धरित्री कीलालं शुचिरपि समीरोऽपि गगनं
त्वमेका कल्याणी गिरिशरमणी कालि सकलम् ।
प्रसन्ना त्वं भूया भवमनु न भूयान्मम जनुः ॥१४॥
dharitrī kīlālaṃ śucir api samīro 'pi gaganaṃ |
tvam ekā kalyāṇī giri-śa-ramaṇī kāli sakalam |
prasannā tvaṃ bhūyā bhavam anu na bhūyān mama januḥ ||14||
śikhariṇī
ಪೃಥ್ವಿ, ಜಲ, ಅಗ್ನಿ, ವಾಯು, ಆಕಾಶ — ಓ ಕಾಳಿ, ಗಿರಿಶ (ಶಿವ)ನ ಪ್ರಿಯೇ, ಓ ಕಲ್ಯಾಣಿ, ನೀನೊಬ್ಬಳೇ ಈ ಸಕಲವೂ. ನೀನು ನನಗೆ ಪ್ರಸನ್ನಳಾಗು — ಸಂಸಾರದಲ್ಲಿ ನನಗೆ ಇನ್ನು ಮುಂದೆ ಜನ್ಮವಾಗದಿರಲಿ.