तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 yad etat prakāśarūpaṃ śivatattvam uktam tatra akhaṇḍamaṇḍale yadā … ಯಾವ ಈ ಪ್ರಕಾಶ ರೂಪವಾದ ಶಿವತತ್ತ್ವವನ್ನು ಹೇಳಲಾಯಿತೋ, ಅಲ್ಲಿ ಆ ಅಖಂಡ ಮಂಡಲದಲ್ಲಿ ಯಾವಾಗ ಪ್ರವೇಶಿಸಲು…
- 2 na hi sa raso mukhyaḥ tatkāryavyādhiśamanādyadṛṣṭeḥ ಆ ರಸವು ಮುಖ್ಯ (ವಾಸ್ತವ)ವಲ್ಲ, ಏಕೆಂದರೆ ಅದರ ಕಾರ್ಯವಾದ ವ್ಯಾಧಿ ಶಮನ ಮೊದಲಾದವು ಕಂಡುಬರುವುದಿಲ್ಲ.
- 3 nāpi gandhasparśau mukhyau guṇinaḥ tatra abhāve tayor ayogāt … ಗಂಧ-ಸ್ಪರ್ಶಗಳೂ ಮುಖ್ಯವಲ್ಲ, ಏಕೆಂದರೆ ಅಲ್ಲಿ ಗುಣಿಯ (ಗುಣಾಶ್ರಯ ದ್ರವ್ಯದ) ಅಭಾವದಲ್ಲಿ ಆ ಎರಡೂ ಸಂಭವಿಸವು…
- 4 na ca tau na staḥ dehoddhūlanavisargādidarśanāt ಆ ಎರಡೂ ಇಲ್ಲವೆಂದಲ್ಲ, ಏಕೆಂದರೆ ದೇಹಕ್ಕೆ ಉದ್ಧೂಲನ (ಲೇಪನ), ವಿಸರ್ಗ ಮೊದಲಾದವು ಕಂಡುಬರುತ್ತವೆ.
- 5 śabdo 'pi na mukhyaḥ ko 'pi vakti iti … ಶಬ್ದವೂ ಮುಖ್ಯವಲ್ಲ, ಏಕೆಂದರೆ "ಯಾರೋ ಮಾತನಾಡುತ್ತಿದ್ದಾರೆ" ಎಂದು (ಬೇರೆಡೆಯಿಂದ) ಬರುತ್ತಿರುವಂತೆ…
- 6 evaṃ yathā etat pratibimbitaṃ bhāti tathaiva viśvaṃ parameśvaraprakāśe ಹೀಗೆ ಈ (ಬಿಂಬ)ವು ಹೇಗೆ ಪ್ರತಿಬಿಂಬಿತವಾಗಿ ಭಾಸಿಸುತ್ತದೆಯೋ, ಹಾಗೆಯೇ ವಿಶ್ವವು ಪರಮೇಶ್ವರನ ಪ್ರಕಾಶದಲ್ಲಿ…
- 7 nanu atra bimbaṃ kiṃ syāt mābhūt kiñcit ಆದರೆ ಇಲ್ಲಿ ಬಿಂಬ (ಮೂಲ ವಸ್ತು)ವು ಏನಿರಬಹುದು?
- 8 nanu kim akāraṇakaṃ tat hanta tarhi hetupraśnaḥ tat … ಹಾಗಾದರೆ ಅದು ಅಕಾರಣಕವೇ (ಕಾರಣವಿಲ್ಲದ್ದೇ)?
- 9 svarūpānāmarśane hi vastuto jaḍataiva syāt āmarśaś ca ayaṃ … ಸ್ವರೂಪದ ಆಮರ್ಶ ಇಲ್ಲದಿದ್ದರೆ ವಸ್ತುತಃ ಜಡತೆಯೇ ಆಗುತ್ತದೆ.
