तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 atha samastā iyam upāsā samunmiṣattādṛśadṛḍhavāsanārūḍhān adhikāriṇaḥ prati śrīmatkaulikaprakriyayā … आता ही समस्त उपासना, अशा प्रकारच्या उन्मिषित होणाऱ्या दृढ वासनेमध्ये रूढ झालेल्या अधिकारी…
- 2 abrahmacāriṇas tasya tyāgād ānandavarjitāḥ जे ब्रह्मामध्ये विचरण करत नाहीत, त्याचा त्याग करत असल्यामुळे, ते आनंदाने वंचित असतात.
- 3 ānandakṛtrimāhāravarjaṃ cakrasya yājakāḥ चक्राचे याजक (उपासक) आनंद उत्पन्न करणाऱ्या कृत्रिम साधनांना वर्ज्य करूनच (आनंदाचे सेवन…
- 4 dvaye 'pi narake ghore tasmād enāṃ sthitiṃ bhajet दोघेही (हे दोन्ही दोषयुक्त पक्ष) घोर नरकात पडतात;
- 5 tad anayā sthityā kulayāgaḥ sa ca ṣoḍhā bāhye … तर अशा या (योग्य) स्थितीने कुलयाग होतो;
- 6 tatra ca uttara uttara utkṛṣṭaḥ pūrvaḥ pūrvas tadrucyartham आणि त्यांमध्ये उत्तरोत्तर प्रत्येक पुढचा अधिक उत्कृष्ट आहे;
- 7 siddhikāmasya dvitīyaturyapañcamāḥ sarvathā nirvartyāḥ ṣaṣṭhas tu mumukṣoḥ mukhyaḥ … सिद्धीची इच्छा करणाऱ्यासाठी दुसरा, चौथा आणि पाचवा (प्रकार) सर्व प्रकारे निर्वर्त्य…
- 8 tatra bāhyaṃ sthaṇḍilam ānandapūrṇaṃ vīrapātram aruṇaḥ paṭaḥ pūrvoktam … त्यांमध्ये बाह्य (उपासना) म्हणजे स्थंडिल — आनंदाने (आनंदरसाने) पूर्ण असे वीरपात्र, अरुण…
- 9 tatra snānādikartavyānapekṣayaiva pūrṇānandaviśrāntyaiva labdhaśuddhiḥ prathamaṃ prāṇasaṃviddehaikībhāvaṃ bhāvayitvā saṃvidaś … तेथे स्नान आदी कर्तव्यांची अपेक्षा न करताच, पूर्ण आनंदात विश्रांती घेऊनच शुद्धी प्राप्त…
- 10 tathāhi māyāpumprakṛtiguṇadhīprabhṛti dharāntaṃ saptaviṃśatitattvāni kalādīnāṃ tatraiva antarbhāvāt vidyāśaktāv … ते असे — मायेपासून सुरू होऊन पुरुष, प्रकृती, गुण, बुद्धी इत्यादी आणि धरेपर्यंत सत्तावीस…
- 11 paratve 'pi pañcaśaktiḥ hi parameśvaraḥ pratiśakti ca pañcarūpatā … परत्वामध्येसुद्धा परमेश्वर हा पंचशक्तिमय आहे, आणि प्रत्येक शक्तीमध्ये पंचरूपता आहे — अशा…
- 12 tad uktam sṛṣṭiṃ tu sampuṭīkṛtya iti ते (असे) सांगितले आहे — सृष्टीला संपुटित करून — असे.
- 13 tato gandhadhūpāsavakusumādīn ātmaprahvībhāvāntān arpayitvā svaviśrāntyā japtvā upasaṃhṛtya jale … नंतर गंध, धूप, आसव, कुसुम आदी, आत्मप्रह्वीभावापर्यंत (स्वतःच्या समर्पणापर्यंत) अर्पण…
- 14 iti bāhyayāgaḥ असा हा बाह्ययाग होय.
- 15 atha śaktau tatra anyonyaṃ śaktitālāsāvīrāṇām ubhayeṣām ubhayātmakatvena prollāsaprārambhasṛṣṭyantaśivaśaktiprabodhe … आता शक्तीमध्ये (उपासना).
- 16 evaṃ svadehe tatraiva cakre tato brahmarandhrādyanucakreṣu अशा प्रकारे स्वतःच्या देहामध्ये — त्याच (मध्यवर्ती) चक्रामध्ये, आणि नंतर ब्रह्मरंध्र आदी…
- 17 atha yāmale śakter lakṣaṇam etat tadvad abhedas tato … आता यामलामध्ये (उपासना).
- 18 kāryahetusahotthatvāt traidhaṃ sākṣād athānyathā | kḷptāvato mitho 'bhyarcya … कार्य व हेतू सहोत्थ असल्यामुळे (उपासना) त्रिविध आहे — साक्षात् किंवा अन्यथा.
