तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 sa ca saptadhā ṣaḍardhaśāstra eva paraṃ parameśena uktaḥ ಅದನ್ನು (ಅಂದರೆ ಪ್ರಮಾತೃಗಳ ಭೇದವನ್ನು) ಪರಮೇಶ್ವರನು ತ್ರಿಕ ಶಾಸ್ತ್ರದಲ್ಲಿ ಏಳು ಬಗೆಯಾಗಿ ಪರಮ ರೀತಿಯಲ್ಲಿ…
- 2 tatra śivāḥ mantramaheśāḥ mantreśāḥ mantrāḥ vijñānākalāḥ pralayākalāḥ sakalā … ಅಲ್ಲಿ ಶಿವರು, ಮಂತ್ರಮಹೇಶ್ವರರು, ಮಂತ್ರೇಶ್ವರರು, ಮಂತ್ರರು, ವಿಜ್ಞಾನಾಕಲರು, ಪ್ರಲಯಾಕಲರು, ಸಕಲರು ಎಂದು…
- 3 eṣāṃ saptaiva śaktayaḥ tadbhedāt pṛthivyādipradhānatattvāntaṃ caturdaśabhir bhedaiḥ pratyekaṃ … ಇವರ ಶಕ್ತಿಗಳು ಏಳೇ;
- 4 tatra svaṃ rūpaṃ prameyatāyogyaṃ svātmaniṣṭham aparābhaṭṭārikānugrahāt pramātṛṣu udriktaśaktiṣu … ಅಲ್ಲಿ ಪ್ರಮೇಯವಾಗಲು ಯೋಗ್ಯವಾಗಿ, ತನ್ನ ಸ್ವರೂಪದಲ್ಲಿಯೇ ನೆಲೆಸಿರುವ ಸ್ವರೂಪವು — ಇದು ಅಪರಾಭಟ್ಟಾರಿಕೆಯ…
- 5 śaktimadrūpapradhāne tu pramātṛvarge yat viśrāntaṃ tac chaktimac chivarūpaṃ … ಆದರೆ ಶಕ್ತಿಮಂತನ ರೂಪವು ಪ್ರಧಾನವಾಗಿರುವ ಪ್ರಮಾತೃಗಳ ವರ್ಗದಲ್ಲಿ ಯಾವುದು ವಿಶ್ರಾಂತವಾಗಿರುವುದೋ ಅದು…
- 6 pramātṝṇāṃ śivāt prabhṛti sakalāntānāṃ tāvatām uktatvāt ಏಕೆಂದರೆ ಶಿವನಿಂದ ಮೊದಲ್ಗೊಂಡು ಸಕಲನವರೆಗಿನ ಪ್ರಮಾತೃಗಳು ಅಷ್ಟೇ (ಏಳು) ಎಂದು ಹೇಳಲ್ಪಟ್ಟಿದೆ.
- 7 tatra śaktibhedād eva pramātṝṇāṃ bhedaḥ sa ca sphuṭīkaraṇārthaṃ … ಅಲ್ಲಿ ಶಕ್ತಿಭೇದದಿಂದಲೇ ಪ್ರಮಾತೃಗಳ ಭೇದ;
- 8 vijñānākalasya te eva vigalatkalpe tatsaṃskārasacivā prabudhyamānā śuddhavidyā mantrasya ವಿಜ್ಞಾನಾಕಲನಲ್ಲಿ ಅವೇ ಶಕ್ತಿಗಳು ಬಹುತೇಕ ಅಳಿದ ಸ್ಥಿತಿಯಲ್ಲಿ ಇರುತ್ತವೆ;
- 9 tatsaṃskārahīnā saiva prabuddhā mantreśasya ಮಂತ್ರೇಶ್ವರನಲ್ಲಿ ಅದೇ ಶುದ್ಧವಿದ್ಯೆ ಆ ಸಂಸ್ಕಾರವಿಲ್ಲದೆ ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ಜಾಗೃತಗೊಂಡಿರುತ್ತದೆ.
