Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) · Chapter 13

Bhagavad Gītā (Kashmirian recension) — Chapter 13

भगवद्गीता

Bhagavadgītā


Chapter 13 35 verses

Begin reading Verse 1
  1. 1 prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva kṣetraṃ kṣetrajñameva ca | etadveditumicchāmi … ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਅਤੇ ਪੁਰਖ, ਖੇਤਰ ਅਤੇ ਖੇਤਰਗਯ, ਗਿਆਨ ਅਤੇ ਗਯੇਯ — ਇਹ ਮੈਂ ਜਾਣਨਾ ਚਾਹੁੰਦਾ ਹਾਂ, ਹੇ ਕੇਸ਼ਵ।
  2. 2 idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate | etadyo veda taṃ … ਇਹ ਸਰੀਰ, ਹੇ ਕੌਂਤੇਯ, 'ਖੇਤਰ' ਕਿਹਾ ਜਾਂਦਾ ਹੈ;
  3. 3 kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata | kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ … ਅਤੇ ਮੈਨੂੰ ਵੀ ਸਾਰੇ ਖੇਤਰਾਂ ਵਿੱਚ ਖੇਤਰਗਯ ਜਾਣ, ਹੇ ਭਾਰਤ;
  4. 4 tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat | sa … ਉਹ ਖੇਤਰ ਕੀ ਹੈ ਅਤੇ ਕਿਹੋ ਜਿਹਾ ਹੈ, ਕਿਹੜੇ ਉਸ ਦੇ ਵਿਕਾਰ ਹਨ, ਕਿੱਥੋਂ ਅਤੇ ਕਿਹੜੇ;
  5. 5 ṛṣibhirbahudhā gītaṃ chandobhirvividhaiḥ pṛthak | brahmasūtrapadaiścaiva hetumadbhirviniścitam || … ਰਿਸ਼ੀਆਂ ਵੱਲੋਂ ਅਨੇਕ ਪ੍ਰਕਾਰ ਨਾਲ ਗਾਇਆ ਗਿਆ, ਵੱਖ-ਵੱਖ ਛੰਦਾਂ (ਵੇਦ-ਮੰਤਰਾਂ) ਨਾਲ ਅਲੱਗ-ਅਲੱਗ, ਅਤੇ…
  6. 6 mahābhūtānyahaṅkāro buddhiravyaktameva ca | indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca … ਮਹਾਭੂਤ, ਅਹੰਕਾਰ, ਬੁੱਧੀ ਅਤੇ ਅਵਿਅਕਤ, ਦਸ ਇੰਦਰੀਆਂ ਅਤੇ ਇੱਕ (ਮਨ), ਅਤੇ ਇੰਦਰੀਆਂ ਦੇ ਪੰਜ ਵਿਸ਼ੇ;
  7. 7 icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṅghātaścetanā dhṛtiḥ | etatkṣetraṃ … ਇੱਛਾ, ਦਵੈਸ਼, ਸੁਖ, ਦੁੱਖ, ਸੰਘਾਤ (ਦੇਹ-ਸਮੂਹ), ਚੇਤਨਾ, ਧ੍ਰਿਤੀ — ਇਹ ਸੰਖੇਪ ਵਿੱਚ ਖੇਤਰ ਹੈ, ਇਸ ਦੇ…
  8. 8 amānitvamadambhitvamahiṃsā kṣāntirārjavam | ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyamātmavinigrahaḥ || 13-8 … ਨਿਰਮਾਨਤਾ, ਨਿਰਦੰਭਤਾ, ਅਹਿੰਸਾ, ਖਿਮਾ, ਆਰਜਵ (ਸਰਲਤਾ), ਆਚਾਰਯ ਦੀ ਸੇਵਾ, ਸ਼ੌਚ, ਸਥਿਰਤਾ, ਆਤਮ-ਨਿਗ੍ਰਹ,
  9. 9 indriyārtheṣu vairāgyamanahaṅkāra eva ca | janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam || 13-9 … ਇੰਦਰੀਆਂ ਦੇ ਵਿਸ਼ਿਆਂ ਵਿੱਚ ਵੈਰਾਗ ਅਤੇ ਅਹੰਕਾਰ-ਰਹਿਤਤਾ;
