भगवद्गीता
Bhagavadgītā
- 1 paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānamuttamam | yajjñātvā munayaḥ … പരമവും, ജ്ഞാനങ്ങളിൽവെച്ച് ഉത്തമമായ ജ്ഞാനവും ഞാൻ വീണ്ടും പറയാം;
- 2 idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ | sarge'pi nopajāyante pralaye … ഈ ജ്ഞാനത്തെ ആശ്രയിച്ച്, എന്റെ സാധർമ്യം പ്രാപിച്ചവർ, സൃഷ്ടികാലത്തും ജനിക്കുന്നില്ല,…
- 3 mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadāmyaham | sambhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato … എന്റെ യോനി മഹത്തായ ബ്രഹ്മമാണ്;
- 4 sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ | tāsāṃ brahma … എല്ലാ യോനികളിലും, കൗന്തേയാ, എന്തെല്ലാം മൂർത്തികൾ ഉണ്ടാകുന്നുവോ, അവയ്ക്ക് മഹത്തായ ബ്രഹ്മം…
- 5 sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ | nibadhnanti mahābāho … സത്ത്വം, രജസ്സ്, തമസ്സ് എന്നിങ്ങനെ പ്രകൃതിയിൽനിന്ന് ജനിച്ച ഗുണങ്ങൾ, മഹാബാഹോ, അവ്യയനായ…
- 6 tatra sattvaṃ nirmalatvātprakāśakamanāmayam | sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha … അവയിൽ സത്ത്വം നിർമലത്വം നിമിത്തം പ്രകാശകവും അനാമയവുമാണ്;
- 7 rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam | tannibadhnāti kaunteya karmasaṅgena … രജസ്സ് രാഗാത്മകമാണെന്ന് അറിയുക, തൃഷ്ണയിൽനിന്നും സംഗത്തിൽനിന്നും ഉത്ഭവിക്കുന്നത്;
- 8 tamastvajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām | pramādālasyanidrābhistannibadhnāni bhārata || … എന്നാൽ തമസ്സ് അജ്ഞാനത്തിൽനിന്ന് ജനിച്ചതാണെന്ന് അറിയുക, എല്ലാ ദേഹികളെയും മോഹിപ്പിക്കുന്നത്;
- 9 sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata | jñānamāvṛtya … സത്ത്വം സുഖത്തിൽ ബന്ധിക്കുന്നു, രജസ്സ് കർമത്തിൽ, ഭാരതാ;
- 10 rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata | rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva … രജസ്സിനെയും തമസ്സിനെയും അഭിഭവിച്ച് സത്ത്വം ഉണ്ടാകുന്നു, ഭാരതാ;
- 11 sarvadvāreṣu dehe'sminprakāśamupajāyate | jñānaṃ yadā tadā vidyādvivṛddhaṃ sattvamityuta … ഈ ദേഹത്തിലെ എല്ലാ വാതിലുകളിലും ജ്ഞാനമാകുന്ന പ്രകാശം ഉണ്ടാകുമ്പോൾ, അപ്പോൾ സത്ത്വം…
- 12 lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaśca tṛṭ | rajasyetāni jāyante vivṛddhe … ലോഭം, പ്രവൃത്തി, കർമങ്ങളുടെ ആരംഭം, അശമം (അശാന്തി), തൃഷ്ണ — രജസ്സ് വർധിക്കുമ്പോൾ ഇവ…
- 13 aprakāśo'pravṛttiśca pramādo moha eva ca | tamasyetāni jāyante … അപ്രകാശം, അപ്രവൃത്തി, പ്രമാദം, മോഹം — തമസ്സ് വർധിക്കുമ്പോൾ ഇവ ഉണ്ടാകുന്നു, കുരുനന്ദനാ.
