तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 sa ca saptadhā ṣaḍardhaśāstra eva paraṃ parameśena uktaḥ અને એ (વિષય — પ્રમાતાનો ભેદ) ષડર્ધ-શાસ્ત્ર (ત્રિક-શાસ્ત્ર)માં જ પરમેશ્વર વડે પરમ રીતે સાત…
- 2 tatra śivāḥ mantramaheśāḥ mantreśāḥ mantrāḥ vijñānākalāḥ pralayākalāḥ sakalā … તેમાં શિવ, મંત્રમહેશ (મંત્રમહેશ્વર), મંત્રેશ (મંત્રેશ્વર), મંત્ર, વિજ્ઞાનાકલ, પ્રલયાકલ,…
- 3 eṣāṃ saptaiva śaktayaḥ tadbhedāt pṛthivyādipradhānatattvāntaṃ caturdaśabhir bhedaiḥ pratyekaṃ … એમની સાત જ શક્તિઓ છે;
- 4 tatra svaṃ rūpaṃ prameyatāyogyaṃ svātmaniṣṭham aparābhaṭṭārikānugrahāt pramātṛṣu udriktaśaktiṣu … તેમાં, સ્વ-રૂપ પ્રમેયતા (જ્ઞેયત્વ)ને યોગ્ય, સ્વ-આત્મમાં નિષ્ઠ (છે);
- 5 śaktimadrūpapradhāne tu pramātṛvarge yat viśrāntaṃ tac chaktimac chivarūpaṃ … પણ જ્યાં શક્તિમાન્-રૂપ પ્રધાન (મુખ્ય) છે એવા પ્રમાતૃ-વર્ગમાં જે વિશ્રાંત છે, તે શક્તિમાન્…
- 6 pramātṝṇāṃ śivāt prabhṛti sakalāntānāṃ tāvatām uktatvāt કેમ કે શિવથી માંડીને સકલ સુધીના પ્રમાતા એટલા (સાત) જ કહેવાયા છે.
- 7 tatra śaktibhedād eva pramātṝṇāṃ bhedaḥ sa ca sphuṭīkaraṇārthaṃ … તેમાં શક્તિના ભેદથી જ પ્રમાતાઓનો ભેદ (છે);
- 8 vijñānākalasya te eva vigalatkalpe tatsaṃskārasacivā prabudhyamānā śuddhavidyā mantrasya વિજ્ઞાનાકલની એ જ (શક્તિઓ) વિગલત્-કલ્પ (લગભગ ગળી ગયેલી) અવસ્થામાં (છે).
- 9 tatsaṃskārahīnā saiva prabuddhā mantreśasya એ (માયીય) સંસ્કારથી રહિત, એ જ (શુદ્ધ-વિદ્યા), પ્રબુદ્ધ (પૂર્ણ જાગૃત) — મંત્રેશ…
- 10 saiva icchāśaktirūpatāṃ svātantryasvabhāvāṃ jighṛkṣantī mantramaheśvarasya એ જ (શુદ્ધ-વિદ્યા), ઇચ્છા-શક્તિ-રૂપતા — જે સ્વાતંત્ર્ય-સ્વભાવ-વાળી છે — તેને ગ્રહણ કરવા…
- 11 icchātmikā sphuṭasvātantryātmikā śivasya iti śaktibhedāḥ sapta mukhyāḥ ઇચ્છા-આત્મિકા (કેવળ ઇચ્છા-રૂપ), સ્ફુટ (પ્રગટ) સ્વાતંત્ર્ય-આત્મિકા — શિવની (છે).
- 12 taduparāgakṛtaś ca śaktimatsu pramātṛṣu bhedaḥ karaṇabhedasya kartṛbhedaparyavasānāt śakter … અને એના ઉપરાગ (રંગ-લાગવા)થી થયેલો ભેદ શક્તિમાન્ પ્રમાતાઓમાં (છે), કેમ કે કરણ (સાધન)નો ભેદ…
- 13 vastutaḥ punar eka eva citsvātantryānandaviśrāntaḥ pramātā tatra pṛthivī … પણ વસ્તુતઃ તો ચિત્-સ્વાતંત્ર્ય-આનંદમાં વિશ્રાંત એક જ પ્રમાતા છે.
