Home shakta Karpūrādi Stotra 1.14 Karpūrādi Stotra 1.14
धरित्री कीलालं शुचिरपि समीरोऽपि गगनं
त्वमेका कल्याणी गिरिशरमणी कालि सकलम् ।
प्रसन्ना त्वं भूया भवमनु न भूयान्मम जनुः ॥१४॥
dharitrī kīlālaṃ śucir api samīro 'pi gaganaṃ |
tvam ekā kalyāṇī giri-śa-ramaṇī kāli sakalam |
prasannā tvaṃ bhūyā bhavam anu na bhūyān mama januḥ ||14||
śikhariṇī
dharitrī — ધરિત્રી (પૃથ્વી) ; kīlālam — જળ ; śuciḥ — અગ્નિ (પાવક) ; api — પણ ; samīraḥ — વાયુ ; api — પણ ; gaganam — ગગન, આકાશ ; tvam ekā — તું એકલી ; kalyāṇī — કલ્યાણી ; giri-śa-ramaṇī — ગિરિ-શ (શિવ)ની પ્રિયા ; kāli — હે કાલી ; sakalam — સંપૂર્ણ ; prasannā — પ્રસન્ન ; tvam — તું ; bhūyāḥ — થા (થાય તો) ; bhavam anu — આ જન્મ પછી ; na — નહીં ; bhūyāt — થાય ; mama — મારો ; januḥ — (બીજો) જન્મ પૃથ્વી, જળ, અગ્નિ, વાયુ, આકાશ — હે કલ્યાણી, હે ગિરિશ (શિવ)ની રમણી, હે કાલિ! તું એક જ સકલરૂપ છે. તું મારા પર પ્રસન્ન થા, અને આ સંસારમાં મારો ફરી જન્મ ન થાય.
← 1.13 1.15 →