- 19 cakram arcet tadaucityād anucakraṃ tathānugam | bahiḥ puṣpādināntaś … — त्याच्या औचित्याने चक्राचे अर्चन करावे, आणि तसेच अनुगामी अनुचक्राचे: बाहेरून पुष्प…
- 20 evam ānandasandohitatacceṣṭocchalatsthitiḥ | anucakragaṇaś cakratādātmyād abhilīyate अशा प्रकारे आनंदाच्या राशीत संगृहीत झालेला, त्या (आनंदमय) चेष्टेमुळे उच्छलित स्थिती…
- 21 nijanijabhogābhogapravikāsamayasvarūpaparimarśe | kramaśo 'nucakradevyaḥ saṃviccakraṃ hi madhyamaṃ yānti प्रत्येकीच्या स्वतःच्या भोगाच्या आभोगाच्या प्रविकासमय स्वरूपाच्या परिमर्शात,…
- 22 anucakradevatātmakamarīcigaṇapūraṇādhigatavīryam | tacchaktitadvadātmakam anyonyasamunmukhaṃ bhavati नंतर (मध्यवर्ती चक्र), अनुचक्रदेवतात्मक मरीचिगणाच्या पूरणाने प्राप्त झालेल्या वीर्याने…
- 23 tadyugalamūrdhvadhāmapraveśasaspandajātasaṅkṣobham | kṣubhnāty anucakrāṇy api tāni tadā tanmayāni … त्या युगुलाच्या ऊर्ध्वधामात प्रवेशामुळे स्पंदासह उत्पन्न झालेला तो संक्षोभ,…
- 24 itthaṃ yāmalam etad galitabhidāsaṅkathaṃ yadaiva tadā | kramatāratamyayogāt … अशा प्रकारे, ज्याक्षणी हे यामल — ज्यात भेदाची सर्व कथा गळून गेली आहे — होते, तेव्हा…
- 25 taddhruvadhāmānuttaram ubhayātmakajagad udāram ānandam | no śāntaṃ nāpy … ते ध्रुव धाम अनुत्तर आहे — उभयात्मक जगत् असे उदार आनंद, जे शांतही नाही आणि उदितही नाही,…
- 26 anavacchinnapadepsus tāṃ saṃvidam ātmasātkuryāt | śāntoditātmakadvayam atha yugapad … अनवच्छिन्न पदाची इच्छा करणाऱ्याने ती संवित् आत्मसात् करावी.
- 27 svātmānyonyāveśāt śāntānyatve dvayor dvayātmatvāt | śaktis tu tadvad … स्वतःच्या परस्पर आवेशामुळे, शांत व अन्य (उदित) यांमध्ये दोघांचे द्वयात्मकत्व असल्यामुळे;
- 28 tasyāṃ cāryaṃ kulam atha tayā nṛṣu proktayogasaṅghaṭṭān | … आणि तिच्यामध्ये आर्य कुल;
- 29 prācyāṃ visargasattām anavacchidite pade rūḍhāḥ | uditaṃ ca … — अनवच्छिन्न पदात रूढ झालेले ते, पूर्व (शांता)मध्ये विसर्गसत्तेला (ग्रहण करतात);
- 30 tṛptaṃ devīcakraṃ siddhijñānāpavargadaṃ bhavati | śāntābhyāse śāntaṃ śivam … तृप्त झालेले देवीचक्र सिद्धी, ज्ञान आणि अपवर्ग देणारे होते;
- 31 śūnyaṃ nirānandamayaṃ nirvṛtinijadhāmato 'rghaṃ ca | raṇaraṇakarasān nijarasabharitabahirbhāvacarvaṇarasena (केवळ निवृत्ती म्हणजे) निरानंदमय शून्य, जे निर्वृतीच्या स्वतःच्या धामापासून (उद्भवते);
- 32 āntarapūrṇasamucchaladanucakraṃ yāti cakram atha tad api | ucchalati … आतून पूर्ण होऊन उच्छलित होणारे (मध्यवर्ती) चक्र अनुचक्राकडे जाते;
- 33 etad visargadhāmani parimarśanatas tridhaiva manuvīryam | tattatsaṃvidgarbhe mantras … हे, विसर्गाच्या धामात, परिमर्शनामुळे त्रिविधच मंत्रवीर्य आहे;
- 34 koṇatrayāntarāśritanityoditamaṅgalacchade kamale | nityāviyutaṃ nālaṃ ṣoḍaśadalakamalasanmūlam तीन कोनांच्या आत आश्रित अशा नित्योदित मंगल पाकळ्या असलेल्या कमलामध्ये, नित्य (देवीशी)…
- 35 madhyasthanālagumphitasarojayugaghaṭṭanakramādagnau | madhyasthaśaśadharasundaradinakarakaraughasaṅghaṭṭāt — मध्यस्थ नालाने गुंफलेल्या सरोजयुगुलाच्या घट्टनक्रमाने (प्रज्वलित) अग्नीमध्ये, मध्यस्थ…
- 36 tridalāruṇavīryakalāsaṅgān madhye 'ṅkurasṛṣṭiḥ | iti śaśadharavāsarapaticitraguṣaṅghaṭṭamudrayā jhaṭiti — तीन पाकळ्यांच्या अरुण वीर्यकलेच्या संगामुळे मध्ये अंकुराची सृष्टी होते.
