तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 tatra yā dīkṣā saṃskārasiddhyai jñānayogyān prati yā ca … అచట సంస్కార సిద్ధి కొరకు జ్ఞాన యోగ్యుల యెడల ఏ దీక్ష ఉన్నదో, మరియు దానికి అశక్తుల యెడల ఏ…
- 2 tatra nityaṃ naimittikaṃ kāmyam iti trividhaṃ śeṣavartanam antyaṃ … అచట శేష వర్తనము నిత్యము, నైమిత్తికము, కామ్యము అని మూడు విధములు.
- 3 tatra niyatabhavaṃ nityaṃ tanmayībhāva eva naimittikaṃ tadupayogi sandhyopāsanaṃ … అచట నియత కాలమున కలుగునది నిత్యము, అదే తన్మయీభావము;
- 4 tad api nityaṃ svakālanaiyatyāt iti kecit అది కూడ నిత్యమే, స్వ కాల నైయత్యమువలన (తన నియత కాలమువలన) - అని కొందరు.
- 5 naimittikaṃ tu tacchāsanasthānām api aniyatam tadyathā gurutadvargāgamanaṃ tatparvadinaṃ … కాని నైమిత్తికము, ఆ శాసనములో నిలిచినవారికి సైతము, అనియతము (నియత కాలము లేనిది) -…
- 6 tatra niyatapūjā sandhyopāsā gurupūjā parvapūjā pavitrakam iti avaśyambhāvi అచట నియత పూజ - సంధ్యోపాస, గురు పూజ, పర్వ పూజ, పవిత్రకము - అవశ్యంభావి (తప్పక చేయవలసినది).
- 7 naimittikam jñānalābhaḥ śāstralābho gurutadvargagṛhāgamanaṃ tadīyajanmasaṃskāraprāyaṇadināni laukikotsavaḥ śāstravyākhyā ādimadhyāntā … నైమిత్తికము: జ్ఞాన లాభము, శాస్త్ర లాభము, గురు లేదా ఆయన వర్గము ఇంటికి వచ్చుట, వారి జన్మ,…
- 8 tatra kṛtadīkṣākasya śiṣyasya pradhānaṃ mantraṃ savīryakaṃ saṃvittisphuraṇasāram alikhitaṃ … అచట దీక్ష పొందిన శిష్యునికి, సవీర్యకమైన (శక్తి కల), సంవిత్తి స్ఫురణ సారమైన ప్రధాన…
- 9 tatra hṛdye sthaṇḍile vimalamakuravad dhyāte svam eva rūpaṃ … అచట హృదయమను స్థండిలము నిర్మల దర్పణమువలె ధ్యానింపబడినపుడు, తన స్వరూపమునే - యాజ్య దేవతా…
- 10 ādarśe hi svamukham aviratam avalokayataḥ tatsvarūpaniścitiḥ acireṇaiva bhavet … ఏలయన దర్పణములో తన ముఖమును నిరంతరము చూచువానికి దాని స్వరూప నిశ్చితి త్వరలోనే కలుగును;
- 11 paramantratanmayībhāvāviṣṭasya nivṛttapaśuvāsanākalaṅkasya bhaktirasānuvedhavidrutasamastapāśajālasya yat adhivasati hṛdayaṃ tad eva … పరమ మంత్ర తన్మయీభావమున ఆవిష్టుడైన, పశు వాసనా కళంకము నివృత్తమైన (బద్ధ జీవపు సంస్కార మలము…
- 12 adhiśayya pāramārthikaḥ bhāvaprasaraṃ prakāśam ullasati yā భావ ప్రసరమును (ప్రపంచ విస్తరణమును) అధిశయించి (దానిపై నిలిచి) ఉల్లసించు పారమార్థిక…
- 13 paramāmṛtadṛktvaṃ tayārcayante rahasyavidaḥ - ఆ [కాంతి]చే రహస్యవిదులు (రహస్యము ఎరిగినవారు) పరమామృత దృక్త్వమును (పరమ అమృత దర్శన…
- 14 kṛtvādhāradharāṃ camatkṛtirasaprokṣākṣaṇakṣālitām āttair mānasataḥ svabhāvakusumaiḥ svāmodasandohibhiḥ [చైతన్యమును] ఆధార ధరగా (ఆధార భూమిగా) చేసి, చమత్కృతి రసపు ప్రోక్షణముచే క్షణములో శుభ్రపరచి,…
- 15 ānandāmṛtanirbharasvahṛdayānarghārghapātrakramāt tvāṃ devyā saha dehadevasadane devārcaye 'harniśam - ఆనందామృతముతో నిర్భరమైన (నిండిన) తన హృదయమను అనర్ఘ అర్ఘ్య పాత్ర క్రమముచే, ఓ దేవా, నిన్ను…
- 16 iti ślokadvayoktam artham antar bhāvayan devatācakraṃ bhāvayet ఈ రెండు శ్లోకములలో చెప్పబడిన అర్థమును లోపల భావించుచు దేవతా చక్రమును భావించవలెను.
