तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 tatra yāvat idam uktam tat sākṣāt kasyacit apavargāptaye … ഇതുവരെ പറഞ്ഞതെല്ലാം ചിലർക്ക്, പറഞ്ഞ സംഗ്രഹനീതിയനുസരിച്ച്, സാക്ഷാത്ത് അപവർഗപ്രാപ്തിക്ക്…
- 2 tatra kaḥ adhikārī iti nirūpaṇārthaṃ śaktipāto vicāryate അവിടെ ആര് അധികാരി എന്നു നിരൂപിക്കാൻ ശക്തിപാതം വിചാരണചെയ്യപ്പെടുന്നു.
- 3 tatra kecit āhuḥ jñānābhāvāt ajñānamūlaḥ saṃsāraḥ tadapagame jñānodayāt … ഇവിടെ ചിലർ പറയുന്നു: ജ്ഞാനാഭാവത്താൽ സംസാരം അജ്ഞാനമൂലമാണ്;
- 4 atha malaparipāke śaktipātaḥ so 'pi kiṃsvarūpaḥ kiṃ ca … ഇനി മലപരിപാകത്തിൽ ശക്തിപാതമെങ്കിൽ — അതും എന്തു സ്വരൂപമുള്ളത്, അതിന്റെ നിമിത്തമെന്ത്?
- 5 svatantraparameśādvayavāde tu upapadyate etat yathāhi parameśvaraḥ svarūpācchādanakrīḍayā paśuḥ … എന്നാൽ സ്വതന്ത്രപരമേശ-അദ്വയവാദത്തിൽ ഇത് ഉപപന്നമാകുന്നു.
- 6 na ca vācyaṃ kasmāt kasmiṃścid eva puṃsi śaktipāta … എന്തുകൊണ്ട് ഏതെങ്കിലുമൊരു പുരുഷനിൽ മാത്രം ശക്തിപാതം എന്നു ശങ്കിക്കേണ്ടതില്ല — ആ…
- 7 sa cāyaṃ śaktipāto navadhā tīvramadhyamandasya utkarṣamādhyasthyanikarṣaiḥ punas traividhyāt … ആ ഈ ശക്തിപാതം ഒൻപതുവിധമാണ് — തീവ്ര-മധ്യ-മന്ദങ്ങൾക്ക് ഉത്കർഷ-മാധ്യസ്ഥ്യ-നികർഷങ്ങളാൽ…
- 8 bhedadarśana iva anādiśivasannidhau muktaśivānāṃ sṛṣṭilayādikṛtyeṣu mandatīvrāt śaktipātāt sadguruviṣayā … ഭേദദർശനത്തിലെന്നപോലെ, അനാദിശിവന്റെ സന്നിധിയിൽ മുക്തശിവന്മാർ സൃഷ്ടി-ലയാദികൃത്യങ്ങളിൽ…
- 9 sadgurus tu samastaitacchāstratattvajñānapūrṇaḥ sākṣāt bhagavadbhairavabhaṭṭāraka eva yogino 'pi … സദ്ഗുരുവാകട്ടെ ഈ സമസ്തശാസ്ത്രതത്ത്വജ്ഞാനത്താൽ പൂർണനായി സാക്ഷാത്ത് ഭഗവദ്ഭൈരവഭട്ടാരകൻതന്നെ.
- 10 asadgurus tu anyaḥ sarva eva എന്നാൽ അസദ്ഗുരു മറ്റെല്ലാവരുംതന്നെ.
- 11 evaṃ yiyāsuḥ guroḥ jñānalakṣaṇāṃ dīkṣāṃ prāpnoti yayā sadya … ഇപ്രകാരം പോകാനാഗ്രഹിക്കുന്നവൻ ഗുരുവിൽനിന്ന് ജ്ഞാനലക്ഷണമായ ദീക്ഷ പ്രാപിക്കുന്നു — ഏതിനാൽ…
- 12 abhyāsavato vā tadānīṃ sadya eva prāṇaviyojikāṃ dīkṣāṃ labhate … അല്ലെങ്കിൽ അഭ്യാസമുള്ളവൻ അപ്പോൾത്തന്നെ ഉടനടി പ്രാണവിയോജികയായ ദീക്ഷ ലഭിക്കുന്നു;
- 13 tīvrās tridhā utkṛṣṭamadhyāt śaktipātāt kṛtadīkṣāko 'pi svātmanaḥ śivatāyāṃ … തീവ്രം മൂന്നുവിധം.
