The Essence of the Tantra · Chapter 22

The Essence of the Tantra — Chapter 22

तन्त्रसार

Tantrasāra


Chapter 22 53 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 atha samastā iyam upāsā samunmiṣattādṛśadṛḍhavāsanārūḍhān adhikāriṇaḥ prati śrīmatkaulikaprakriyayā … ଏବେ ସମଗ୍ର ଏହି ଉପାସନା — ସମୁନ୍ମିଷିତ (ଜାଗ୍ରତ ହେଉଥିବା) ସେହିପରି ଦୃଢ଼ ବାସନା (ସଂସ୍କାର)ରେ ଆରୂଢ଼…
  2. 2 abrahmacāriṇas tasya tyāgād ānandavarjitāḥ ଯେଉଁମାନେ ବ୍ରହ୍ମରେ ବିଚରଣ କରନ୍ତି ନାହିଁ (ଅବ୍ରହ୍ମଚାରୀ), ସେମାନେ ତାହାକୁ (ସେହି ଆନନ୍ଦକୁ) ତ୍ୟାଗ…
  3. 3 ānandakṛtrimāhāravarjaṃ cakrasya yājakāḥ ଚକ୍ରର ଯାଜକମାନେ ଆନନ୍ଦ ଉତ୍ପାଦନର କୃତ୍ରିମ ଆହାର (ଉପାୟ)କୁ ବର୍ଜନ କରି (ଆନନ୍ଦ ଗ୍ରହଣ କରନ୍ତି)।
  4. 4 dvaye 'pi narake ghore tasmād enāṃ sthitiṃ bhajet ଉଭୟ ପକ୍ଷ ହିଁ ଘୋର ନରକରେ ପତିତ ହୁଅନ୍ତି;
  5. 5 tad anayā sthityā kulayāgaḥ sa ca ṣoḍhā bāhye … ତେଣୁ ଏହି (ଯଥାର୍ଥ) ସ୍ଥିତି ଦ୍ୱାରା କୁଲଯାଗ (କୁଳ-ପୂଜା) ହୁଏ;
  6. 6 tatra ca uttara uttara utkṛṣṭaḥ pūrvaḥ pūrvas tadrucyartham ଆଉ ସେମାନଙ୍କ ମଧ୍ୟରେ ଉତ୍ତର-ଉତ୍ତର (ପ୍ରତ୍ୟେକ ପର)ଟି ଉତ୍କୃଷ୍ଟ;
  7. 7 siddhikāmasya dvitīyaturyapañcamāḥ sarvathā nirvartyāḥ ṣaṣṭhas tu mumukṣoḥ mukhyaḥ … ସିଦ୍ଧି-କାମନା କରୁଥିବା ବ୍ୟକ୍ତି ପାଇଁ ଦ୍ୱିତୀୟ, ଚତୁର୍ଥ ଓ ପଞ୍ଚମ (ପ୍ରକାର) ସର୍ବଥା ସମ୍ପାଦନୀୟ;
  8. 8 tatra bāhyaṃ sthaṇḍilam ānandapūrṇaṃ vīrapātram aruṇaḥ paṭaḥ pūrvoktam … ସେମାନଙ୍କ ମଧ୍ୟରେ ବାହ୍ୟ (ଯାଗ) ହେଉଛି ସ୍ଥଣ୍ଡିଲ (ଯଜ୍ଞଭୂମି) — ଆନନ୍ଦ (ଆନନ୍ଦ-ଦ୍ରବ୍ୟ)ରେ ପୂର୍ଣ୍ଣ…
  9. 9 tatra snānādikartavyānapekṣayaiva pūrṇānandaviśrāntyaiva labdhaśuddhiḥ prathamaṃ prāṇasaṃviddehaikībhāvaṃ bhāvayitvā saṃvidaś … ସେଠାରେ ସ୍ନାନ ଆଦି କର୍ତ୍ତବ୍ୟର ଅପେକ୍ଷା ବିନା ହିଁ, ପୂର୍ଣ୍ଣ ଆନନ୍ଦରେ ବିଶ୍ରାନ୍ତି ଦ୍ୱାରା ହିଁ…