  10. 10 asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu | nityaṃ ca samacittatvamiṣṭāniṣṭopapattiṣu || 13-10 … ਪੁੱਤਰ, ਪਤਨੀ, ਘਰ ਆਦਿ ਵਿੱਚ ਅਨਾਸਕਤੀ ਅਤੇ ਮੋਹ-ਰਹਿਤਤਾ, ਅਤੇ ਇਸ਼ਟ-ਅਨਿਸ਼ਟ ਦੀ ਪ੍ਰਾਪਤੀ ਵਿੱਚ ਸਦਾ…
  11. 11 mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī | viviktadeśasevitvamaratirjanasaṃsadi || 13-11 || ਅਤੇ ਮੇਰੇ ਵਿੱਚ ਅਨਨਯ ਯੋਗ ਨਾਲ ਅਵਿਅਭਿਚਾਰਿਣੀ (ਅਡੋਲ) ਭਗਤੀ, ਇਕਾਂਤ ਥਾਂ ਦਾ ਸੇਵਨ, ਜਨ-ਸਮੂਹ ਪ੍ਰਤੀ…
  12. 12 adhyātmajñānaniṣṭhatvaṃ tattvajñānārthadarśanam | etajjñānamiti proktamajñānaṃ yadato'nyathā || 13-12 … ਅਧਿਆਤਮ-ਗਿਆਨ ਵਿੱਚ ਨਿਸ਼ਠਾ, ਤੱਤਵ-ਗਿਆਨ ਦੇ ਅਰਥ (ਪ੍ਰਯੋਜਨ) ਦਾ ਦਰਸ਼ਨ — ਇਹ ਗਿਆਨ ਕਿਹਾ ਗਿਆ ਹੈ;
  13. 13 jñeyaṃ yattatpravakṣyāmi yajjñātvā'mṛtamaśnute | anādimatparaṃ brahma na sattannāsaducyate … ਜੋ ਗਯੇਯ (ਜਾਣਨ ਯੋਗ) ਹੈ ਉਹ ਮੈਂ ਦੱਸਾਂਗਾ, ਜਿਸ ਨੂੰ ਜਾਣ ਕੇ ਮਨੁੱਖ ਅੰਮ੍ਰਿਤ ਪ੍ਰਾਪਤ ਕਰਦਾ ਹੈ:…
  14. 14 sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvato'kṣiśiromukham | sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛttya tiṣṭhati … ਹਰ ਪਾਸੇ ਉਸ ਦੇ ਹੱਥ ਅਤੇ ਪੈਰ ਹਨ, ਹਰ ਪਾਸੇ ਅੱਖਾਂ, ਸਿਰ ਅਤੇ ਮੁੱਖ, ਸੰਸਾਰ ਵਿੱਚ ਹਰ ਪਾਸੇ ਕੰਨ ਰੱਖਣ…
  15. 15 sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam | asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca … ਸਾਰੀਆਂ ਇੰਦਰੀਆਂ ਦੇ ਗੁਣਾਂ ਨੂੰ ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਮਾਨ ਕਰਨ ਵਾਲਾ, ਪਰ ਸਾਰੀਆਂ ਇੰਦਰੀਆਂ ਤੋਂ ਰਹਿਤ;
  16. 16 bahirantaśca bhūtānāmacaraṃ carameva ca | sūkṣmatvāttadavijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike … ਜੀਵਾਂ ਦੇ ਬਾਹਰ ਅਤੇ ਅੰਦਰ, ਅਚਰ ਅਤੇ ਚਰ ਦੋਵੇਂ;
  17. 17 avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam | bhūtabhartṛ … ਜੀਵਾਂ ਵਿੱਚ ਅਵਿਭਕਤ (ਅਣਵੰਡਿਆ), ਫਿਰ ਵੀ ਮਾਨੋ ਵੰਡਿਆ ਹੋਇਆ ਸਥਿਤ;
  18. 18 jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate | jñānajñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya … ਉਹ ਜੋਤੀਆਂ ਦੀ ਵੀ ਜੋਤੀ ਹੈ, ਅੰਧਕਾਰ ਤੋਂ ਪਰੇ ਕਿਹਾ ਜਾਂਦਾ ਹੈ;
