तन्त्रसार
Tantrasāra
- 1 tatra yāvat idam uktam tat sākṣāt kasyacit apavargāptaye … ಇಲ್ಲಿಯವರೆಗೆ ಹೇಳಲ್ಪಟ್ಟ ಇದೆಲ್ಲವೂ ಯಾರಿಗಾದರೂ ನೇರವಾಗಿಯೇ ಮೋಕ್ಷಪ್ರಾಪ್ತಿಗಾಗಿ ಹೇಳಲ್ಪಟ್ಟ…
- 2 tatra kaḥ adhikārī iti nirūpaṇārthaṃ śaktipāto vicāryate ಅಲ್ಲಿ ಯಾರು ಅಧಿಕಾರಿ ಎಂಬುದನ್ನು ನಿರ್ಣಯಿಸುವುದಕ್ಕಾಗಿ ಶಕ್ತಿಪಾತವನ್ನು ವಿಚಾರಿಸಲಾಗುತ್ತದೆ.
- 3 tatra kecit āhuḥ jñānābhāvāt ajñānamūlaḥ saṃsāraḥ tadapagame jñānodayāt … ಅಲ್ಲಿ ಕೆಲವರು ಹೀಗೆ ಹೇಳುತ್ತಾರೆ: ಜ್ಞಾನದ ಅಭಾವದಿಂದ ಸಂಸಾರವು ಅಜ್ಞಾನಮೂಲವಾಗಿದೆ;
- 4 atha malaparipāke śaktipātaḥ so 'pi kiṃsvarūpaḥ kiṃ ca … ಅಥವಾ ಮಲದ ಪರಿಪಾಕವಾದಾಗ ಶಕ್ತಿಪಾತ ಎಂದರೆ, ಆ ಮಲಪರಿಪಾಕವು ಯಾವ ಸ್ವರೂಪದ್ದು ಮತ್ತು ಅದಕ್ಕೆ ನಿಮಿತ್ತವೇನು…
- 5 svatantraparameśādvayavāde tu upapadyate etat yathāhi parameśvaraḥ svarūpācchādanakrīḍayā paśuḥ … ಆದರೆ ಸ್ವತಂತ್ರನಾದ ಪರಮೇಶ್ವರನ ಅದ್ವಯವಾದದಲ್ಲಿ ಮಾತ್ರ ಇದು ಸರಿಯಾಗಿ ಸಂಗತಿಸುತ್ತದೆ.
- 6 na ca vācyaṃ kasmāt kasmiṃścid eva puṃsi śaktipāta … ಯಾವ ಕಾರಣದಿಂದ ಯಾವುದೋ ಒಂದು ನಿರ್ದಿಷ್ಟ ಪುರುಷನಲ್ಲಿ ಮಾತ್ರ ಶಕ್ತಿಪಾತ ಎಂದು ಆಕ್ಷೇಪಿಸಬಾರದು.
- 7 sa cāyaṃ śaktipāto navadhā tīvramadhyamandasya utkarṣamādhyasthyanikarṣaiḥ punas traividhyāt … ಮತ್ತು ಈ ಶಕ್ತಿಪಾತವು ಒಂಬತ್ತು ಬಗೆಯದು;
- 8 bhedadarśana iva anādiśivasannidhau muktaśivānāṃ sṛṣṭilayādikṛtyeṣu mandatīvrāt śaktipātāt sadguruviṣayā … ಭೇದದರ್ಶನದಲ್ಲಿ — ಅನಾದಿ ಶಿವನ ಸನ್ನಿಧಿಯಲ್ಲಿ ಮುಕ್ತ ಶಿವರು ಸೃಷ್ಟಿ-ಲಯ ಮೊದಲಾದ ಕೃತ್ಯಗಳಲ್ಲಿ…
- 9 sadgurus tu samastaitacchāstratattvajñānapūrṇaḥ sākṣāt bhagavadbhairavabhaṭṭāraka eva yogino 'pi … ಸದ್ಗುರುವಾದರೋ ಈ ಎಲ್ಲ ಶಾಸ್ತ್ರಗಳ ತತ್ತ್ವಜ್ಞಾನದಿಂದ ಪೂರ್ಣನಾಗಿ, ಸಾಕ್ಷಾತ್ ಭಗವಂತನಾದ ಭೈರವಭಟ್ಟಾರಕನೇ…
- 10 asadgurus tu anyaḥ sarva eva ಆದರೆ ಅಸದ್ಗುರುಗಳೆಂದರೆ ಉಳಿದವರೆಲ್ಲರೂ ಆಗಿದ್ದಾರೆ.
- 11 evaṃ yiyāsuḥ guroḥ jñānalakṣaṇāṃ dīkṣāṃ prāpnoti yayā sadya … ಹೀಗೆ ಗುರುವಿನೆಡೆಗೆ ಹೋಗಲು ಬಯಸುವವನು ಜ್ಞಾನಲಕ್ಷಣವಾದ ದೀಕ್ಷೆಯನ್ನು ಪಡೆಯುತ್ತಾನೆ;
- 12 abhyāsavato vā tadānīṃ sadya eva prāṇaviyojikāṃ dīkṣāṃ labhate … ಅಥವಾ ಅಭ್ಯಾಸವುಳ್ಳವನು ಆಗ ತತ್ಕ್ಷಣವೇ ಪ್ರಾಣವನ್ನು ಬೇರ್ಪಡಿಸುವ ದೀಕ್ಷೆಯನ್ನು ಪಡೆಯುತ್ತಾನೆ;
- 13 tīvrās tridhā utkṛṣṭamadhyāt śaktipātāt kṛtadīkṣāko 'pi svātmanaḥ śivatāyāṃ … ತೀವ್ರ ಶಕ್ತಿಪಾತವು ಮೂರು ಬಗೆ.
