प्रजहाति यदा कामान्सर्वान्पार्थ मनोगतान् ।
आत्मन्येवात्मना तुष्टः स्थितप्रज्ञस्तदोच्यते ॥
२-५७ ॥
prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manogatān |
ātmanyevātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñastadocyate ||
2-57 ||
হে পার্থ, যখন মানুষ মনোগত সমস্ত কাম ত্যাগ করে আত্মাতেই আত্মার দ্বারা তুষ্ট থাকে, তখন তাকে স্থিতপ্রজ্ঞ বলা হয়।