- 14 yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt | … സത്ത്വം വർധിച്ചിരിക്കെ ദേഹി പ്രളയത്തെ (മരണത്തെ) പ്രാപിക്കുമ്പോൾ, അപ്പോൾ ഉത്തമത്തെ…
- 15 rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate | tathā pralīnastamasi … രജസ്സിൽ പ്രളയം പ്രാപിച്ച് കർമസംഗികളുടെ ഇടയിൽ ജനിക്കുന്നു;
- 16 karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam | rajasastu phalaṃ … സുകൃതമായ കർമത്തിന്റെ ഫലം സാത്ത്വികവും നിർമലവുമാണെന്ന് പറയുന്നു;
- 17 sattvātsañjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca | pramādamohau … സത്ത്വത്തിൽനിന്ന് ജ്ഞാനം ജനിക്കുന്നു, രജസ്സിൽനിന്ന് ലോഭവും;
- 18 ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ | jaghanyaguṇavṛttisthā … സത്ത്വസ്ഥർ മേലോട്ട് പോകുന്നു;
- 19 nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭā'nupaśyati | guṇebhyaśca paraṃ … ഗുണങ്ങളല്ലാതെ വേറെ കർത്താവില്ലെന്ന് ദ്രഷ്ടാവ് എപ്പോൾ കാണുന്നുവോ, ഗുണങ്ങൾക്ക്…
- 20 guṇānetānatītya trīndehī dehasamudbhavān | janmamṛtyujarāduḥkhairvimukto'mṛtamaśnute || 14-20 || ദേഹത്തിൽനിന്ന് ഉത്ഭവിക്കുന്ന ഈ മൂന്ന് ഗുണങ്ങളെ കടന്ന്, ദേഹി ജനനം-മരണം-ജര-ദുഃഖങ്ങളിൽനിന്ന്…
- 21 kairliṅgaistrīnguṇānetānatīto bhavati prabho | kimācāraḥ kathaṃ caitāṃstrīnguṇānativartate || … ഈ മൂന്ന് ഗുണങ്ങളെ കടന്നവൻ ഏതു ലക്ഷണങ്ങളാൽ അറിയപ്പെടുന്നു, പ്രഭോ?
- 22 prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍava | … പ്രകാശത്തെയും പ്രവൃത്തിയെയും മോഹത്തെയും, പാണ്ഡവാ, ഉണ്ടാകുമ്പോൾ ദ്വേഷിക്കുന്നില്ല,…
- 23 udāsīnavadāsīno guṇairyo na vicālyate | guṇā vartante ityeva … ഉദാസീനനെപ്പോലെ ഇരുന്ന്, ഗുണങ്ങളാൽ ഇളക്കപ്പെടാത്തവൻ, 'ഗുണങ്ങൾ വർത്തിക്കുന്നു' എന്നുമാത്രം…
- 24 samaduḥkhasukhaḥsvapnaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ | tulyapriyāpriyo dhīrastulyanindātmasaṃstutiḥ || 14-24 || സുഖത്തിലും ദുഃഖത്തിലും സ്വപ്നത്തിലും സമനായവൻ, മൺകട്ടയും കല്ലും സ്വർണവും സമമായി കാണുന്നവൻ,…
- 25 mānāvamānayostulyastulyo mitrāparipakṣayoḥ | sarvārambhaphalatyāgī guṇātītaḥ sa ucyate || … മാനത്തിലും അപമാനത്തിലും തുല്യൻ, മിത്രത്തിലും ശത്രുപക്ഷത്തിലും തുല്യൻ, എല്ലാ…
- 26 māṃ ca yo'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate | sa guṇānsamatītyaitānbrahmabhūyāya … എന്നെ അവ്യഭിചാരമായ ഭക്തിയോഗത്താൽ ആരു സേവിക്കുന്നുവോ, അവൻ ഈ ഗുണങ്ങളെ പൂർണമായി കടന്ന്…
- 27 brahmaṇo hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca | śāśvatasya ca dharmasya … എന്തെന്നാൽ, അമൃതവും അവ്യയവുമായ, ശാശ്വതമായ ധർമത്തിന്റെയും ഏകാന്തികമായ സുഖത്തിന്റെയും —…