- 14 nanu bhāvasya cet vedyatā svaṃ vapuḥ tat sarvān … (શંકા:) જો ભાવ (વસ્તુ)નું વેદ્યત્વ (જ્ઞેયત્વ) જ એનું પોતાનું સ્વરૂપ હોય, તો સર્વ…
- 15 na tat svaṃ vapuḥ svarūpasya pṛthaguktatvāt kiṃ tarhi … એ (વેદ્યત્વ) એનું પોતાનું સ્વરૂપ નથી, કેમ કે સ્વ-રૂપ તો અલગ કહેવાયું.
- 16 anantapramātṛsaṃvedyam api ekam eva tat tasya rūpaṃ tāvati … અનંત પ્રમાતાઓ વડે સંવેદ્ય (જ્ઞાત) હોવા છતાં, એનું એ રૂપ એક જ છે — એટલે કે એમના માટે એ એક…
- 17 tāvaty udriktarāgādikañcukasya sakalasya pramātṛtvāt sakalasyāpi evaṃ pāñcadaśyaṃ tasyāpi … એટલે સુધી, ઉદ્રિક્ત (પ્રબળ) રાગ આદિ કંચુક-વાળા સકલનું પ્રમાતૃત્વ હોવાથી, સકલની પણ આ રીતે…
- 18 vitatya caitat nirṇītaṃ tantrāloke અને આ વિસ્તારથી તંત્રાલોકમાં નિર્ણીત (નક્કી) કરાયું છે.
- 19 puṃsaḥ prabhṛti kalātattvāntaṃ trayodaśadhā પુરુષથી માંડીને કલા-તત્ત્વ સુધી તેર-વિધ (તેર પ્રકારની છે).
- 20 sakalasya tatra pramātṛtāyogena tacchaktiśaktimadātmano bhedadvayasya pratyastamayāt tathā ca … તેમાં સકલના પ્રમાતૃત્વનો અયોગ (અભાવ) હોવાથી, એની શક્તિ અને શક્તિમાન્-આત્મક બે ભેદોનો…
- 21 vijñānākalasya svarūpatve caturṇāṃ pramātṛtve nava bhedāḥ વિજ્ઞાનાકલ સ્વ-રૂપ હોય ત્યારે, ચાર પ્રમાતા હોવાથી, નવ ભેદો (છે).
- 22 mantrasya svarūpatve trayāṇāṃ pramātṛtve sapta મંત્ર સ્વ-રૂપ હોય ત્યારે, ત્રણ પ્રમાતા હોવાથી, સાત (ભેદો છે).
- 23 mantreśasya svarūpatve dvayoḥ pramātṛtve pañca મંત્રેશ સ્વ-રૂપ હોય ત્યારે, બે પ્રમાતા હોવાથી, પાંચ (ભેદો છે).
- 24 mantramaheśasya svarūpatve bhagavata ekasyaiva pramātṛtve śaktiśaktimadbhedāt trayaḥ મંત્રમહેશ સ્વ-રૂપ હોય ત્યારે, ભગવાન એક જ પ્રમાતા હોવાથી, શક્તિ-શક્તિમાન્-ભેદથી ત્રણ (ભેદો…
- 25 śivasya tu prakāśaikacitsvātantryanirbharasya na ko 'pi bhedaḥ paripūrṇatvāt પણ શિવ — જે પ્રકાશ-એક-ચિત્-સ્વાતંત્ર્યથી નિર્ભર (પરિપૂર્ણ) છે — એમાં કોઈ પણ ભેદ નથી, કેમ…
- 26 evam ayaṃ tattvabheda eva parameśvarānuttaranayaikākhye nirūpitaḥ bhuvanabhedavaicitryaṃ karoti … એમ આ તત્ત્વ-ભેદ જ, પરમેશ્વરના અનુત્તર-નય-એક-આખ્ય (પરમ-આત્મક એક-માર્ગ નામક)માં નિરૂપિત…
- 27 atra ca parasparaṃ bhedakalanayā avāntarabhedajñānakutūhalī tantrālokam eva avadhārayet અને અહીં, પરસ્પર ભેદની ગણના વડે અવાંતર (મધ્યવર્તી) ભેદ જાણવા ઉત્સુક (સાધક) તંત્રાલોકને જ…
- 28 evam ekaikaghaṭādyanusāreṇāpi pṛthivyādīnāṃ tattvānāṃ bhedo nirūpitaḥ એ રીતે એક-એક ઘટ આદિ અનુસાર પણ પૃથ્વી આદિ તત્ત્વોનો ભેદ નિરૂપિત થયો.
