प्रजहाति यदा कामान्सर्वान्पार्थ मनोगतान् ।
आत्मन्येवात्मना तुष्टः स्थितप्रज्ञस्तदोच्यते ॥
२-५७ ॥
prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manogatān |
ātmanyevātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñastadocyate ||
2-57 ||
ହେ ପାର୍ଥ, ଯେତେବେଳେ ମନୁଷ୍ୟ ମନୋଗତ ସମସ୍ତ କାମନା ସମ୍ପୂର୍ଣ୍ଣ ତ୍ୟାଗ କରେ, ଆତ୍ମାଦ୍ୱାରା ଆତ୍ମାରେ ହିଁ ତୁଷ୍ଟ ରହେ, ସେତେବେଳେ ସେ ସ୍ଥିତପ୍ରଜ୍ଞ ବୋଲି କୁହାଯାଏ।