- 17 tato mudrāpradarśanaṃ japaḥ tannivedanam తరువాత ముద్రా ప్రదర్శనము, జపము, దాని నివేదనము.
- 18 bodhyaikātmyena visarjanam బోధ్యైకాత్మ్యముచే (తెలియదగినదానితో ఏకత్వముచే) విసర్జనము.
- 19 mukhyaṃ naivedyaṃ svayam aśnīyāt sarvaṃ vā jale kṣipet … ముఖ్య నైవేద్యమును తానే భుజించవలెను, లేదా అంతటిని జలములో వేయవలెను;
- 20 mārjāramūṣakaśvādibhakṣaṇe tu śaṅkā janitā nirayāya iti jñānī api … కాని పిల్లి, ఎలుక, కుక్క మొదలగువాటిచే భక్షింపబడినపుడు దానివలన పుట్టిన శంక నిరయమునకు…
- 21 atha liṅge tatra na rahasyamantraiḥ liṅgaṃ pratiṣṭhāpayet viśeṣāt … ఇక లింగమున [పూజ]: అచట రహస్య మంత్రములచే లింగమును ప్రతిష్ఠించకూడదు, ఏలయన విశేషముగా…
- 22 tatra gurudehaṃ svadehaṃ śaktidehaṃ rahasyaśāstrapustakaṃ vīrapātram akṣasūtraṃ prāharaṇaṃ … అచట గురు దేహమును, తన దేహమును, శక్తి దేహమును, రహస్య శాస్త్ర పుస్తకమును, వీర పాత్రమును,…
- 23 tatra ca ādhārabalād eva adhikādhikamantrasiddhiḥ bhavati iti pūrvaṃ … మరియు అచట ఆధార బలముచేతనే అధికాధిక మంత్ర సిద్ధి కలుగును;
- 24 sarvatra parameśvarābhedābhimāna eva paramaḥ saṃskāraḥ సర్వత్ర పరమేశ్వర అభేద అభిమానమే (పరమేశ్వరునితో అభేద దృఢ భావనయే) పరమ సంస్కారము.
- 25 atha parvavidhiḥ ఇక పర్వ విధి.
- 26 tatra sāmānyaṃ sāmānyasāmānyaṃ sāmānyaviśeṣo viśeṣasāmānyaṃ viśeṣo viśeṣaviśeṣaś ca … అచట సామాన్యము, సామాన్య సామాన్యము, సామాన్య విశేషము, విశేష సామాన్యము, విశేషము, విశేష…
- 27 pūraṇāt vidheḥ విధి పూరణమువలన (విహిత క్రియను పూర్తిచేయుటవలన పర్వము అనబడును).
- 28 tatra māsi māsi prathamaṃ pañcamaṃ dinaṃ sāmānyam caturthāṣṭamanavamacaturdaśapañcadaśāni … అచట నెలనెలకు మొదటి, ఐదవ దినము సామాన్యము;
- 29 citrācandrau maghājīvau tiṣyacandrau pūrvaphālgunībudhau śravaṇabudhau śatabhiṣakcandrau dityau rohiṇīśukrau … (నెలనెలకు ఉచిత యోగములు:) చిత్రా-చంద్రులు, మఘా-జీవుడు (గురుడు), తిష్య-చంద్రులు,…
- 30 yadi mārgaśīrṣādikrameṇa yathāsaṅkhyaṃ bhavati āśvayujaṃ varjayitvā tadā viśeṣaviśeṣaḥ మార్గశీర్షాది క్రమమున యథాసంఖ్యముగా (వరుసగా) - ఆశ్వయుజమును తప్పించి - [ఆ యోగము] కలిగినచో…
- 31 anyaviśeṣaś cet anyaparvaṇi tadā tat anuparva ity āhuḥ మరియొక విశేషము మరియొక పర్వమున ఉన్నచో, దానిని అనుపర్వము (గౌణ పర్వము) అందురు.