- 29 adhunā samastaṃ pṛthivītattvaṃ pramātṛprameyarūpam uddiśya nirūpyate yo dharātattvābhedena … હવે સમસ્ત પૃથ્વી-તત્ત્વ — પ્રમાતા અને પ્રમેય-રૂપે — ઉદ્દેશીને નિરૂપાય છે: જે ધરા-તત્ત્વથી…
- 30 yathā śrutiḥ pṛthivy evedaṃ brahma iti જેમ શ્રુતિ (કહે છે) — 'આ બ્રહ્મ પૃથ્વી જ છે' એમ.
- 31 dharātattvasiddhipradān prerayati sa dharāmantramaheśvaraḥ preryo dharāmantreśaḥ tasyaivābhimānikavigrahatātmako vācako … ધરા-તત્ત્વની સિદ્ધિ આપનારાઓને જે પ્રેરે છે, તે ધરા-મંત્રમહેશ્વર;
- 32 pāśavavidyākrameṇa abhyastapārthivayogaḥ kalpānte maraṇe vā dharāpralayakevalaḥ પાશવ (બદ્ધ-જીવ-સંબંધી) વિદ્યાના ક્રમે અભ્યસ્ત-પાર્થિવ-યોગ (વાળો સાધક), કલ્પાંતે અથવા…
- 33 sauṣupte hi tattvāveśavaśād eva citrasya svapnasya udayaḥ syāt … કેમ કે સુષુપ્તિ (ઊંડી ઊંઘ)માં તત્ત્વ-આવેશના વશથી જ વિચિત્ર સ્વપ્નનો ઉદય થાય.
- 34 atrāpi śaktyudrekanyagbhāvābhyāṃ caturdaśatvam iti pramātṛtāpannasya dharātattvasya bhedāḥ svarūpaṃ … અહીં પણ શક્તિના ઉદ્રેક (પ્રબળતા) અને ન્યગ્-ભાવ (ગૌણતા)થી ચૌદપણું (ભેદ છે) — એમ પ્રમાતૃતા…
- 35 atha ekasmin pramātari prāṇapratiṣṭhitatayā bhedanirūpaṇam iha nīlaṃ gṛhṇataḥ … હવે, એક પ્રમાતામાં, પ્રાણમાં પ્રતિષ્ઠિતપણા-રૂપે, ભેદ-નિરૂપણ (કરાય છે): અહીં નીલ (વાદળી)ને…
- 36 svakāryakartṛtā tu grāhakarūpatā iti uktaṃ na sā bhūyo … પણ સ્વ-કાર્ય-કર્તૃતા તે ગ્રાહક-રૂપતા — એમ કહ્યું;
- 37 vikalpanyūnatve tu tuṭinyūnatā sukhādisaṃvittāv iva yāvat avikalpataiva પણ વિકલ્પ ઘટે ત્યારે તુટિ (ક્ષણ)ની ન્યૂનતા (ઘટ) — જેમ સુખ આદિના સંવેદનમાં — જ્યાં સુધી…
- 38 lokās tu vikalpaviśrāntyā tām ahantāmayīm ahantācchāditedambhāvavikalpaprasarāṃ nirvikalpāṃ vimarśabhuvam … પણ લોકો વિકલ્પમાં વિશ્રાંતિને કારણે, એ અહંતા-મયી, અહંતાથી આચ્છાદિત ઇદં-ભાવ (આ-પણા)ના…
- 39 evaṃ ca pāñcadaśye sthite yāvat sphuṭedantātmano bhedasya nyūnatā … અને એમ પંચદશતા સ્થિર થતાં, જ્યાં સુધી સ્ફુટ-ઇદંતા (પ્રગટ આ-પણા)-આત્મક ભેદની ન્યૂનતા (ઘટ),…
- 40 yad āha śrīkallaṭaḥ tuṭipāta iti atra pātaśabdaṃ saiva … જે શ્રીકલ્લટે કહ્યું — 'તુટિ-પાત' એમ — ત્યાં 'પાત' શબ્દ એ જ ભગવતી શ્રીમતી કાલી,…
- 41 evaṃ mantramaheśatuṭeḥ prabhṛti tattadabhyāsāt tattatsiddhiḥ એમ મંત્રમહેશ-તુટિથી માંડીને, તે-તે (તુટિ)ના અભ્યાસથી, તે-તે સિદ્ધિ (થાય છે).