  10. 10 tathāhi māyāpumprakṛtiguṇadhīprabhṛti dharāntaṃ saptaviṃśatitattvāni kalādīnāṃ tatraiva antarbhāvāt vidyāśaktāv … ଯଥା — ମାୟା, ପୁରୁଷ, ପ୍ରକୃତି, ଗୁଣ ଓ ବୁଦ୍ଧି ଆଦିଠାରୁ ଆରମ୍ଭ କରି ଧରା (ପୃଥିବୀ) ପର୍ଯ୍ୟନ୍ତ ସତାଇଶ…
  11. 11 paratve 'pi pañcaśaktiḥ hi parameśvaraḥ pratiśakti ca pañcarūpatā … ପରତ୍ୱରେ ସୁଦ୍ଧା ପରମେଶ୍ୱର ପଞ୍ଚଶକ୍ତି (ପାଞ୍ଚ ଶକ୍ତିଯୁକ୍ତ);
  12. 12 tad uktam sṛṣṭiṃ tu sampuṭīkṛtya iti ତାହା କୁହାଯାଇଛି — ‘ସୃଷ୍ଟିକୁ ତ ସମ୍ପୁଟୀକୃତ କରି’ — ଏହିପରି।
  13. 13 tato gandhadhūpāsavakusumādīn ātmaprahvībhāvāntān arpayitvā svaviśrāntyā japtvā upasaṃhṛtya jale … ତା'ପରେ ଗନ୍ଧ, ଧୂପ, ଆସବ (ସୁରା), କୁସୁମ ଆଦି, ଆତ୍ମ-ପ୍ରହ୍ୱୀଭାବ (ନିଜର ସମର୍ପଣ) ପର୍ଯ୍ୟନ୍ତ ଅର୍ପଣ…
  14. 14 iti bāhyayāgaḥ ଏହା ବାହ୍ୟ-ଯାଗ।
  15. 15 atha śaktau tatra anyonyaṃ śaktitālāsāvīrāṇām ubhayeṣām ubhayātmakatvena prollāsaprārambhasṛṣṭyantaśivaśaktiprabodhe … ଏବେ ଶକ୍ତି (ସହଚରୀ)ରେ (ଯାଗ)। ସେଠାରେ ଶକ୍ତି ଓ ବୀର — ଏ ଉଭୟ ପରସ୍ପର, ଉଭୟାତ୍ମକ ହୋଇଥିବାରୁ,…
  16. 16 evaṃ svadehe tatraiva cakre tato brahmarandhrādyanucakreṣu ଏହିପରି ନିଜ ଦେହରେ — ସେହି (କେନ୍ଦ୍ରୀୟ) ଚକ୍ରରେ ହିଁ, ତା'ପରେ ବ୍ରହ୍ମରନ୍ଧ୍ର ଆଦି ଅନୁଚକ୍ର (ଗୌଣ…
  17. 17 atha yāmale śakter lakṣaṇam etat tadvad abhedas tato … ଏବେ ଯାମଳ (ଯୁଗଳ-ମିଳନ)ରେ (ଯାଗ)। ଏହା ଶକ୍ତିର ଲକ୍ଷଣ, ଆଉ ସେହିପରି (ବୀରର) ଅଭେଦ;
  18. 18 kāryahetusahotthatvāt traidhaṃ sākṣād athānyathā | kḷptāvato mitho 'bhyarcya … କାର୍ଯ୍ୟ ଓ ହେତୁ ସହ-ଉତ୍ଥିତ ହେଉଥିବାରୁ (ଯାଗ) ତିନି ପ୍ରକାର — ସାକ୍ଷାତ୍, ଅଥବା ଅନ୍ୟଥା। ବିଧିପୂର୍ବକ…
