यः सर्वत्रानभिस्नेहस्तत्तत्प्राप्य शुभाशुभम् ।
नाभिनन्दति न द्वेष्टि तस्य प्रज्ञा प्रतिष्ठिता ॥
२-५९ ॥
yaḥ sarvatrānabhisnehastattatprāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā ||
2-59 ||
எங்கும் பற்றற்று, இனிய அல்லது இனிமையற்ற எதைப் பெற்றாலும், மகிழாமலும் வெறுக்காமலும் இருப்பவனின் அறிவு உறுதியாக நிலைபெற்றுள்ளது.