भगवद्गीता
Bhagavadgītā
- 1 prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva kṣetraṃ kṣetrajñameva ca | etadveditumicchāmi … પ્રકૃતિ અને પુરુષ, ક્ષેત્ર અને ક્ષેત્રજ્ઞ, જ્ઞાન અને જ્ઞેય — હે કેશવ, આ હું જાણવા ઇચ્છું…
- 2 idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate | etadyo veda taṃ … હે કૌંતેય, આ શરીરને 'ક્ષેત્ર' કહેવામાં આવે છે;
- 3 kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata | kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ … હે ભારત, સર્વ ક્ષેત્રોમાં ક્ષેત્રજ્ઞ તરીકે મને પણ જાણ;
- 4 tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat | sa … તે ક્ષેત્ર શું છે અને કેવું છે, જેના વિકારો છે, અને જેમાંથી અને જે છે, અને તે ક્ષેત્રજ્ઞ…
- 5 ṛṣibhirbahudhā gītaṃ chandobhirvividhaiḥ pṛthak | brahmasūtrapadaiścaiva hetumadbhirviniścitam || … ઋષિઓ વડે વિવિધ છંદોથી અલગ અલગ રીતે અનેક પ્રકારે ગવાયેલું, અને હેતુયુક્ત બ્રહ્મસૂત્રપદો…
- 6 mahābhūtānyahaṅkāro buddhiravyaktameva ca | indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca … મહાભૂતો, અહંકાર, બુદ્ધિ, અને અવ્યક્ત, દસ ઇન્દ્રિયો અને એક મન, અને પાંચ ઇન્દ્રિયોના વિષયો;
- 7 icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṅghātaścetanā dhṛtiḥ | etatkṣetraṃ … ઇચ્છા, દ્વેષ, સુખ, દુઃખ, સંઘાત, ચેતના, ધૃતિ — આ સંક્ષેપમાં વિકારો સહિત ક્ષેત્ર કહ્યું.
- 8 amānitvamadambhitvamahiṃsā kṣāntirārjavam | ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyamātmavinigrahaḥ || 13-8 … અમાનિત્વ, અદંભિત્વ, અહિંસા, ક્ષાંતિ, આર્જવ, આચાર્યની ઉપાસના, શૌચ, સ્થૈર્ય, આત્મનિગ્રહ,
- 9 indriyārtheṣu vairāgyamanahaṅkāra eva ca | janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam || 13-9 … ઇન્દ્રિયોના વિષયોમાં વૈરાગ્ય અને અહંકારનો અભાવ;
- 10 asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu | nityaṃ ca samacittatvamiṣṭāniṣṭopapattiṣu || 13-10 … પુત્ર, સ્ત્રી, ઘર આદિમાં અનાસક્તિ અને અનભિષ્વંગ, અને ઇષ્ટ-અનિષ્ટની પ્રાપ્તિમાં નિત્ય…
- 11 mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī | viviktadeśasevitvamaratirjanasaṃsadi || 13-11 || અને મારામાં અનન્ય યોગથી અવ્યભિચારી ભક્તિ, એકાંત સ્થાનનું સેવન, જનસમૂહમાં અરુચિ,
- 12 adhyātmajñānaniṣṭhatvaṃ tattvajñānārthadarśanam | etajjñānamiti proktamajñānaṃ yadato'nyathā || 13-12 … અધ્યાત્મજ્ઞાનમાં નિષ્ઠા, તત્ત્વજ્ઞાનના અર્થનું દર્શન — આ જ્ઞાન કહેવાયું છે;
- 13 jñeyaṃ yattatpravakṣyāmi yajjñātvā'mṛtamaśnute | anādimatparaṃ brahma na sattannāsaducyate … જે જ્ઞેય છે તે હું કહીશ, જેને જાણીને મનુષ્ય અમૃત પ્રાપ્ત કરે છે: અનાદિ પરમ બ્રહ્મ, જે સત્…
- 14 sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvato'kṣiśiromukham | sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛttya tiṣṭhati … સર્વ તરફ હાથ-પગવાળું, સર્વ તરફ આંખ, મસ્તક અને મુખવાળું, લોકમાં સર્વ તરફ કાનવાળું — તે…
- 15 sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam | asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca … સર્વ ઇન્દ્રિયોના ગુણોને પ્રકાશિત કરનારું, છતાં સર્વ ઇન્દ્રિયોથી રહિત;
- 16 bahirantaśca bhūtānāmacaraṃ carameva ca | sūkṣmatvāttadavijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike … ભૂતોની બહાર અને અંદર;
- 17 avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam | bhūtabhartṛ … ભૂતોમાં અવિભક્ત, છતાં વિભક્ત હોય તેમ સ્થિત;