  19. 19 cakram arcet tadaucityād anucakraṃ tathānugam | bahiḥ puṣpādināntaś … — ସେ ତାହାର ଔଚିତ୍ୟ ଅନୁସାରେ ଚକ୍ର ଅର୍ଚ୍ଚନା କରନ୍ତୁ, ଆଉ ସେହିପରି ଅନୁଗାମୀ ଅନୁଚକ୍ର (ସୁଦ୍ଧା):…
  20. 20 evam ānandasandohitatacceṣṭocchalatsthitiḥ | anucakragaṇaś cakratādātmyād abhilīyate ଏହିପରି ଆନନ୍ଦରେ ସନ୍ଦୋହିତ (ସମ୍ପୁଞ୍ଜିତ), ସେହି (ଆନନ୍ଦ-)ଚେଷ୍ଟା ଦ୍ୱାରା ଉଚ୍ଛଳିତ ସ୍ଥିତିଯୁକ୍ତ…
  21. 21 nijanijabhogābhogapravikāsamayasvarūpaparimarśe | kramaśo 'nucakradevyaḥ saṃviccakraṃ hi madhyamaṃ yānti ନିଜ ନିଜ ଭୋଗ-ଆଭୋଗ (ଉପଭୋଗ-ବିସ୍ତାର)ର ପ୍ରବିକାସମୟ ସ୍ୱରୂପର ପରିମର୍ଶ (ଗ୍ରହଣ)ରେ, କ୍ରମଶଃ…
  22. 22 anucakradevatātmakamarīcigaṇapūraṇādhigatavīryam | tacchaktitadvadātmakam anyonyasamunmukhaṃ bhavati (ସେତେବେଳେ କେନ୍ଦ୍ରୀୟ ଚକ୍ର) ଅନୁଚକ୍ର-ଦେବତାତ୍ମକ ମରୀଚି (ରଶ୍ମି)-ଗଣର ପୂରଣ ଦ୍ୱାରା ଅଧିଗତ-ବୀର୍ଯ୍ୟ…
  23. 23 tadyugalamūrdhvadhāmapraveśasaspandajātasaṅkṣobham | kṣubhnāty anucakrāṇy api tāni tadā tanmayāni … ସେହି ଯୁଗଳର ଊର୍ଧ୍ୱ-ଧାମ (ଉପର ସ୍ଥାନ)ରେ ପ୍ରବେଶ ସହ-ସ୍ପନ୍ଦ-ଜାତ ସଙ୍କ୍ଷୋଭ (ଆନ୍ଦୋଳନ)…
  24. 24 itthaṃ yāmalam etad galitabhidāsaṅkathaṃ yadaiva tadā | kramatāratamyayogāt … ଏହିପରି ଯେତେବେଳେ ହିଁ ଗଳିତ-ଭିଦା-ସଙ୍କଥ (ଭେଦର କଥା ବିଲୀନ ହୋଇଥିବା) ଏହି ଯାମଳ ହୁଏ, ସେତେବେଳେ…
  25. 25 taddhruvadhāmānuttaram ubhayātmakajagad udāram ānandam | no śāntaṃ nāpy … ସେହି ଧ୍ରୁବ-ଧାମ (ସ୍ଥିର ସ୍ଥାନ) ଅନୁତ୍ତର: ଉଭୟାତ୍ମକ ଜଗତ୍-ରୂପ ଉଦାର (ମହାନ) ଆନନ୍ଦ, ନା ଶାନ୍ତ ନା…
  26. 26 anavacchinnapadepsus tāṃ saṃvidam ātmasātkuryāt | śāntoditātmakadvayam atha yugapad … ଅନବଚ୍ଛିନ୍ନ (ଅସୀମ) ପଦକୁ ଅଭିଳାଷୀ ବ୍ୟକ୍ତି ସେହି ସମ୍ୱିତ୍କୁ ଆତ୍ମସାତ୍ କରନ୍ତୁ। ତା'ପରେ ଶାନ୍ତ ଓ…