- 10 saiva icchāśaktirūpatāṃ svātantryasvabhāvāṃ jighṛkṣantī mantramaheśvarasya ಮಂತ್ರಮಹೇಶ್ವರನಲ್ಲಿ ಅದೇ ಶುದ್ಧವಿದ್ಯೆ ಸ್ವಾತಂತ್ರ್ಯವೇ ಸ್ವಭಾವವಾಗಿರುವ ಇಚ್ಛಾಶಕ್ತಿಯ ರೂಪವನ್ನು…
- 11 icchātmikā sphuṭasvātantryātmikā śivasya iti śaktibhedāḥ sapta mukhyāḥ ಶಿವನಲ್ಲಿ ಅದು ಇಚ್ಛಾಸ್ವರೂಪವಾಗಿ, ಸ್ಫುಟವಾದ ಸ್ವಾತಂತ್ರ್ಯಾತ್ಮಕವಾಗಿ ಇರುತ್ತದೆ — ಹೀಗೆ ಮುಖ್ಯವಾದ ಏಳು…
- 12 taduparāgakṛtaś ca śaktimatsu pramātṛṣu bhedaḥ karaṇabhedasya kartṛbhedaparyavasānāt śakter … ಮತ್ತು ಆ ಉಪರಾಗದಿಂದ (ಉಂಟಾದ ಬಣ್ಣದಿಂದ) ಶಕ್ತಿಮಂತ ಪ್ರಮಾತೃಗಳಲ್ಲಿ ಭೇದವುಂಟಾಗುತ್ತದೆ;
- 13 vastutaḥ punar eka eva citsvātantryānandaviśrāntaḥ pramātā tatra pṛthivī … ಆದರೆ ವಾಸ್ತವದಲ್ಲಿ ಚಿತ್ತಿನ ಸ್ವಾತಂತ್ರ್ಯಾನಂದದಲ್ಲಿ ವಿಶ್ರಾಂತನಾದ ಒಬ್ಬನೇ ಪ್ರಮಾತೃ ಇದ್ದಾನೆ.
- 14 nanu bhāvasya cet vedyatā svaṃ vapuḥ tat sarvān … ಆಕ್ಷೇಪ: ವಸ್ತುವಿಗೆ ವೇದ್ಯತೆಯೇ ಅದರ ಸ್ವಂತ ಸ್ವರೂಪವಾದರೆ, ಆಗ ಅದು ಎಲ್ಲರಿಗೂ ವೇದ್ಯವಾಗುತ್ತದೆ;
- 15 na tat svaṃ vapuḥ svarūpasya pṛthaguktatvāt kiṃ tarhi … ಆ ವೇದ್ಯತೆಯು (ವಸ್ತುವಿನ) ಸ್ವಂತ ಸ್ವರೂಪವಲ್ಲ;
- 16 anantapramātṛsaṃvedyam api ekam eva tat tasya rūpaṃ tāvati … ಅನಂತ ಪ್ರಮಾತೃಗಳಿಗೆ ಸಂವೇದ್ಯವಾದರೂ ಆ ವಸ್ತುವಿನ ರೂಪ ಒಂದೇ;
- 17 tāvaty udriktarāgādikañcukasya sakalasya pramātṛtvāt sakalasyāpi evaṃ pāñcadaśyaṃ tasyāpi … ಆ ಮಟ್ಟಿಗೆ ರಾಗ ಮೊದಲಾದ ಕಂಚುಕಗಳು ಉದ್ರಿಕ್ತವಾಗಿರುವ ಸಕಲನು ಪ್ರಮಾತೃವಾಗಿರುವುದರಿಂದ ಸಕಲನಿಗೂ ಹೀಗೆ…
- 18 vitatya caitat nirṇītaṃ tantrāloke ಮತ್ತು ಇದನ್ನು ತಂತ್ರಾಲೋಕದಲ್ಲಿ ವಿಸ್ತಾರವಾಗಿ ನಿರ್ಣಯಿಸಲಾಗಿದೆ.
- 19 puṃsaḥ prabhṛti kalātattvāntaṃ trayodaśadhā ಪುರುಷನಿಂದ ಮೊದಲ್ಗೊಂಡು ಕಲಾತತ್ತ್ವದವರೆಗೆ ತ್ರಯೋದಶ (ಹದಿಮೂರು) ಬಗೆ.