- 42 athātraiva jāgradādyavasthā nirūpyante tatra vedyasya tadviṣayāyāś ca saṃvido … હવે અહીં જ જાગ્રત્ આદિ અવસ્થાઓ નિરૂપાય છે.
- 43 tatra yadādhiṣṭheyatayā bahīrūpatayā bhānaṃ tadā jāgradavasthā meye mātari … તેમાં, જ્યારે અધિષ્ઠેય (આધાર-યોગ્ય)-રૂપે, બાહ્ય-રૂપે ભાન (પ્રતીતિ) (થાય), ત્યારે…
- 44 yadā tu tatraiva adhiṣṭhānarūpatayā bhānaṃ saṅkalpaḥ tadā svapnāvasthā પણ જ્યારે એમાં જ અધિષ્ઠાન (આધાર)-રૂપે ભાન (થાય) — સંકલ્પ (કલ્પના) — ત્યારે સ્વપ્ન-અવસ્થા.
- 45 yadā tu tatraiva adhiṣṭhātṛrūpatayā bījātmatayaiva bhānaṃ tadā suṣuptāvasthā પણ જ્યારે એમાં જ અધિષ્ઠાતા (શાસક)-રૂપે, બીજ-આત્મતા (બીજ-રૂપે) જ ભાન (થાય), ત્યારે…
- 46 imā eva tisraḥ prameyapramāṇapramātravasthāḥ pratyekaṃ jāgradādibhedāt caturvidhā uktāḥ આ જ ત્રણ — પ્રમેય, પ્રમાણ, પ્રમાતૃ-અવસ્થાઓ — દરેક જાગ્રત્ આદિ ભેદથી ચાર-વિધ (ચાર…
- 47 yadā tu tasminn eva pramātṛviśrāntigate pramātuḥ pūrṇataunmukhyāt taddvāreṇa … પણ જ્યારે એ જ પ્રમાતૃ-વિશ્રાંતિ-ગત (પ્રમાતામાં વિશ્રાંત) થયેલામાં, પ્રમાતાના…
- 48 etad eva avasthācatuṣṭayaṃ piṇḍasthapadastharūpastharūpātītaśabdair yogino vyavaharanti prasaṅkhyānadhanās tu … આ જ અવસ્થા-ચતુષ્ટય (ચાર અવસ્થાઓ)ને — પિંડસ્થ, પદસ્થ, રૂપસ્થ, રૂપાતીત — એ શબ્દોથી યોગીઓ…
- 49 anvarthaṃ cātra darśitaṃ tantrāloke ślokavārttike ca અને અહીં (નામોની) અન્વર્થતા (અર્થ-અનુરૂપતા) તંત્રાલોકમાં અને શ્લોકવાર્તિકમાં દર્શાવી છે.
- 50 yac ca sarvāntarbhūtaṃ pūrṇarūpaṃ tat turyātītaṃ sarvātītaṃ mahāpracayaṃ … અને જે સર્વની અંતર્ભૂત (અંદર સમાયેલું), પૂર્ણ-રૂપ છે, તેને તુર્યાતીત (ચોથાથી પર),…
- 51 kiṃ ca yasya yad yadā rūpaṃ sphuṭaṃ sthiram … વળી, જેનું જે રૂપ જ્યારે સ્ફુટ (પ્રગટ), સ્થિર, અનુબંધી (સતત) (હોય), તે જાગ્રત્;
- 52 tatra svarūpasakalau 1 pralayākalaḥ 2 vijñānākalaḥ 3 mantratadīśatanmaheśavargaḥ … તેમાં — સ્વ-રૂપ-સકલ (બે) ૧, પ્રલયાકલ ૨, વિજ્ઞાનાકલ ૩, મંત્ર-તદીશ-તન્-મહેશ-વર્ગ ૪, શિવ ૫ —…
- 53 svarūpaṃ pralayākala ityādikrameṇa trayodaśabhede svarūpaṃ vijñānākalaśaktiḥ vijñānākala ity … સ્વ-રૂપ, પ્રલયાકલ ઇત્યાદિ ક્રમે તેર-ભેદમાં;