- 37 sṛṣṭyādikramam antaḥ kurvaṃs turye sthitiṃ labhate | etat … — सृष्टी आदी क्रमाला आत करत (अनुभवत), तो तुर्यामध्ये स्थिती प्राप्त करतो.
- 38 pānopabhogalīlāhāsādiṣu yo bhaved vimarśamayaḥ | avyaktadhvanirāvasphoṭaśrutinādanādāntaiḥ पान, उपभोग, लीला, हास आदींमध्ये जे विमर्शमय असेल — अव्यक्त ध्वनी, राव, स्फोट, श्रुती,…
- 39 avyucchinnānāhataparamārthair mantravīryaṃ tat | gamanāgamaviśrāntiṣu karṇe nayane dvilakṣyasamparke — अव्युच्छिन्न, ज्यांचा परमार्थ अनाहत (अनाहत नाद) आहे, अशांद्वारे ते मंत्रवीर्य होय.
- 40 tatsammīlanayoge dehāntākhye ca yāmale cakre | kucamadhyahṛdayadeśād oṣṭhānte … — त्यांच्या सम्मीलनयोगात, देहांत नावाच्या यामल चक्रात, ते अव्यक्त (ध्वनी) जे स्तनांमधील…
- 41 tac cakradvayamadhyagam ākarṇya kṣobhavigamasamaye yat | nirvānti tatra … — त्या दोन चक्रांच्या मध्ये असलेल्या त्याला ऐकून, क्षोभ शमण्याच्या वेळी, तेथे ते…
- 42 jyotir dhvaniś ca yasmāt sā māntrī vyāptir ucyate … — ज्यापासून ज्योती व ध्वनी (उद्भवतात): तीच परम मांत्री व्याप्ती म्हणली जाते.
- 43 tajjñaḥ śāstre muktaḥ parakulavijñānabhājanaṃ garbhaḥ | śūnyāśūnyālayaṃ kuryād … जो ते जाणतो तो शास्त्रानुसार मुक्त, परकुलविज्ञानाचे भाजन, गर्भ (अंतर्बीज) होय.
- 44 śūlaṃ samarasīkṛtya rase rasam iva sthitam | tyaktāśaṅko … — शूलाला समरस करून, रसात रसासारखे स्थित;
- 45 dehasthā devatāḥ paśyan hlādodvegādi ciddhane | karṇākṣimukhanāsādicakrasthaṃ devatāgaṇam — देहात स्थित देवतांना पाहत, चिद्घनात ह्लाद, उद्वेग आदी (पाहत), कान, अक्ष (नेत्र), मुख,…
- 46 grahītāraṃ sadā paśyan khecaryā sidhyati dhruvam — (त्यांच्या मागे असलेल्या) ग्रहीत्याला (अनुभवकर्त्याला) सदा पाहत, तो खेचरीने निश्चितपणे…
- 47 śvabhre sudūre jhaṭiti svadehaṃ sampātayan vāsam asāhasena | … अत्यंत दूरच्या श्वभ्रात (खड्ड्यात) तत्काळ स्वतःचा देह झोकून देत, तेथे असाहसाने…
- 48 ity eṣa yāmalayāgaḥ असा हा यामलयाग होय.
- 49 uktavyāptike prāṇe viśvamaye proktasaṃvidvyāptyā tarpaṇānnagandhadhūpādisamarpaṇena upodbalanaṃ prāṇayāgaḥ (पूर्वी) सांगितलेली व्याप्ती असलेल्या, विश्वमय प्राणात, (पूर्वी) सांगितलेल्या…
- 50 viśrāntirūḍhis tu saṃvidyāgaḥ prāg eva nirūpitaḥ परंतु विश्रांतीमधील रूढी असा संवित्याग पूर्वीच निरूपित केला आहे.
- 51 evam etebhyo yāgebhyo 'nyatamaṃ kṛtvā yadi tathāvidhanirvicikitsatāpacitritahṛdayaḥ śiṣyo … अशा प्रकारे या यागांपैकी एखादा करून, जर शिष्य अशा प्रकारच्या निर्विचिकित्सतेने…
- 52 kevalam etad yāgapradhānatayā iti केवळ इतकेच — हा (कौल प्रकार) यागाच्या प्राधान्याने (वेगळा) आहे — असे.
- 53 guruśarīre saptamaḥ kulayāgaḥ sarvottamaḥ so 'pi prāg yāgasāhityena … गुरुशरीरात सातवा कुलयाग आहे, जो सर्वोत्तम आहे;