  27. 27 svātmānyonyāveśāt śāntānyatve dvayor dvayātmatvāt | śaktis tu tadvad … ନିଜ ଆତ୍ମାର ଅନ୍ୟୋନ୍ୟ ଆବେଶ (ପରସ୍ପର ପ୍ରବେଶ) ହେତୁ, ଶାନ୍ତ ଓ ଅନ୍ୟ (ଉଦିତ)ରେ ଦୁହିଁଙ୍କ…
  28. 28 tasyāṃ cāryaṃ kulam atha tayā nṛṣu proktayogasaṅghaṭṭān | … ଆଉ ତାହାଙ୍କ (ଶକ୍ତି)ଠାରେ ଆର୍ଯ୍ୟ (ଉତ୍ତମ) କୁଳ;
  29. 29 prācyāṃ visargasattām anavacchidite pade rūḍhāḥ | uditaṃ ca … — ସେମାନେ ଅନବଚ୍ଛିଦିତ (ଅସୀମ) ପଦରେ ଆରୂଢ଼ ହୋଇ, ପ୍ରାଚ୍ୟ (ପୂର୍ବ, ଶାନ୍ତ)ରେ ବିସର୍ଗ-ସତ୍ତା (ଗ୍ରହଣ…
  30. 30 tṛptaṃ devīcakraṃ siddhijñānāpavargadaṃ bhavati | śāntābhyāse śāntaṃ śivam … ତୃପ୍ତ ଦେବୀ-ଚକ୍ର ସିଦ୍ଧି, ଜ୍ଞାନ ଓ ଅପବର୍ଗ (ମୋକ୍ଷ) ପ୍ରଦାନ କରେ;
  31. 31 śūnyaṃ nirānandamayaṃ nirvṛtinijadhāmato 'rghaṃ ca | raṇaraṇakarasān nijarasabharitabahirbhāvacarvaṇarasena (କେବଳ ବିଲୟ) ଶୂନ୍ୟ, ନିରାନନ୍ଦମୟ, ନିର୍ବୃତି (ଶାନ୍ତି)ର ନିଜ ଧାମରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ;
  32. 32 āntarapūrṇasamucchaladanucakraṃ yāti cakram atha tad api | ucchalati … (କେନ୍ଦ୍ରୀୟ ଚକ୍ର) ଆନ୍ତର (ଭିତରେ) ପୂର୍ଣ୍ଣ ହୋଇ ସମୁଚ୍ଛଳିତ ହୋଇ ଅନୁଚକ୍ର ପ୍ରତି ଯାଏ;
  33. 33 etad visargadhāmani parimarśanatas tridhaiva manuvīryam | tattatsaṃvidgarbhe mantras … ଏହା, ବିସର୍ଗ-ଧାମ (ଆବର୍ଜନ-ସ୍ଥାନ)ରେ, ପରିମର୍ଶନ (ବିମର୍ଶ) ଦ୍ୱାରା ତିନି ପ୍ରକାର ହିଁ ମନୁ-ବୀର୍ଯ୍ୟ…
  34. 34 koṇatrayāntarāśritanityoditamaṅgalacchade kamale | nityāviyutaṃ nālaṃ ṣoḍaśadalakamalasanmūlam ତିନି କୋଣ ଭିତରେ ଆଶ୍ରିତ ନିତ୍ୟୋଦିତ (ସର୍ବଦା ଉଦିତ) ମଙ୍ଗଳ-ଛଦ (ପତ୍ର)ଯୁକ୍ତ କମଳରେ — ନିତ୍ୟା (ଶାଶ୍ୱତ…
  35. 35 madhyasthanālagumphitasarojayugaghaṭṭanakramādagnau | madhyasthaśaśadharasundaradinakarakaraughasaṅghaṭṭāt — ମଧ୍ୟସ୍ଥ ନାଳରେ ଗୁମ୍ଫିତ (ଗୁନ୍ଥାଯାଇଥିବା) ସରୋଜ (କମଳ)-ଯୁଗଳର ଘଟ୍ଟନ (ଘର୍ଷଣ)-କ୍ରମ ଦ୍ୱାରା…
