यः सर्वत्रानभिस्नेहस्तत्तत्प्राप्य शुभाशुभम् ।
नाभिनन्दति न द्वेष्टि तस्य प्रज्ञा प्रतिष्ठिता ॥
२-५९ ॥
yaḥ sarvatrānabhisnehastattatprāpya śubhāśubham |
nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā ||
2-59 ||
എങ്ങും ആസക്തിയില്ലാത്തവനായി, ശുഭാശുഭങ്ങൾ പ്രാപിച്ചിട്ട് ആരാണു സന്തോഷിക്കുകയോ ദ്വേഷിക്കുകയോ ചെയ്യാത്തത്, അവന്റെ പ്രജ്ഞ പ്രതിഷ്ഠിതമായിരിക്കുന്നു.