धरित्री कीलालं शुचिरपि समीरोऽपि गगनं
त्वमेका कल्याणी गिरिशरमणी कालि सकलम् ।
प्रसन्ना त्वं भूया भवमनु न भूयान्मम जनुः ॥१४॥
dharitrī kīlālaṃ śucir api samīro 'pi gaganaṃ |
tvam ekā kalyāṇī giri-śa-ramaṇī kāli sakalam |
prasannā tvaṃ bhūyā bhavam anu na bhūyān mama januḥ ||14||
śikhariṇī
পৃথিৱী, জল, অগ্নি, বায়ু, আকাশ — হে কালি, হে গিৰিশৰমণী (শিৱৰ প্ৰিয়া), তুমিয়েই একমাত্ৰ কল্যাণী, তুমিয়েই সকলো। তুমি মোৰ প্ৰতি প্ৰসন্না হোৱা, আৰু এই সংসাৰৰ পাছত মোৰ আৰু জন্ম নহওক।