  19. 19 etatkṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ | madbhakta … ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਖੇਤਰ, ਗਿਆਨ ਅਤੇ ਗਯੇਯ ਸੰਖੇਪ ਵਿੱਚ ਕਹੇ ਗਏ;
  20. 20 prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādī ubhāvapi | vikārāṁśca guṇāṁścaiva … ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਅਤੇ ਪੁਰਖ — ਦੋਵਾਂ ਨੂੰ ਹੀ ਆਦਿ-ਰਹਿਤ ਜਾਣ;
  21. 21 kāryakaraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate | puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate … ਕਾਰਯ ਅਤੇ ਕਰਣ (ਇੰਦਰੀਆਂ) ਦੀ ਕਰਤ੍ਰਿਤਾ ਵਿੱਚ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਨੂੰ ਕਾਰਨ ਕਿਹਾ ਜਾਂਦਾ ਹੈ;
  22. 22 puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān | kāraṇaṃ guṇasaṅgo'sya … ਕਿਉਂਕਿ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਵਿੱਚ ਸਥਿਤ ਪੁਰਖ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਤੋਂ ਜੰਮੇ ਗੁਣਾਂ ਨੂੰ ਭੋਗਦਾ ਹੈ;
  23. 23 upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ | paramātmeti cāpyukto … ਇਸ ਦੇਹ ਵਿੱਚ ਪਰ-ਪੁਰਖ ਉਪਦ੍ਰਸ਼ਟਾ (ਸਾਖੀ), ਅਨੁਮੰਤਾ (ਆਗਿਆ ਦੇਣ ਵਾਲਾ), ਭਰਤਾ, ਭੋਕਤਾ, ਮਹੇਸ਼ਵਰ — ਅਤੇ…
  24. 24 ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha … ਜੋ ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਪੁਰਖ ਨੂੰ, ਅਤੇ ਗੁਣਾਂ ਸਮੇਤ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਨੂੰ ਜਾਣਦਾ ਹੈ, ਉਹ ਭਾਵੇਂ ਕਿਸੇ ਵੀ ਤਰ੍ਹਾਂ…
  25. 25 dhyānenā''tmani paśyanti kecidātmānamātmanā | anye sāṅkhyena yogena karmayogena … ਕੁਝ ਧਿਆਨ ਦੁਆਰਾ ਆਪਣੇ ਆਪ ਵਿੱਚ ਆਤਮਾ ਨੂੰ ਆਤਮਾ ਨਾਲ ਵੇਖਦੇ ਹਨ, ਹੋਰ ਸਾਂਖਯ-ਯੋਗ ਨਾਲ, ਅਤੇ ਹੋਰ…
  26. 26 anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate | te'pi cātitarantyeva mṛtyuṃ … ਪਰ ਹੋਰ ਜੋ ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਨਹੀਂ ਜਾਣਦੇ, ਉਹ ਹੋਰਨਾਂ ਤੋਂ ਸੁਣ ਕੇ ਉਪਾਸਨਾ ਕਰਦੇ ਹਨ;