- 14 nikṛṣṭamadhyāt tu dehāntareṇa bhogaṃ bhuktvā śivatvam eti iti എന്നാൽ നികൃഷ്ടമധ്യത്താൽ വേറൊരു ദേഹംകൊണ്ട് ഭോഗം അനുഭവിച്ച് ശിവത്വം പ്രാപിക്കുന്നു.
- 15 madhyas tu tridhā bhogotsukatā yadā pradhānabhūtā tadā mandatvaṃ … എന്നാൽ മധ്യം മൂന്നുവിധം.
- 16 tatrāpi tāratamyāt traividhyam ity eṣa mukhyaḥ śaktipātaḥ അവിടെയും താരതമ്യത്താൽ ത്രൈവിധ്യം — ഇപ്രകാരം ഇത് മുഖ്യമായ ശക്തിപാതം.
- 17 vaiṣṇavādīnāṃ tu rājānugrahavat na mokṣāntatā iti na iha … എന്നാൽ വൈഷ്ണവാദികളുടേത്, രാജാവിന്റെ അനുഗ്രഹംപോലെ, മോക്ഷാന്തമല്ലാത്തതുകൊണ്ട് ഇവിടെ…
- 18 śivaśaktyadhiṣṭhānaṃ tu sarvatra iti uktam sā paraṃ jyeṣṭhā … എന്നാൽ ശിവശക്ത്യധിഷ്ഠാനം എല്ലായിടത്തുമുണ്ടെന്നു പറയപ്പെട്ടു;
- 19 sa ca daiśiko guruḥ ācāryo dīkṣakaḥ cumbakaḥ sa … ആ ദൈശികൻ — ഗുരു, ആചാര്യൻ, ദീക്ഷകൻ, ചുംബകൻ — ആ ഈ പൂർണജ്ഞാനിതന്നെ സർവോത്തമൻ;
- 20 yogī tu phalotsukasya yukto yadi upāyopadeśena avyavahitam eva … എന്നാൽ യോഗി, ഫലോത്സുകന് യുക്തനാണെങ്കിൽ, ഉപായോപദേശത്താൽ അവ്യവഹിതമായ ഫലംതന്നെ നൽകാൻ…
- 21 uttamottamādijñānabhedāpekṣayā teṣu varteta sampūrṇajñānagurutyāge tu prāyaścittam eva ഉത്തമോത്തമാദി ജ്ഞാനഭേദത്തെ അപേക്ഷിച്ച് അവരോട് വർത്തിക്കണം;
- 22 nanu so 'pi abruvan viparītaṃ vā bruvan kiṃ … ശങ്ക: അവനും, ഉപദേശിക്കാതെയോ വിപരീതമായി ഉപദേശിച്ചോ, ത്യാജ്യനല്ലയോ?
- 23 evam anugrahanimittaṃ śaktipāto nirapekṣa eva karmādiniyatyapekṣaṇāt ഇപ്രകാരം അനുഗ്രഹനിമിത്തമായ ശക്തിപാതം നിരപേക്ഷംതന്നെ — കർമാദിനിയതിയെ അപേക്ഷിക്കുന്നത്…
- 24 tirobhāva iti tirobhāvo hi karmādyapekṣagāḍhaduḥkhamohabhāgitvaphalaḥ yathāhi prakāśasvātantryāt prabuddho … തിരോഭാവം എന്നതാകട്ടെ കർമാദ്യപേക്ഷമായ ഗാഢദുഃഖമോഹഭാഗിത്വം ഫലമായുള്ളതാണ്.
- 25 tatrāpi icchāvaicitryāt tirobhūto 'pi svayaṃ vā śaktipātena yujyate … അവിടെയും ഇച്ഛാവൈചിത്ര്യത്താൽ, തിരോഭൂതനായാലും, സ്വയമോ ശക്തിപാതത്താൽ യോജിക്കുന്നു,…