अनेके सेवन्ते भवदधिगिर्वाणनिवहान्
विमूढास्ते मातः किमपि न हि जानन्ति परमम् ।
समाराध्यामाद्यां हरिहरविरिञ्चादिविबुधैः
प्रपन्नोऽस्मि स्वैरं रतिरससमहानन्दनिरताम् ॥१३॥
aneke sevante bhavad-adhi-girvāṇa-nivahān |
vimūḍhās te mātaḥ kim api na hi jānanti paramam |
samārādhyām ādyāṃ hari-hara-viriñcādi-vibudhaiḥ |
prapanno 'smi svairaṃ rati-rasa-sa-mahānanda-niratām ||13||
śikhariṇī
ହେ ମାତା — ଅନେକେ ତୁମ୍ଭ ତଳର ଦେବ-ସମୂହଙ୍କୁ ସେବା କରନ୍ତି; ସେମାନେ ବିମୂଢ଼, ପରମ-ତତ୍ତ୍ୱର କିଛି ଜାଣନ୍ତି ନାହିଁ । ହରି, ହର, ବିରିଞ୍ଚି ଆଦି ବିବୁଧମାନଙ୍କ ଦ୍ୱାରା ସମ୍ୟକ୍ ଆରାଧ୍ୟା, ଆଦ୍ୟା, ରତି-ରସ ଓ ମହାନନ୍ଦରେ ସର୍ବଦା ନିରତା ଯେ ତୁମ୍ଭେ — ମୁଁ ସ୍ୱଚ୍ଛନ୍ଦ ଭାବେ ତୁମ୍ଭ ଶରଣାଗତ ହୋଇଅଛି ।