- 32 bhagrahayoge ca na velā pradhānam మరియు నక్షత్ర గ్రహ యోగమున వేళ (సమయము) ప్రధానము కాదు.
- 33 tither eva viśeṣalābhāt anuyāgakālānuvṛttis tu parvadine mukhyā anuyāgaprādhānyāt … తిథినుండియే విశేషము లభించునందున, పర్వ దినమున అనుయాగ కాలానువృత్తి (అనుయాగ సమయపు…
- 34 tatra guruḥ tadvargyaḥ sasantānaḥ tattvavit kanyā antyā veśyā … అందులో గురువు, సంతానముతో కూడిన తత్త్వవేత్తయైన ఆయన వర్గస్థుడు, కన్య, అంత్యా (అత్యల్ప జాతి…
- 35 tatra madhye guruḥ tadāvaraṇakrameṇa gurvādisamayyantaṃ vīraḥ śaktiḥ iti … అచట మధ్యలో గురువు, ఆయన ఆవరణ క్రమముచే గుర్వాది మొదలు సమయి వరకు, వీర, శక్తి అను క్రమమున - ఈ…
- 36 tatra ādhāre viśvamayaṃ pātraṃ sthāpayitvā devatācakraṃ tarpayitvā svātmānaṃ … అచట ఆధారమున విశ్వమయ పాత్రను స్థాపించి, దేవతా చక్రమును తర్పణ చేసి, తన ఆత్మను వందితమైన…
- 37 tato 'nte dakṣiṇātāmbūlavastrādibhiḥ tarpayet iti pradhānatamo 'yaṃ mūrtiyāgaḥ తరువాత చివర దక్షిణ, తాంబూల, వస్త్రాదులచే తర్పణ చేయవలెను.
- 38 adṛṣṭamaṇḍalo 'pi mūrtiyāgena parvadināni pūjayan varṣād eva putrakoktaṃ … మండలమును చూడనివాడు సైతము మూర్తి యాగముచే పర్వ దినములను పూజించుచు, సంధ్యానుష్ఠానాదులు…
- 39 atha pavitrakavidhiḥ ఇక పవిత్రక విధి.
- 40 sa ca śrīratnamālātriśiromataśrīsiddhāmatādau vidhipūrvakaḥ pārameśvarājñāpūrakaś ca uktaṃ caitat … మరియు అది శ్రీ రత్నమాలా, త్రిశిరోమత, శ్రీ సిద్ధామతాదులలో విధిపూర్వకము, మరియు…
- 41 tatra āṣāḍhaśuklāt kulapūrṇimādināntaṃ kāryaṃ pavitrakam tatra kārttikakṛṣṇapañcadaśī kulacakraṃ … అచట ఆషాఢ శుక్లమునుండి కుల పూర్ణిమా దినము వరకు పవిత్రకమును చేయవలెను;
- 42 māghaśuklapañcadaśī iti śrībhairavakulormividaḥ మాఘ శుక్ల పదునైది (పూర్ణిమ) - అని శ్రీ భైరవకులోర్మి విదులు.
- 43 dakṣiṇāyanāntapañcadaśī iti śrītantrasadbhāvavidaḥ దక్షిణాయనాంత పదునైది (దక్షిణాయన చివరి అమావాస్య/పూర్ణిమ) - అని శ్రీ తంత్రసద్భావ విదులు.
- 44 tatra vibhavena devaṃ pūjayitvā āhutyā tarpayitvā pavitrakaṃ dadyāt … అచట వైభవముతో దేవుని పూజించి, ఆహుతిచే తర్పణ చేసి, పవిత్రకమును ఇవ్వవలెను.
- 45 tac ca tattvasaṅkhyagranthikaṃ padakalābhuvanavarṇamantrasaṅkhyagranthi ca jānvantam ekaṃ nābhyantam … మరియు ఆ పవిత్రకము తత్త్వ సంఖ్యా గ్రంథికము (తత్త్వముల సంఖ్యగా ముడులు కలది), మరియు పద, కళా,…
- 46 tato mahotsavaḥ kāryaḥ cāturmāsyaṃ saptadinaṃ tridinaṃ ca iti … తరువాత మహోత్సవమును చేయవలెను - చాతుర్మాస్యము (నాలుగు నెలలు), ఏడు దినములు, లేదా మూడు…
- 47 yadā prāpyāpi vijñānaṃ dūṣitaṃ parameśaśāsanaṃ tadā prāyaścittī 'ఎప్పుడు విజ్ఞానమును పొందినను పరమేశ శాసనమును దూషించునో, అప్పుడు ప్రాయశ్చిత్తి…
- 48 iti vacanāt - అను వచనమువలన.
