Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 14

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 14

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 14 27 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānamuttamam | yajjñātvā munayaḥ … జ్ఞానములలో ఉత్తమమైన పరమ జ్ఞానమును మరల చెప్పెదను;
  2. 2 idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ | sarge'pi nopajāyante pralaye … ఈ జ్ఞానమును ఆశ్రయించి నాతో సాధర్మ్యమును పొందినవారు, సృష్టియందును పుట్టరు, ప్రళయమునందును…
  3. 3 mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadāmyaham | sambhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato … ఓ భారతా, మహద్‌బ్రహ్మము నా యోని;
  4. 4 sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ | tāsāṃ brahma … ఓ కౌంతేయా, సర్వ యోనులలో ఏ మూర్తులు పుట్టునో — వానికి మహద్‌బ్రహ్మము యోని, నేను బీజప్రదుడైన…
  5. 5 sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ | nibadhnanti mahābāho … సత్త్వము, రజస్సు, తమస్సు అను ఈ గుణములు ప్రకృతినుండి పుట్టినవి;
  6. 6 tatra sattvaṃ nirmalatvātprakāśakamanāmayam | sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha … ఓ అనఘా, వీనిలో సత్త్వము నిర్మలత్వమువలన ప్రకాశకము, నిరామయము;
  7. 7 rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam | tannibadhnāti kaunteya karmasaṅgena … ఓ కౌంతేయా, రజస్సును రాగాత్మకముగా, తృష్ణ-ఆసక్తులనుండి పుట్టినదిగా తెలిసికొనుము;
  8. 8 tamastvajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām | pramādālasyanidrābhistannibadhnāni bhārata || … ఓ భారతా, తమస్సును అజ్ఞానమునుండి పుట్టినదిగా, సర్వ దేహులను మోహపెట్టునదిగా తెలిసికొనుము;
  9. 9 sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata | jñānamāvṛtya … ఓ భారతా, సత్త్వము సుఖమునందు ఆసక్తి కలిగించును, రజస్సు కర్మమునందు;
  10. 10 rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata | rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva … ఓ భారతా, రజస్సును, తమస్సును అణచి సత్త్వము ప్రబలును;
  11. 11 sarvadvāreṣu dehe'sminprakāśamupajāyate | jñānaṃ yadā tadā vidyādvivṛddhaṃ sattvamityuta … ఈ దేహమునందు సర్వ ద్వారములయందు జ్ఞానమను ప్రకాశము ఎప్పుడు కలుగునో — అప్పుడు సత్త్వము…
  12. 12 lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaśca tṛṭ | rajasyetāni jāyante vivṛddhe … ఓ భరతర్షభా, లోభము, ప్రవృత్తి, కర్మముల ఆరంభము, అశమము, తృష్ణ — రజస్సు వృద్ధినొందినప్పుడు…
  13. 13 aprakāśo'pravṛttiśca pramādo moha eva ca | tamasyetāni jāyante … ఓ కురునందనా, అప్రకాశము, అప్రవృత్తి, ప్రమాదము, మోహము — తమస్సు వృద్ధినొందినప్పుడు ఇవి…
  14. 14 yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt | … సత్త్వము వృద్ధినొందియుండగా దేహధారి ప్రళయమునొందినచో, అప్పుడు ఉత్తమవేత్తల నిర్మలమైన…
  15. 15 rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate | tathā pralīnastamasi … రజస్సునందు ప్రళయమునొంది కర్మాసక్తులయందు జన్మించును;
  16. 16 karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam | rajasastu phalaṃ … సుకృతమైన కర్మము యొక్క ఫలము సాత్త్వికము, నిర్మలమని చెప్పుదురు;
  17. 17 sattvātsañjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca | pramādamohau … సత్త్వమునుండి జ్ఞానము పుట్టును, రజస్సునుండి లోభము;
  18. 18 ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ | jaghanyaguṇavṛttisthā … సత్త్వమునందు నిలిచినవారు ఊర్ధ్వమునకు పోవుదురు;
  19. 19 nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭā'nupaśyati | guṇebhyaśca paraṃ … ద్రష్ట గుణములు తప్ప మఱియొక కర్తను చూడనప్పుడు, గుణములకు పరమైనదానిని ఎఱిగినప్పుడు — అతడు నా…
  20. 20 guṇānetānatītya trīndehī dehasamudbhavān | janmamṛtyujarāduḥkhairvimukto'mṛtamaśnute || 14-20 || దేహమునుండి పుట్టిన ఈ మూడు గుణములను దాటి, దేహి జన్మ-మృత్యు-జరా-దుఃఖములనుండి విముక్తుడై…
  21. 21 kairliṅgaistrīnguṇānetānatīto bhavati prabho | kimācāraḥ kathaṃ caitāṃstrīnguṇānativartate || … ఓ ప్రభూ, ఈ మూడు గుణములను దాటినవాడు ఏ లక్షణములచేత ఎఱుగబడును?
  22. 22 prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍava | … ఓ పాండవా, ప్రకాశమును, ప్రవృత్తిని, మోహమునును — అవి కలిగినప్పుడు ద్వేషింపడు, తొలగినప్పుడు…
  23. 23 udāsīnavadāsīno guṇairyo na vicālyate | guṇā vartante ityeva … ఉదాసీనునివలె నిలిచి, గుణములచేత చలింపనివాడు;
  24. 24 samaduḥkhasukhaḥsvapnaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ | tulyapriyāpriyo dhīrastulyanindātmasaṃstutiḥ || 14-24 || సుఖదుఃఖములయందు సముడు, ఆత్మయందు నిలిచినవాడు;
  25. 25 mānāvamānayostulyastulyo mitrāparipakṣayoḥ | sarvārambhaphalatyāgī guṇātītaḥ sa ucyate || … మాన-అవమానములయందు సముడు, మిత్ర-శత్రుపక్షములయందు సముడు, సర్వ ఆరంభముల ఫలమును త్యజించినవాడు —…
  26. 26 māṃ ca yo'vyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate | sa guṇānsamatītyaitānbrahmabhūyāya … ఎవడు అవ్యభిచారమైన భక్తియోగముచేత నన్ను సేవించునో — అతడు ఈ గుణములను చక్కగా దాటి…
  27. 27 brahmaṇo hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca | śāśvatasya ca dharmasya … ఏలయన నేను బ్రహ్మమునకు, అమృతమునకు, అవ్యయమునకు, శాశ్వతమైన ధర్మమునకు, ఏకాంతికమైన సుఖమునకు…