  27. 27 yāvatkiñcitsambhavati sattvaṃ sthāvarajaṅgamam | kṣetrakṣetrajñasaṃyogāttadviddhi bharatarṣabha || 13-27 … ਜੋ ਵੀ ਸਤਤਾ (ਜੀਵ-ਵਸਤੂ), ਸਥਾਵਰ ਜਾਂ ਜੰਗਮ, ਉਤਪੰਨ ਹੁੰਦੀ ਹੈ, ਉਸ ਨੂੰ ਖੇਤਰ ਅਤੇ ਖੇਤਰਗਯ ਦੇ ਸੰਯੋਗ…
  28. 28 samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram | vinaśyatsvavinaśyantaṃ yaḥ … ਜੋ ਸਾਰੇ ਜੀਵਾਂ ਵਿੱਚ ਸਮਾਨ ਰੂਪ ਨਾਲ ਸਥਿਤ ਪਰਮੇਸ਼ਵਰ ਨੂੰ, ਨਾਸ਼ਮਾਨਾਂ ਵਿੱਚ ਅਵਿਨਾਸ਼ੀ ਰੂਪ ਵਿੱਚ ਵੇਖਦਾ…
  29. 29 samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitamīśvaram | na hinastyātmanātmānaṃ … ਕਿਉਂਕਿ ਹਰ ਥਾਂ ਸਮਾਨ ਰੂਪ ਨਾਲ ਸਥਿਤ ਈਸ਼ਵਰ ਨੂੰ ਸਮਾਨ ਵੇਖਦਾ ਹੋਇਆ ਉਹ ਆਪਣੇ ਆਪ ਨਾਲ ਆਪਣੀ ਆਤਮਾ ਦਾ…
  30. 30 prakṛtyaiva hi karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ | yaḥ paśyati … ਜੋ ਵੇਖਦਾ ਹੈ ਕਿ ਕਰਮ ਹਰ ਪ੍ਰਕਾਰ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਦੁਆਰਾ ਹੀ ਕੀਤੇ ਜਾ ਰਹੇ ਹਨ, ਅਤੇ ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਆਤਮਾ ਨੂੰ…
  31. 31 yadā bhūtapṛthagbhāvamekasthamunapaśyati | tata eva ca vistāraṃ brahma … ਜਦੋਂ ਉਹ ਜੀਵਾਂ ਦੇ ਵੱਖ-ਵੱਖ ਭਾਵ ਨੂੰ ਇੱਕ ਵਿੱਚ ਸਥਿਤ ਵੇਖਦਾ ਹੈ, ਅਤੇ ਉਸੇ ਤੋਂ ਉਨ੍ਹਾਂ ਦਾ ਵਿਸਤਾਰ, ਤਦ…
  32. 32 anāditvānnirguṇatvātparamātmā'yamavyayaḥ | śarīrastho'pi kaunteya na karoti na lipyate … ਆਦਿ-ਰਹਿਤਤਾ ਅਤੇ ਨਿਰਗੁਣਤਾ ਕਾਰਨ ਇਹ ਅਵਿਨਾਸ਼ੀ ਪਰਮਾਤਮਾ, ਦੇਹ ਵਿੱਚ ਸਥਿਤ ਹੁੰਦਾ ਹੋਇਆ ਵੀ, ਹੇ ਕੌਂਤੇਯ,…
  33. 33 yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate | sarvatrāvasthito dehe tathātmā … ਜਿਵੇਂ ਸਰਵ-ਵਿਆਪਕ ਆਕਾਸ਼ ਸੂਖਮਤਾ ਕਾਰਨ ਲਿਪਤ ਨਹੀਂ ਹੁੰਦਾ, ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਦੇਹ ਵਿੱਚ ਹਰ ਥਾਂ ਸਥਿਤ ਆਤਮਾ…
  34. 34 yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṃ lokamimaṃ raviḥ | kṣetraṃ kṣetrī … ਜਿਵੇਂ ਇੱਕ ਸੂਰਜ ਇਸ ਸਾਰੇ ਸੰਸਾਰ ਨੂੰ ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਮਾਨ ਕਰਦਾ ਹੈ, ਉਸੇ ਤਰ੍ਹਾਂ ਖੇਤਰੀ (ਖੇਤਰਗਯ) ਸਾਰੇ ਖੇਤਰ…
  35. 35 kṣetrakṣetrajñayorevamantaraṃ jñānacakṣuṣā | bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye viduryānti te … ਇਸ ਤਰ੍ਹਾਂ ਜੋ ਗਿਆਨ-ਨੇਤਰ ਨਾਲ ਖੇਤਰ ਅਤੇ ਖੇਤਰਗਯ ਦੇ ਅੰਤਰ ਨੂੰ, ਅਤੇ ਜੀਵਾਂ ਦੀ ਪ੍ਰਕ੍ਰਿਤੀ ਤੋਂ ਮੋਖ…