- 10 tatra mukhyās tāvat tisraḥ parameśvarasya śaktayaḥ anuttarecchonmeṣa iti … ಅಲ್ಲಿ ಮುಖ್ಯವಾಗಿ ಪರಮೇಶ್ವರನ ಮೂರು ಶಕ್ತಿಗಳು — ಅನುತ್ತರ, ಇಚ್ಛೆ, ಉನ್ಮೇಷ ಎಂದು;
- 11 atra ca prācyaṃ parāmarśatrayaṃ prakāśabhāgasāratvāt sūryātmakaṃ caramaṃ parāmarśatrayaṃ … ಇಲ್ಲಿ ಮೊದಲನೆಯ ಪರಾಮರ್ಶತ್ರಯವು (ಅ ಇ ಉ) ಪ್ರಕಾಶ ಭಾಗದ ಸಾರವಾದ್ದರಿಂದ ಸೂರ್ಯಾತ್ಮಕ;
- 12 yadā tu icchāyām īśane ca karma anupraviśati yat … ಆದರೆ ಯಾವಾಗ ಇಚ್ಛೆ ಮತ್ತು ಈಶನಗಳಲ್ಲಿ ಕರ್ಮವು ಅನುಪ್ರವೇಶಿಸುತ್ತದೆಯೋ — ಯಾವುದನ್ನು ಇಷ್ಯಮಾಣ…
- 13 tad etad varṇacatuṣṭayam ubhayacchāyādhāritvāt napuṃsakam ṛ ṝ ḷ … ಆ ಈ ವರ್ಣಚತುಷ್ಟಯವು (ಋ ೠ ಌ ೡ) ಎರಡರ (ಪ್ರಕಾಶ-ವಿಶ್ರಾಂತಿಯ) ಛಾಯೆಯನ್ನು ಧರಿಸಿರುವುದರಿಂದ ನಪುಂಸಕ.
- 14 anuttarānandayoḥ icchādiṣu yadā prasaraḥ tadā varṇadvayam e oṃ … ಅನುತ್ತರ-ಆನಂದಗಳ (ಅ ಆ) ಪ್ರಸರವು ಇಚ್ಛಾದಿಗಳಲ್ಲಿ (ಇ-ಗಣದಲ್ಲಿ) ಯಾವಾಗ ಆಗುತ್ತದೆಯೋ, ಆಗ ವರ್ಣದ್ವಯ — ಏ…
- 15 tatrāpi punar anuttarānandasaṅghaṭṭāt varṇadvayam ai au iti ಅಲ್ಲಿಯೂ ಮತ್ತೆ ಅನುತ್ತರ-ಆನಂದಗಳ ಸಂಘಟ್ಟ (ತೀವ್ರ ಸಂಯೋಗ)ದಿಂದ ವರ್ಣದ್ವಯ — ಐ ಔ ಎಂದು.
- 16 sā iyaṃ kriyāśaktiḥ tad eva ca varṇacatuṣṭayam e … ಅದೇ ಈ ಕ್ರಿಯಾಶಕ್ತಿ, ಮತ್ತು ಅದೇ ವರ್ಣಚತುಷ್ಟಯ — ಏ ಐ ಓ ಔ ಎಂದು.
- 17 tataḥ punaḥ kriyāśaktyante sarvaṃ kāryabhūtaṃ yāvat anuttare pravekṣyati … ಬಳಿಕ ಮತ್ತೆ ಕ್ರಿಯಾಶಕ್ತಿಯ ಅಂತ್ಯದಲ್ಲಿ, ಕಾರ್ಯಭೂತವಾದ ಸಮಸ್ತವೂ ಅನುತ್ತರದಲ್ಲಿ ಪ್ರವೇಶಿಸುವುದಕ್ಕಿಂತ…
- 18 tatas tatraiva anuttarasya visargo jāyate aḥ iti ಬಳಿಕ ಅಲ್ಲಿಯೇ ಅನುತ್ತರದ ವಿಸರ್ಗವು ಜನಿಸುತ್ತದೆ — ಅಃ ಎಂದು.
- 19 evaṃ ṣoḍaśakaṃ parāmarśānāṃ bījasvarūpam ucyate ಹೀಗೆ ಪರಾಮರ್ಶಗಳ ಬೀಜ ಸ್ವರೂಪವಾದ ಷೋಡಶಕ (ಹದಿನಾರು ಸ್ವರಗಳು) ಎಂದು ಹೇಳಲಾಗುತ್ತದೆ.
- 20 tadutthaṃ vyañjanātmakaṃ yonirūpam ಅದರಿಂದ ಉದ್ಭವಿಸಿದ ವ್ಯಂಜನಾತ್ಮಕವಾದದ್ದು ಯೋನಿ ರೂಪ (ಗರ್ಭರೂಪ).
- 21 tatra anuttarāt kavargaḥ śraddhāyāḥ icchāyāḥ cavargaḥ sakarmikāyā icchāyā … ಅಲ್ಲಿ ಅನುತ್ತರದಿಂದ ಕ-ವರ್ಗ;
- 22 icchāyā eva trividhāyā ya ra lāḥ unmeṣāt vakāraḥ … ತ್ರಿವಿಧವಾದ ಇಚ್ಛೆಯಿಂದಲೇ ಯ ರ ಲ;
- 23 ity eva eṣa bhagavān anuttara eva kuleśvararūpaḥ ಹೀಗೆ ಈ ಭಗವಂತನು ಅನುತ್ತರನೇ ಆಗಿ ಕುಲೇಶ್ವರ ರೂಪನು.