- 18 jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate | jñānajñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya … તે જ્યોતિઓની પણ જ્યોતિ છે, અંધકારથી પર કહેવાય છે;
- 19 etatkṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ | madbhakta … આ રીતે ક્ષેત્ર, તેમ જ જ્ઞાન અને જ્ઞેય સંક્ષેપમાં કહ્યાં;
- 20 prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādī ubhāvapi | vikārāṁśca guṇāṁścaiva … પ્રકૃતિ અને પુરુષ બંનેને અનાદિ જાણ;
- 21 kāryakaraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate | puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate … કાર્ય, કરણ અને કર્તાપણામાં પ્રકૃતિ હેતુ કહેવાય છે;
- 22 puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān | kāraṇaṃ guṇasaṅgo'sya … કેમ કે પ્રકૃતિમાં સ્થિત પુરુષ પ્રકૃતિજન્ય ગુણોને ભોગવે છે;
- 23 upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ | paramātmeti cāpyukto … આ દેહમાં પરમ પુરુષ ઉપદ્રષ્ટા, અનુમંતા, ભર્તા, ભોક્તા અને મહેશ્વર છે, અને પરમાત્મા એમ પણ…
- 24 ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha … જે આ રીતે પુરુષને અને ગુણો સહિત પ્રકૃતિને જાણે છે, તે સર્વ પ્રકારે વર્તતો હોવા છતાં ફરી…
- 25 dhyānenā''tmani paśyanti kecidātmānamātmanā | anye sāṅkhyena yogena karmayogena … કેટલાક ધ્યાનથી આત્મામાં આત્મા વડે આત્માને જુએ છે;
- 26 anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate | te'pi cātitarantyeva mṛtyuṃ … પરંતુ બીજા આમ ન જાણતા, બીજાઓ પાસેથી સાંભળીને ઉપાસના કરે છે;
- 27 yāvatkiñcitsambhavati sattvaṃ sthāvarajaṅgamam | kṣetrakṣetrajñasaṃyogāttadviddhi bharatarṣabha || 13-27 … હે ભરતર્ષભ, જે કાંઈ સ્થાવર-જંગમ સત્ત્વ ઉત્પન્ન થાય છે, તે ક્ષેત્ર અને ક્ષેત્રજ્ઞના…
- 28 samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram | vinaśyatsvavinaśyantaṃ yaḥ … જે પરમેશ્વરને સર્વ ભૂતોમાં સમાન રીતે રહેલા, નાશ પામતાંમાં અવિનાશી જુએ છે — તે જ ખરેખર જુએ…
- 29 samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitamīśvaram | na hinastyātmanātmānaṃ … કેમ કે સર્વત્ર સમાન રીતે રહેલા ઈશ્વરને સમ જોતો તે આત્મા વડે આત્માને હણતો નથી;
- 30 prakṛtyaiva hi karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ | yaḥ paśyati … જે જુએ છે કે કર્મો સર્વ પ્રકારે પ્રકૃતિ વડે જ કરાય છે, અને એ રીતે આત્મા અકર્તા છે — તે જ…
- 31 yadā bhūtapṛthagbhāvamekasthamunapaśyati | tata eva ca vistāraṃ brahma … જ્યારે તે ભૂતોના પૃથક્ ભાવને એક સ્થાનમાં રહેલો જુએ છે, અને તેમાંથી જ વિસ્તાર થયેલો —…
- 32 anāditvānnirguṇatvātparamātmā'yamavyayaḥ | śarīrastho'pi kaunteya na karoti na lipyate … અનાદિ હોવાથી અને નિર્ગુણ હોવાથી, હે કૌંતેય, આ અવિનાશી પરમાત્મા શરીરમાં સ્થિત હોવા છતાં ન…
- 33 yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate | sarvatrāvasthito dehe tathātmā … જેમ સર્વગત આકાશ સૂક્ષ્મ હોવાથી લેપાતું નથી, તેમ દેહમાં સર્વત્ર સ્થિત આત્મા લેપાતો નથી.
- 34 yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṃ lokamimaṃ raviḥ | kṣetraṃ kṣetrī … જેમ એક સૂર્ય આ સમગ્ર લોકને પ્રકાશિત કરે છે, તેમ ક્ષેત્રી સમગ્ર ક્ષેત્રને પ્રકાશિત કરે છે,…
- 35 kṣetrakṣetrajñayorevamantaraṃ jñānacakṣuṣā | bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye viduryānti te … જે ક્ષેત્ર અને ક્ષેત્રજ્ઞ વચ્ચેના ભેદને જ્ઞાનરૂપ ચક્ષુથી જાણે છે, અને ભૂતપ્રકૃતિમાંથી…