- 14 nikṛṣṭamadhyāt tu dehāntareṇa bhogaṃ bhuktvā śivatvam eti iti ಆದರೆ ನಿಕೃಷ್ಟ-ಮಧ್ಯ ಶಕ್ತಿಪಾತದಿಂದ ಮತ್ತೊಂದು ದೇಹದ ಮೂಲಕ ಭೋಗವನ್ನು ಅನುಭವಿಸಿ ಶಿವತ್ವವನ್ನು…
- 15 madhyas tu tridhā bhogotsukatā yadā pradhānabhūtā tadā mandatvaṃ … ಮಧ್ಯ ಶಕ್ತಿಪಾತವಾದರೋ ಮೂರು ಬಗೆ.
- 16 tatrāpi tāratamyāt traividhyam ity eṣa mukhyaḥ śaktipātaḥ ಅಲ್ಲಿಯೂ ತಾರತಮ್ಯದಿಂದ ಮೂರು ಬಗೆಯಿದೆ.
- 17 vaiṣṇavādīnāṃ tu rājānugrahavat na mokṣāntatā iti na iha … ಆದರೆ ವೈಷ್ಣವ ಮೊದಲಾದವರಿಗೆ ರಾಜನ ಅನುಗ್ರಹದಂತೆ ಮೋಕ್ಷದಲ್ಲಿ ಪರ್ಯವಸಾನವಿಲ್ಲ;
- 18 śivaśaktyadhiṣṭhānaṃ tu sarvatra iti uktam sā paraṃ jyeṣṭhā … ಆದರೆ ಶಿವಶಕ್ತಿಯ ಅಧಿಷ್ಠಾನವು ಎಲ್ಲೆಡೆ ಇದೆ ಎಂದು ಹೇಳಲಾಗಿದೆ.
- 19 sa ca daiśiko guruḥ ācāryo dīkṣakaḥ cumbakaḥ sa … ಮತ್ತು ಆ ದೈಶಿಕ, ಗುರು, ಆಚಾರ್ಯ, ದೀಕ್ಷಕ, ಚುಂಬಕ ಎಂದು ಕರೆಯಲ್ಪಡುವ ಇವನು ಪೂರ್ಣಜ್ಞಾನವುಳ್ಳವನಾಗಿದ್ದರೆ…
- 20 yogī tu phalotsukasya yukto yadi upāyopadeśena avyavahitam eva … ಆದರೆ ಯೋಗಿಯು ಫಲದಲ್ಲಿ ಉತ್ಸುಕನಾದವನಿಗೆ — ಉಪಾಯದ ಉಪದೇಶದಿಂದ ಯೋಗ್ಯನಾಗಿದ್ದರೆ — ಅವ್ಯವಹಿತವಾದ ಫಲವನ್ನೇ…
- 21 uttamottamādijñānabhedāpekṣayā teṣu varteta sampūrṇajñānagurutyāge tu prāyaścittam eva ಉತ್ತಮೋತ್ತಮ ಮೊದಲಾದ ಜ್ಞಾನಭೇದದ ಅಪೇಕ್ಷೆಯಿಂದ ಅವರ ಕಡೆಗೆ ಅವನು ವರ್ತಿಸಬೇಕು.
- 22 nanu so 'pi abruvan viparītaṃ vā bruvan kiṃ … "ಆದರೆ ಆ ಗುರುವೂ ಉಪದೇಶ ಮಾಡದಿದ್ದರೆ, ಅಥವಾ ವಿಪರೀತವಾಗಿ ಉಪದೇಶ ಮಾಡಿದರೆ ಏಕೆ ತ್ಯಜಿಸಬಾರದು?
- 23 evam anugrahanimittaṃ śaktipāto nirapekṣa eva karmādiniyatyapekṣaṇāt ಹೀಗೆ ಅನುಗ್ರಹಕ್ಕೆ ನಿಮಿತ್ತವಾದ ಶಕ್ತಿಪಾತವು ನಿರಪೇಕ್ಷವೇ;
- 24 tirobhāva iti tirobhāvo hi karmādyapekṣagāḍhaduḥkhamohabhāgitvaphalaḥ yathāhi prakāśasvātantryāt prabuddho … "ತಿರೋಭಾವ" ಎಂದರೆ — ತಿರೋಭಾವವು ಕರ್ಮ ಮೊದಲಾದವುಗಳ ಅಪೇಕ್ಷೆಯುಳ್ಳ ಗಾಢ ದುಃಖ-ಮೋಹದ ಭಾಗಿತ್ವವನ್ನೇ…
- 25 tatrāpi icchāvaicitryāt tirobhūto 'pi svayaṃ vā śaktipātena yujyate … ಅಲ್ಲಿಯೂ ಸಹ ಇಚ್ಛೆಯ ವೈಚಿತ್ರ್ಯದಿಂದ ತಿರೋಭೂತನಾದವನೂ ಸ್ವಯಂ ಶಕ್ತಿಪಾತದಿಂದ ಕೂಡುತ್ತಾನೆ, ಅಥವಾ ಮೃತನಾಗಿ…