- 24 tasya ca ekaiva kaulikī visargaśaktiḥ yayā ānandarūpāt prabhṛti … ಮತ್ತು ಅವನಿಗೆ ಒಂದೇ ಆದ ಕೌಲಿಕೀ ವಿಸರ್ಗಶಕ್ತಿ;
- 25 sa ca eṣa visargas tridhā āṇavaḥ cittaviśrāntirūpaḥ śāktaḥ … ಮತ್ತು ಈ ವಿಸರ್ಗವು ಮೂರು ಬಗೆ — ಆಣವ ಎಂಬುದು ಚಿತ್ತ ವಿಶ್ರಾಂತಿ ರೂಪ, ಶಾಕ್ತ ಎಂಬುದು ಚಿತ್ತ ಸಂಬೋಧ…
- 26 evaṃ visarga eva viśvajanane bhagavataḥ śaktiḥ ಹೀಗೆ ವಿಸರ್ಗವೇ ವಿಶ್ವ ಜನನದಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನ ಶಕ್ತಿ.
- 27 ity evam iyato yadā nirvibhāgatayā eva parāmarśaḥ tadā … ಹೀಗೆ ಈ ಇಷ್ಟು ವಿಸ್ತಾರವನ್ನು ಯಾವಾಗ ನಿರ್ವಿಭಾಗವಾಗಿಯೇ (ಅವಿಭಜಿತವಾಗಿ) ಪರಾಮರ್ಶಿಸಲಾಗುತ್ತದೆಯೋ, ಆಗ…
- 28 pṛthak aṣṭakaparāmarśe cakreśvarasāhityena navavargaḥ ekaikaparāmarśaprādhānye pañcāśadātmakatā ಪ್ರತ್ಯೇಕವಾಗಿ ಅಷ್ಟಕಗಳ ಪರಾಮರ್ಶದಲ್ಲಿ, ಚಕ್ರೇಶ್ವರರ ಸಹಿತತೆಯಿಂದ ನವವರ್ಗ (ಒಂಬತ್ತು ವರ್ಗಗಳು);
- 29 tatrāpi sambhavadbhāgabhedaparāmarśane ekāśītirūpatvam ಅಲ್ಲಿಯೂ ಸಂಭವಿಸುವ ಭಾಗಭೇದಗಳ ಪರಾಮರ್ಶನದಲ್ಲಿ ಏಕಾಶೀತಿ ರೂಪತ್ವ (ಎಂಬತ್ತೊಂದು).
- 30 vastutas tu ṣaṭ eva parāmarśāḥ prasaraṇapratisañcaraṇayogena dvādaśa bhavantaḥ … ವಸ್ತುತಃ ಆದರೋ ಆರೇ ಪರಾಮರ್ಶಗಳು;
- 31 tā eva etāḥ parāmarśarūpatvāt śaktayo bhagavatyaḥ śrīkālikā iti … ಆ ಈ (ಶಕ್ತಿಗಳೇ) ಪರಾಮರ್ಶ ರೂಪವಾದ್ದರಿಂದ ಶಕ್ತಿಗಳಾದ ಭಗವತಿಯರು ಶ್ರೀ ಕಾಲಿಕೆಯರು ಎಂದು…
- 32 ete ca śaktirūpā eva śuddhāḥ parāmarśāḥ śuddhavidyāyāṃ parāpararūpatvena … ಈ ಶಕ್ತಿ ರೂಪವಾದ ಶುದ್ಧ ಪರಾಮರ್ಶಗಳೇ ಶುದ್ಧವಿದ್ಯೆಯಲ್ಲಿ ಪರಾಪರ ರೂಪವಾಗಿ, ಮಾಯೆಯ ಉನ್ಮೇಷ ಮಾತ್ರದ…
- 33 māyāyāṃ punaḥ sphaṭībhūtabhedavibhāgā māyīyavarṇatāṃ bhajante ye paśyantīmadhyamāvaikharīṣu vyāvahārikatvam … ಮಾಯೆಯಲ್ಲಿ ಪುನಃ ಭೇದದ ವಿಭಾಗಗಳು ಸ್ಫುಟಗೊಂಡು ಮಾಯೀಯ ವರ್ಣತೆಯನ್ನು ಭಜಿಸುತ್ತವೆ — ಯಾವುವು…
- 34 atrāpi pūrvavat na mantrādiyantraṇā kācid iti ಇಲ್ಲಿಯೂ ಸಹ ಮೊದಲಿನಂತೆಯೇ ಮಂತ್ರ ಮೊದಲಾದವುಗಳ ಯಾವ ನಿಯಂತ್ರಣೆಯೂ ಇಲ್ಲ.