- 20 sakalasya tatra pramātṛtāyogena tacchaktiśaktimadātmano bhedadvayasya pratyastamayāt tathā ca … ಇಲ್ಲಿ ಸಕಲನಿಗೆ ಪ್ರಮಾತೃತ್ವ ಇಲ್ಲದಿರುವುದರಿಂದ ಅದರ ಶಕ್ತಿ ಮತ್ತು ಶಕ್ತಿಮಂತ ಎಂಬ ಎರಡು ಭೇದಗಳ…
- 21 vijñānākalasya svarūpatve caturṇāṃ pramātṛtve nava bhedāḥ ವಿಜ್ಞಾನಾಕಲನು ಸ್ವರೂಪವಾಗಿರುವಾಗ ನಾಲ್ವರು ಪ್ರಮಾತೃಗಳಾಗಿ ಒಂಬತ್ತು ಭೇದಗಳು.
- 22 mantrasya svarūpatve trayāṇāṃ pramātṛtve sapta ಮಂತ್ರನು ಸ್ವರೂಪವಾಗಿರುವಾಗ ಮೂವರು ಪ್ರಮಾತೃಗಳಾಗಿ ಏಳು ಭೇದಗಳು.
- 23 mantreśasya svarūpatve dvayoḥ pramātṛtve pañca ಮಂತ್ರೇಶ್ವರನು ಸ್ವರೂಪವಾಗಿರುವಾಗ ಇಬ್ಬರು ಪ್ರಮಾತೃಗಳಾಗಿ ಐದು ಭೇದಗಳು.
- 24 mantramaheśasya svarūpatve bhagavata ekasyaiva pramātṛtve śaktiśaktimadbhedāt trayaḥ ಮಂತ್ರಮಹೇಶ್ವರನು ಸ್ವರೂಪವಾಗಿರುವಾಗ ಭಗವಂತನು ಒಬ್ಬನೇ ಪ್ರಮಾತೃವಾಗಿ ಶಕ್ತಿ-ಶಕ್ತಿಮಂತ ಭೇದದಿಂದ ಮೂರು…
- 25 śivasya tu prakāśaikacitsvātantryanirbharasya na ko 'pi bhedaḥ paripūrṇatvāt ಆದರೆ ಪ್ರಕಾಶ ಮತ್ತು ಚಿತ್ತಿನ ಏಕ ಸ್ವಾತಂತ್ರ್ಯದಿಂದ ಪರಿಪೂರ್ಣನಾದ ಶಿವನಿಗೆ ಯಾವ ಭೇದವೂ ಇಲ್ಲ;
- 26 evam ayaṃ tattvabheda eva parameśvarānuttaranayaikākhye nirūpitaḥ bhuvanabhedavaicitryaṃ karoti … ಹೀಗೆ ಈ ತತ್ತ್ವಭೇದವೇ ಪರಮೇಶ್ವರನ ಅನುತ್ತರ ನಯ ಎಂಬ ಒಂದೇ ಹೆಸರಿನ ವಿಧಾನದಲ್ಲಿ ನಿರೂಪಿತವಾಗಿದೆ;
- 27 atra ca parasparaṃ bhedakalanayā avāntarabhedajñānakutūhalī tantrālokam eva avadhārayet ಮತ್ತು ಇಲ್ಲಿ ಪರಸ್ಪರ ಭೇದಗಣನೆಯಿಂದ ಅವಾಂತರ ಭೇದಗಳನ್ನು ತಿಳಿಯಲು ಕುತೂಹಲಿಯಾದವನು ತಂತ್ರಾಲೋಕವನ್ನೇ…
- 28 evam ekaikaghaṭādyanusāreṇāpi pṛthivyādīnāṃ tattvānāṃ bhedo nirūpitaḥ ಹೀಗೆ ಒಂದೊಂದು ಘಟ ಮುಂತಾದವುಗಳ ಅನುಸಾರವಾಗಿಯೂ ಪೃಥ್ವಿ ಮೊದಲಾದ ತತ್ತ್ವಗಳ ಭೇದವನ್ನು ನಿರೂಪಿಸಲಾಗಿದೆ.
