-28 … ਕੁਝ ਦ੍ਰਵਯ ਨਾਲ ਯੱਗ ਕਰਨ ਵਾਲੇ, ਕੁਝ ਤਪ ਨਾਲ ਯੱਗ ਕਰਨ ਵਾਲੇ, ਇਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਕੁਝ ਯੋਗ ਨਾਲ ਯੱਗ ਕਰਨ ਵਾਲੇ,…
  29. 29 apāne juhvati prāṇaṃ prāṇe'pānaṃ tathā'pare | prāṇāpānagatī ruddhvā … ਕੁਝ ਅਪਾਨ ਵਿੱਚ ਪ੍ਰਾਣ ਨੂੰ ਹੋਮ ਕਰਦੇ ਹਨ, ਅਤੇ ਪ੍ਰਾਣ ਵਿੱਚ ਅਪਾਨ ਨੂੰ;
  30. 30 apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juhvati | sarve'pyete yajñavido … ਹੋਰ, ਨਿਯਮਿਤ ਆਹਾਰ ਵਾਲੇ, ਪ੍ਰਾਣਾਂ ਨੂੰ ਪ੍ਰਾਣਾਂ ਵਿੱਚ ਹੋਮ ਕਰਦੇ ਹਨ;
  31. 31 yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam | nāyaṃ loko'styayajñasya kuto'nyaḥ … ਜੋ ਯੱਗ ਦੇ ਬਚੇ ਅੰਮ੍ਰਿਤ ਨੂੰ ਭੋਗਦੇ ਹਨ, ਉਹ ਸਨਾਤਨ ਬ੍ਰਹਮ ਨੂੰ ਪ੍ਰਾਪਤ ਹੁੰਦੇ ਹਨ;
  32. 32 evaṃ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe | karmajānviddhi … ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਅਨੇਕ ਪ੍ਰਕਾਰ ਦੇ ਯੱਗ ਬ੍ਰਹਮ ਦੇ ਮੁਖ ਵਿੱਚ ਫੈਲੇ ਹੋਏ ਹਨ;
  33. 33 śreyāndravyamayādyajñājjñānayajñaḥ parantapa | sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyate … ਦ੍ਰਵਯ ਨਾਲ ਕੀਤੇ ਯੱਗ ਤੋਂ ਗਿਆਨ-ਯੱਗ ਸ਼੍ਰੇਸ਼ਠ ਹੈ, ਹੇ ਪਰੰਤਪ;
  34. 34 tadviddhi praṇipātena paripraśnena sevayā | upadekṣyanti te jñānaṃ … ਉਸ ਨੂੰ ਪ੍ਰਣਾਮ ਨਾਲ, ਪ੍ਰਸ਼ਨ ਨਾਲ, ਅਤੇ ਸੇਵਾ ਨਾਲ ਜਾਣ;
  35. 35 yajjñātvā na punarmohamevaṃ yāsyasi pāṇḍava | yena bhūtānyaśeṣeṇa … ਜਿਸ ਨੂੰ ਜਾਣ ਕੇ ਤੂੰ ਮੁੜ ਮੋਹ ਵਿੱਚ ਨਹੀਂ ਪਵੇਂਗਾ, ਹੇ ਪਾਂਡਵ;
  36. 36 api cedasi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ | sarvaṃ jñānaplavenaiva … ਭਾਵੇਂ ਤੂੰ ਸਾਰੇ ਪਾਪੀਆਂ ਵਿੱਚੋਂ ਸਭ ਤੋਂ ਵੱਡਾ ਪਾਪੀ ਹੋਵੇਂ, ਤਾਂ ਵੀ ਗਿਆਨ ਦੀ ਨੌਕਾ ਦੁਆਰਾ ਹੀ ਤੂੰ…
  37. 37 yathaidhāṃsi samiddho'gnirbhasmasāt kurute'rjuna | jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute tathā … ਜਿਵੇਂ ਪ੍ਰਜਵਲਿਤ ਅਗਨੀ ਬਾਲਣ ਨੂੰ ਸੁਆਹ ਕਰ ਦਿੰਦੀ ਹੈ, ਹੇ ਅਰਜੁਨ, ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਗਿਆਨ ਦੀ ਅਗਨੀ ਸਾਰੇ…
  38. 38 nahi jñānena sadṛśaṃ pavitramiha vidyate | tatsvayaṃ yogasaṃsiddhaḥ … ਕਿਉਂਕਿ ਇਸ ਸੰਸਾਰ ਵਿੱਚ ਗਿਆਨ ਜਿਹਾ ਪਵਿੱਤਰ ਕੁਝ ਵੀ ਨਹੀਂ ਹੈ;
  39. 39 śraddhāvāṃllabhate jñānaṃ tatparaḥ saṃyatendriyaḥ | jñānaṃ labdhvā parāṃ … ਸ਼ਰਧਾਵਾਨ, ਉਸ ਵਿੱਚ ਤਤਪਰ ਅਤੇ ਇੰਦ੍ਰੀਆਂ ਨੂੰ ਸੰਜਮ ਵਿੱਚ ਰੱਖਣ ਵਾਲਾ ਮਨੁੱਖ ਗਿਆਨ ਪ੍ਰਾਪਤ ਕਰਦਾ ਹੈ;
  40. 40 ajñaścāśraddadhānaśca saṃśayātmā vinaśyati | nāyaṃ loko'sti na paro … ਅਗਿਆਨੀ, ਸ਼ਰਧਾ ਤੋਂ ਰਹਿਤ ਅਤੇ ਸੰਸ਼ੈ ਵਾਲੀ ਆਤਮਾ ਨਸ਼ਟ ਹੋ ਜਾਂਦੀ ਹੈ;
  41. 41 yogasaṃnyastakarmāṇaṃ jñānasañchinnasaṃśayam | ātmavantaṃ na karmāṇi nibadhnanti dhanañjaya … ਜਿਸ ਨੇ ਯੋਗ ਦੁਆਰਾ ਕਰਮਾਂ ਨੂੰ ਤਿਆਗ ਦਿੱਤਾ ਹੈ, ਜਿਸ ਦੇ ਸੰਸ਼ੈ ਗਿਆਨ ਦੁਆਰਾ ਕੱਟੇ ਗਏ ਹਨ, ਅਤੇ ਜੋ…
  42. 42 tasmādajñānasambhūtaṃ hṛtsthaṃ jñānāsinātmanaḥ | chitvaivaṃ saṃśayaṃ yogamātiṣṭhottiṣṭha bhārata … ਇਸ ਲਈ ਅਗਿਆਨ ਤੋਂ ਪੈਦਾ ਹੋਏ, ਹਿਰਦੇ ਵਿੱਚ ਸਥਿਤ ਇਸ ਸੰਸ਼ੈ ਨੂੰ ਆਤਮ-ਗਿਆਨ ਦੀ ਤਲਵਾਰ ਨਾਲ ਕੱਟ ਕੇ, ਯੋਗ…