  36. 36 tridalāruṇavīryakalāsaṅgān madhye 'ṅkurasṛṣṭiḥ | iti śaśadharavāsarapaticitraguṣaṅghaṭṭamudrayā jhaṭiti — ତିନି ଦଳର ଅରୁଣ (ରକ୍ତ) ବୀର୍ଯ୍ୟ-କଳାର ସଙ୍ଗ (ସ୍ପର୍ଶ)ରୁ ମଧ୍ୟରେ ଅଙ୍କୁର-ସୃଷ୍ଟି (ଅଙ୍କୁରର ଉଦ୍ଭବ)।…
  37. 37 sṛṣṭyādikramam antaḥ kurvaṃs turye sthitiṃ labhate | etat … — ସୃଷ୍ଟି ଆଦି କ୍ରମକୁ ଅନ୍ତରେ କରୁ କରୁ, ସେ ତୁର୍ୟ (ଚତୁର୍ଥ ଅବସ୍ଥା)ରେ ସ୍ଥିତି ଲାଭ କରେ। ଏହା…
  38. 38 pānopabhogalīlāhāsādiṣu yo bhaved vimarśamayaḥ | avyaktadhvanirāvasphoṭaśrutinādanādāntaiḥ ପାନ, ଉପଭୋଗ, ଲୀଳା, ହାସ ଆଦିରେ ଯାହା ବିମର୍ଶମୟ ହୁଏ — ଅବ୍ୟକ୍ତ ଧ୍ୱନି: ରାବ (ଗର୍ଜନ), ସ୍ଫୋଟ…
  39. 39 avyucchinnānāhataparamārthair mantravīryaṃ tat | gamanāgamaviśrāntiṣu karṇe nayane dvilakṣyasamparke — ଅବ୍ୟୁଚ୍ଛିନ୍ନ (ଅବିଚ୍ଛିନ୍ନ), ଯାହାର ପରମାର୍ଥ ଅନାହତ (ଅନାହତ ନାଦ) — ତାହା ହିଁ ମନ୍ତ୍ର-ବୀର୍ଯ୍ୟ।…
  40. 40 tatsammīlanayoge dehāntākhye ca yāmale cakre | kucamadhyahṛdayadeśād oṣṭhānte … — ସେମାନଙ୍କ ସମ୍ମୀଳନ (ମିଶ୍ରଣ-ବନ୍ଦ)ର ଯୋଗରେ, ଦେହାନ୍ତ ନାମକ ଯାମଳ ଚକ୍ରରେ: ଯେଉଁ ଅବ୍ୟକ୍ତ (ଧ୍ୱନି)…
  41. 41 tac cakradvayamadhyagam ākarṇya kṣobhavigamasamaye yat | nirvānti tatra … — ସେହି ଦୁଇ ଚକ୍ର-ମଧ୍ୟଗ (ଦୁଇ ଚକ୍ର ମଧ୍ୟରେ ଅବସ୍ଥିତ ଧ୍ୱନି)କୁ ଆକର୍ଣ୍ଣନ (ଶ୍ରବଣ) କରି, କ୍ଷୋଭ-ବିଗମ…
  42. 42 jyotir dhvaniś ca yasmāt sā māntrī vyāptir ucyate … — ଯାହାଠାରୁ ଜ୍ୟୋତି ଓ ଧ୍ୱନି (ଉତ୍ପନ୍ନ ହୁଏ): ତାହା ହିଁ ପରମା ମାନ୍ତ୍ରୀ ବ୍ୟାପ୍ତି (ମନ୍ତ୍ର-ସମ୍ବନ୍ଧୀ…
  43. 43 tajjñaḥ śāstre muktaḥ parakulavijñānabhājanaṃ garbhaḥ | śūnyāśūnyālayaṃ kuryād … ତାହାକୁ ଯେ ଜାଣେ, ସେ ଶାସ୍ତ୍ର ଅନୁସାରେ ମୁକ୍ତ, ପର-କୁଳ-ବିଜ୍ଞାନ (ସର୍ବୋଚ୍ଚ କୁଳ-ଜ୍ଞାନ)ର ଭାଜନ…
