अवाच्यत्वेन भवतां तस्या रूपं गतम् ।
अलक्षितस्वरूपाया अविद्यात्वं कथं स्थितम् ॥३२॥
avācyatvena bhavatāṃ tasyā rūpaṃ gatam |
alakṣitasvarūpāyā avidyātvaṃ kathaṃ sthitam
অবাচ্যত্ব বলায় তোমাদের পক্ষে উহার রূপই বিলুপ্ত হয়; এবং যাহার স্বরূপ অলক্ষিত, তাহার 'অবিদ্যাত্ব' কীরূপে স্থাপিত হয়?