यः सर्वत्रानभिस्नेहस्तत्तत्प्राप्य शुभाशुभम् ।
नाभिनन्दति न द्वेष्टि तस्य प्रज्ञा प्रतिष्ठिता ॥
२-५९ ॥
yaḥ sarvatrānabhisnehastattatprāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā ||
2-59 ||
ଯିଏ ସବୁଆଡ଼େ ଅନାସକ୍ତ ହୋଇ ସେହି ସେହି ଶୁଭ-ଅଶୁଭ ପ୍ରାପ୍ତ କରି ଅଭିନନ୍ଦନ କରେ ନାହିଁ କିମ୍ବା ଦ୍ୱେଷ କରେ ନାହିଁ, ତାର ପ୍ରଜ୍ଞା ପ୍ରତିଷ୍ଠିତ।