त्वं मानुष्येणोपहतान्तरात्मा विषादमोहाभिभवाद्विसंज्ञः ।
कृपागृहीतः समवेक्ष्य बन्धू- भिप्रपन्नान्मुखमन्तकस्य ॥
२-११ ॥
tvaṃ mānuṣyeṇopahatāntarātmā viṣādamohābhibhavādvisaṃjñaḥ |
kṛpāgṛhītaḥ samavekṣya bandhū- bhiprapannānmukhamantakasya ||
2-11 ||
ನೀನು — ಕೇವಲ ಮಾನುಷ ಭಾವದಿಂದ ಅಂತರಾತ್ಮ ಕೆಟ್ಟವನಾಗಿ, ವಿಷಾದ-ಮೋಹಗಳ ಅಭಿಭವದಿಂದ ಸಂಜ್ಞೆಯನ್ನು ಕಳೆದುಕೊಂಡು, ಮೃತ್ಯುವಿನ ಬಾಯಿಗೆ ಬಂದ ಬಂಧುಗಳನ್ನು ಕಂಡು ಕರುಣೆಯಿಂದ ಆವಿಷ್ಟನಾಗಿರುವೆ —