- 49 ity eṣa pavitrakavidhiḥ ఇది పవిత్రక విధి.
- 50 jñānalābhādau laukikotsavānte 'pi sarvatra saṃvidullāsādhikyaṃ devatācakrasannidhiḥ viśeṣato bhavati … జ్ఞాన లాభాది మొదలు లౌకికోత్సవాంతము వరకు సర్వత్ర సంవిద్ ఉల్లాస ఆధిక్యము (చైతన్యపు ఉప్పొంగు…
- 51 atha vyākhyāvidhiḥ ఇక వ్యాఖ్యా విధి.
- 52 sarvaśāstrasampūrṇaṃ guruṃ vyākhyārtham abhyarthayeta so 'pi svaśiṣyāya paraśiṣyāyāpi … సర్వ శాస్త్ర సంపూర్ణుడైన గురువును వ్యాఖ్యా కొరకు అభ్యర్థించవలెను.
- 53 tatra nimnāsanasthitebhyaḥ tatparebhyo niyamitavāṅmanaḥkāyebhyo vyākhyā kriyamāṇā phalavatī bhavati … అచట నిమ్నాసనస్థితులైన (తక్కువ ఆసనమున కూర్చున్న), తత్పరులైన (అందులో లగ్నమైన), నియమిత వాక్,…
- 54 tataḥ sāmānyārghapātrayogena cakraṃ tarpayet tato vyācakṣīta sūtravākyapaṭalagrantham pūrvāparāviruddhaṃ … తరువాత సామాన్య అర్ఘ్య పాత్ర యోగముచే చక్రమును తర్పణ చేయవలెను.
- 55 tato 'pi pūjayitvā vidyāpīṭhaṃ visarjya upalipya agādhe tat … తదుపరి కూడ పూజించి, విద్యా పీఠమునుండి [దేవతలను] విసర్జించి, ఉపలిప్తము చేసి (చిత్రమును…
- 56 iti vyākhyāvidhiḥ ఇది వ్యాఖ్యా విధి.
- 57 atha samayaniṣkṛtiḥ ఇక సమయ నిష్కృతి (నియమ భంగ ప్రాయశ్చిత్తము).
- 58 yady api tattvajñānaniṣṭhasya prāyaścittādi na kiñcit tathāpi caryāmātrād … తత్త్వజ్ఞాన నిష్ఠునికి ప్రాయశ్చిత్తాది ఏదీ లేకున్నను, కేవలము చర్య మాత్రముచేతనే మోక్ష…
- 59 atattvajñānī tu caryaikāyattabhogamokṣaḥ samayollaṅghane kṛte prāyaścittam akurvan varṣaśataṃ … కాని అతత్త్వజ్ఞాని (తత్త్వ జ్ఞానము లేనివాడు), చర్యపైనే ఆధారపడిన భోగ, మోక్షము కలవాడు,…
- 60 iti samayaniṣkṛtividhiḥ ఇది సమయ నిష్కృతి విధి.
- 61 atha gurupūjāvidhiḥ ఇక గురు పూజా విధి.
- 62 sarvayāgānteṣu upasaṃhṛte yāge aparedyuḥ gurupūjāṃ kuryāt pūrvaṃ hi … సర్వ యాగాంతములలో, యాగము ఉపసంహరింపబడిన పిమ్మట, మరునాడు గురు పూజను చేయవలెను.
- 63 iti tāṃ sarvathā caret కావున ఆ [గురు పూజను] సర్వథా (అన్ని విధముల) ఆచరించవలెను.
- 64 tatra svāstikaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā tatra sauvarṇaṃ pīṭhaṃ dattvā … అచట స్వస్తిక మండలమును చేసి, అందులో స్వర్ణ పీఠమును ఉంచి, అచట సమస్త అధ్వను పూజించి, ఆ…
- 65 ita gurupūjāvidhiḥ ఇది గురు పూజా విధి.