  44. 44 śūlaṃ samarasīkṛtya rase rasam iva sthitam | tyaktāśaṅko … — ଶୂଳ (ତ୍ରିଶୂଳ)କୁ ସମରସୀକୃତ (ଏକରସ) କରି, ରସରେ ରସ ପରି ସ୍ଥିତ;
  45. 45 dehasthā devatāḥ paśyan hlādodvegādi ciddhane | karṇākṣimukhanāsādicakrasthaṃ devatāgaṇam — ଦେହସ୍ଥ ଦେବତାମାନଙ୍କୁ ଦେଖୁ ଦେଖୁ, ଚିଦ୍ଘନ (ଚୈତନ୍ୟର ଘନ ସମୂହ)ରେ ହ୍ଲାଦ (ଆନନ୍ଦ), ଉଦ୍ୱେଗ ଆଦିକୁ…
  46. 46 grahītāraṃ sadā paśyan khecaryā sidhyati dhruvam — ସେମାନଙ୍କ (ପଛରେ ଥିବା) ଗ୍ରହୀତା (ଅନୁଭବକର୍ତ୍ତା ବିଷୟୀ)କୁ ସର୍ବଦା ଦେଖୁ ଦେଖୁ, ସେ ଖେଚରୀ (ଖେଚରୀ…
  47. 47 śvabhre sudūre jhaṭiti svadehaṃ sampātayan vāsam asāhasena | … ବହୁ ଦୂରର ଶ୍ୱଭ୍ର (ଖାଇ, ଗର୍ତ୍ତ)ରେ ତତ୍କ୍ଷଣାତ୍ ନିଜ ଦେହକୁ ସମ୍ପାତିତ (ନିକ୍ଷେପ) କରୁ କରୁ, ଅସାହସ…
  48. 48 ity eṣa yāmalayāgaḥ ଏହା ହିଁ ଯାମଳ-ଯାଗ।
  49. 49 uktavyāptike prāṇe viśvamaye proktasaṃvidvyāptyā tarpaṇānnagandhadhūpādisamarpaṇena upodbalanaṃ prāṇayāgaḥ ପୂର୍ବୋକ୍ତ-ବ୍ୟାପ୍ତିଯୁକ୍ତ, ବିଶ୍ୱମୟ ପ୍ରାଣରେ, ପ୍ରୋକ୍ତ ସମ୍ୱିଦ୍-ବ୍ୟାପ୍ତି ଦ୍ୱାରା, ତର୍ପଣ, ଅନ୍ନ,…
  50. 50 viśrāntirūḍhis tu saṃvidyāgaḥ prāg eva nirūpitaḥ କିନ୍ତୁ ବିଶ୍ରାନ୍ତି-ରୂଢ଼ି (ବିଶ୍ରାନ୍ତିରେ ସୁଦୃଢ଼ ଅବସ୍ଥିତି) ହିଁ ସମ୍ୱିଦ୍-ଯାଗ, ତାହା ପୂର୍ବେ ହିଁ…
  51. 51 evam etebhyo yāgebhyo 'nyatamaṃ kṛtvā yadi tathāvidhanirvicikitsatāpacitritahṛdayaḥ śiṣyo … ଏହିପରି ଏହି ଯାଗଗୁଡ଼ିକ ମଧ୍ୟରୁ ଗୋଟିଏକୁ କରି, ଯଦି ଶିଷ୍ୟ ସେହିପରି ନିର୍ବିଚିକିତ୍ସା…
  52. 52 kevalam etad yāgapradhānatayā iti କେବଳ ଏହି (କୌଲ ରୂପ) ଯାଗ-ପ୍ରଧାନତା ଦ୍ୱାରା (ଭିନ୍ନ) — ଏହିପରି।
  53. 53 guruśarīre saptamaḥ kulayāgaḥ sarvottamaḥ so 'pi prāg yāgasāhityena … ଗୁରୁ-ଶରୀରରେ ସପ୍ତମ କୁଲଯାଗ, ସର୍ବୋତ୍ତମ;