- 29 adhunā samastaṃ pṛthivītattvaṃ pramātṛprameyarūpam uddiśya nirūpyate yo dharātattvābhedena … ಈಗ ಸಮಸ್ತ ಪೃಥ್ವೀತತ್ತ್ವವನ್ನು ಪ್ರಮಾತೃ-ಪ್ರಮೇಯ ರೂಪವಾಗಿ ಉದ್ದೇಶಿಸಿ ನಿರೂಪಿಸಲಾಗುತ್ತದೆ:…
- 30 yathā śrutiḥ pṛthivy evedaṃ brahma iti "ಇದೆಲ್ಲ ಬ್ರಹ್ಮವು ಪೃಥ್ವಿಯೇ" ಎಂದು ಶ್ರುತಿ ಹೇಳುವಂತೆ.
- 31 dharātattvasiddhipradān prerayati sa dharāmantramaheśvaraḥ preryo dharāmantreśaḥ tasyaivābhimānikavigrahatātmako vācako … ಪೃಥ್ವೀತತ್ತ್ವದ ಸಿದ್ಧಿಗಳನ್ನು ಕೊಡುವವರನ್ನು ಪ್ರೇರೇಪಿಸುವವನು ಧರಾಮಂತ್ರಮಹೇಶ್ವರ;
- 32 pāśavavidyākrameṇa abhyastapārthivayogaḥ kalpānte maraṇe vā dharāpralayakevalaḥ ಪಾಶವ ವಿದ್ಯೆಯ ಕ್ರಮದಿಂದ ಪಾರ್ಥಿವ ಯೋಗವನ್ನು ಅಭ್ಯಸಿಸಿ ಕಲ್ಪಾಂತದಲ್ಲಿ ಅಥವಾ ಮರಣದಲ್ಲಿ (ಲೀನನಾಗುವವನು)…
- 33 sauṣupte hi tattvāveśavaśād eva citrasya svapnasya udayaḥ syāt … ಸುಷುಪ್ತಿಯಲ್ಲಿ ತತ್ತ್ವಾವೇಶದ ಬಲದಿಂದಲೇ ವಿಚಿತ್ರವಾದ ಸ್ವಪ್ನದ ಉದಯವಾಗಬಹುದು;
- 34 atrāpi śaktyudrekanyagbhāvābhyāṃ caturdaśatvam iti pramātṛtāpannasya dharātattvasya bhedāḥ svarūpaṃ … ಇಲ್ಲಿಯೂ ಶಕ್ತಿಯ ಉದ್ರೇಕ ಮತ್ತು ನ್ಯಗ್ಭಾವ (ಕೆಳಗಿಳಿಯುವಿಕೆ) ಎಂಬ ಎರಡರಿಂದ ಚತುರ್ದಶತ್ವ;
- 35 atha ekasmin pramātari prāṇapratiṣṭhitatayā bhedanirūpaṇam iha nīlaṃ gṛhṇataḥ … ಈಗ ಒಬ್ಬನೇ ಪ್ರಮಾತೃವಿನಲ್ಲಿ ಪ್ರಾಣದಲ್ಲಿ ಪ್ರತಿಷ್ಠಿತವಾದ ರೀತಿಯಲ್ಲಿ ಭೇದನಿರೂಪಣೆ.
