अधिभूतं क्षरो भावः पुरुषश्चाधिदैवतम् ।
अधियज्ञोऽहमेवात्र देहे देहभृतां वर ॥
८-४ ॥
adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaścādhidaivatam |
adhiyajño'hamevātra dehe dehabhṛtāṃ vara ||
8-4 ||
അധിഭൂതം നശ്വരമായ ഭാവമാകുന്നു, പുരുഷൻ അധിദൈവവുമാകുന്നു; അധിയജ്ഞൻ ഇവിടെ ഈ ശരീരത്തിൽ ഞാൻ തന്നെയാകുന്നു, ദേഹികളിൽ ശ്രേഷ്ഠാ.