इदं स्तोत्रं मातस्तव मनुसमुद्धारणजनुः
स्वरूपाख्यं पादाम्बुजयुगलपूजाविधियुतम् ।
निशार्धं वा पूजासमयमधि वा यस्तु पठति
प्रलापस्तस्यापि प्रसरति कवित्वामृतरसः ॥२१॥
idaṃ stotraṃ mātas tava manu-samuddhāraṇa-januḥ |
svarūpākhyaṃ pādāmbuja-yugala-pūjā-vidhi-yutam |
niśārdhaṃ vā pūjā-samayam adhi vā yas tu paṭhati |
pralāpas tasyāpi prasarati kavitvāmṛta-rasaḥ ||21||
śikhariṇī
ହେ ମାତା — ଏହି ସ୍ତୋତ୍ର, ଯାହା ତୁମ୍ଭ ମନ୍ତ୍ରର ସମୁଦ୍ଧାରଣରୁ ଜାତ, ଯାହାର ନାମ 'ସ୍ୱରୂପ' (ତୁମ୍ଭର ସତ୍ୟ-ରୂପ), ଯାହା ତୁମ୍ଭ ପଦ-ଅମ୍ବୁଜ-ଯୁଗଳର ପୂଜା-ବିଧି ସହିତ ଯୁକ୍ତ — ଯିଏ ଏହାକୁ ଅର୍ଦ୍ଧ-ରାତ୍ରିରେ ବା ପୂଜା-ସମୟରେ ପାଠ କରେ — ତାହାର ପ୍ରଳାପ (ଅସଂଲଗ୍ନ କଥା) ମଧ୍ୟ କବିତାର ଅମୃତ-ରସ ରୂପେ ପ୍ରବାହିତ ହୁଏ ।