- 36 svakāryakartṛtā tu grāhakarūpatā iti uktaṃ na sā bhūyo … ಆದರೆ ಸ್ವಕಾರ್ಯಕರ್ತೃತೆ ಎಂದರೆ ಗ್ರಾಹಕರೂಪತೆಯೇ ಎಂದು ಹೇಳಲಾಗಿರುವುದರಿಂದ ಅದನ್ನು ಮತ್ತೆ…
- 37 vikalpanyūnatve tu tuṭinyūnatā sukhādisaṃvittāv iva yāvat avikalpataiva ಆದರೆ ವಿಕಲ್ಪ ಕಡಿಮೆಯಾದಾಗ ತುಟಿಗಳ ಸಂಖ್ಯೆಯೂ ಕಡಿಮೆಯಾಗುತ್ತದೆ — ಸುಖ ಮೊದಲಾದವುಗಳ ಸಂವಿತ್ತಿಯಲ್ಲಿ…
- 38 lokās tu vikalpaviśrāntyā tām ahantāmayīm ahantācchāditedambhāvavikalpaprasarāṃ nirvikalpāṃ vimarśabhuvam … ಆದರೆ ಲೌಕಿಕ ಜನರು ವಿಕಲ್ಪದಲ್ಲಿ ವಿಶ್ರಮಿಸುವುದರಿಂದ ಅಹಂತಾಮಯವಾದ, ಅಹಂತೆಯಿಂದ ಆಚ್ಛಾದಿತವಾದ ಇದಂಭಾವದ…
- 39 evaṃ ca pāñcadaśye sthite yāvat sphuṭedantātmano bhedasya nyūnatā … ಹೀಗೆ ಪಾಂಚದಶ್ಯ ಸ್ಥಿತವಾಗಿರಲು, ಸ್ಫುಟವಾದ ಇದಂತಾ ಸ್ವರೂಪದ ಭೇದದ ನ್ಯೂನತೆ ಎಷ್ಟು ಎಷ್ಟೋ ಅಷ್ಟಷ್ಟು…
- 40 yad āha śrīkallaṭaḥ tuṭipāta iti atra pātaśabdaṃ saiva … ಶ್ರೀಕಲ್ಲಟನು "ತುಟಿಪಾತ" ಎಂದು ಹೇಳಿದ್ದನ್ನು — ಇಲ್ಲಿ "ಪಾತ" ಎಂಬ ಶಬ್ದವೇ ಆ ಭಗವತೀ, ಶ್ರೀಮತ್ ಕಾಲೀ,…
- 41 evaṃ mantramaheśatuṭeḥ prabhṛti tattadabhyāsāt tattatsiddhiḥ ಹೀಗೆ ಮಂತ್ರಮಹೇಶ್ವರನ ತುಟಿಯಿಂದ ಮೊದಲ್ಗೊಂಡು ಆಯಾ ಅಭ್ಯಾಸದಿಂದ ಆಯಾ ಸಿದ್ಧಿ.
- 42 athātraiva jāgradādyavasthā nirūpyante tatra vedyasya tadviṣayāyāś ca saṃvido … ಈಗ ಇಲ್ಲಿಯೇ ಜಾಗ್ರತ್ ಮೊದಲಾದ ಅವಸ್ಥೆಗಳನ್ನು ನಿರೂಪಿಸಲಾಗುತ್ತದೆ.
- 43 tatra yadādhiṣṭheyatayā bahīrūpatayā bhānaṃ tadā jāgradavasthā meye mātari … ಅಲ್ಲಿ ಯಾವಾಗ ಅಧಿಷ್ಠೇಯವಾಗಿ ಬಾಹ್ಯ ರೂಪವಾಗಿ ಭಾನವಾಗುತ್ತದೆಯೋ ಆಗ ಮೇಯ, ಮಾತೃ, ಮತ್ತು ಮಾನಗಳಲ್ಲಿ…
- 44 yadā tu tatraiva adhiṣṭhānarūpatayā bhānaṃ saṅkalpaḥ tadā svapnāvasthā ಆದರೆ ಯಾವಾಗ ಅದರಲ್ಲಿಯೇ ಅಧಿಷ್ಠಾನ ರೂಪವಾಗಿ ಭಾನವಾಗುತ್ತದೆಯೋ — ಅದು ಸಂಕಲ್ಪ — ಆಗ ಸ್ವಪ್ನಾವಸ್ಥೆ.
- 45 yadā tu tatraiva adhiṣṭhātṛrūpatayā bījātmatayaiva bhānaṃ tadā suṣuptāvasthā ಆದರೆ ಯಾವಾಗ ಅದರಲ್ಲಿಯೇ ಅಧಿಷ್ಠಾತೃ ರೂಪವಾಗಿ ಬೀಜಾತ್ಮಕವಾಗಿಯೇ ಭಾನವಾಗುತ್ತದೆಯೋ ಆಗ ಸುಷುಪ್ತಾವಸ್ಥೆ.
- 46 imā eva tisraḥ prameyapramāṇapramātravasthāḥ pratyekaṃ jāgradādibhedāt caturvidhā uktāḥ ಈ ಮೂರು ಪ್ರಮೇಯ-ಪ್ರಮಾಣ-ಪ್ರಮಾತೃ ಅವಸ್ಥೆಗಳೇ ಪ್ರತ್ಯೇಕ ಜಾಗ್ರತ್ ಮೊದಲಾದ ಭೇದದಿಂದ ಚತುರ್ವಿಧವೆಂದು…
- 47 yadā tu tasminn eva pramātṛviśrāntigate pramātuḥ pūrṇataunmukhyāt taddvāreṇa … ಆದರೆ ಯಾವಾಗ ಆ ಪ್ರಮಾತೃ ವಿಶ್ರಾಂತಿಯನ್ನು ಹೊಂದಿದ ಸ್ಥಿತಿಯಲ್ಲಿಯೇ, ಪ್ರಮಾತೃವಿನ ಪೂರ್ಣತೆಯ…
- 48 etad eva avasthācatuṣṭayaṃ piṇḍasthapadastharūpastharūpātītaśabdair yogino vyavaharanti prasaṅkhyānadhanās tu … ಈ ನಾಲ್ಕು ಅವಸ್ಥೆಗಳ ಸಮೂಹವನ್ನೇ ಯೋಗಿಗಳು ಪಿಂಡಸ್ಥ, ಪದಸ್ಥ, ರೂಪಸ್ಥ, ರೂಪಾತೀತ ಎಂಬ ಶಬ್ದಗಳಿಂದ…
- 49 anvarthaṃ cātra darśitaṃ tantrāloke ślokavārttike ca ಮತ್ತು ಇಲ್ಲಿ ಆ ಹೆಸರುಗಳ ಅರ್ಥಸಾರ್ಥಕತೆಯನ್ನು ತಂತ್ರಾಲೋಕದಲ್ಲಿಯೂ ಶ್ಲೋಕವಾರ್ತ್ತಿಕದಲ್ಲಿಯೂ…
- 50 yac ca sarvāntarbhūtaṃ pūrṇarūpaṃ tat turyātītaṃ sarvātītaṃ mahāpracayaṃ … ಮತ್ತು ಯಾವುದು ಎಲ್ಲವನ್ನೂ ಅಂತರ್ಭೂತಗೊಳಿಸಿಕೊಂಡ ಪೂರ್ಣ ರೂಪವೋ ಅದನ್ನು ತುರ್ಯಾತೀತ, ಸರ್ವಾತೀತ,…
- 51 kiṃ ca yasya yad yadā rūpaṃ sphuṭaṃ sthiram … ಇನ್ನೂ, ಯಾವಾಗ ಯಾವುದರ ಯಾವ ರೂಪವು ಸ್ಫುಟ, ಸ್ಥಿರ, ಅನುಬಂಧಿಯಾಗಿರುತ್ತದೆಯೋ ಅದು ಜಾಗ್ರತ್;
- 52 tatra svarūpasakalau 1 pralayākalaḥ 2 vijñānākalaḥ 3 mantratadīśatanmaheśavargaḥ … ಅಲ್ಲಿ ಸ್ವರೂಪ ಮತ್ತು ಸಕಲ (ಎರಡು) ೧, ಪ್ರಲಯಾಕಲ ೨, ವಿಜ್ಞಾನಾಕಲ ೩, ಮಂತ್ರ-ಮಂತ್ರೇಶ-ಮಂತ್ರಮಹೇಶ ವರ್ಗ…
- 53 svarūpaṃ pralayākala ityādikrameṇa trayodaśabhede svarūpaṃ vijñānākalaśaktiḥ vijñānākala ity … ಸ್ವರೂಪ, ಪ್ರಲಯಾಕಲ ಇತ್ಯಾದಿ ಕ್ರಮದಿಂದ ತ್ರಯೋದಶ ಭೇದದಲ್ಲಿ;