एवं शून्यात् प्रभृति व्यानान्तं या एता विश्रान्तयः ता एव निजानन्दो निरानन्दः परानन्दो ब्रह्मानन्दो महानन्दः चिदानन्द इति षट् आनन्दभूमय उपदिष्टाः यासाम् एकः अनुसन्धाता उदयास्तमयविहीनः अन्तर्विश्रान्तिपरमार्थरूपो जगदानन्दः
Transliteration (IAST)
evaṃ śūnyāt prabhṛti vyānāntaṃ yā etā viśrāntayaḥ tā eva nijānando nirānandaḥ parānando brahmānando mahānandaḥ cidānanda iti ṣaṭ ānandabhūmaya upadiṣṭāḥ yāsām ekaḥ anusandhātā udayāstamayavihīnaḥ antarviśrāntiparamārtharūpo jagadānandaḥ
Thus, these reposes — from the void up to the pervasive breath — are taught as the six levels of bliss: innate bliss (nijānanda), bliss-less bliss (nirānanda), supreme bliss (parānanda), the bliss of Brahman (brahmānanda), great bliss (mahānanda), and the bliss of consciousness (cidānanda). The single unifying awareness that runs through them, free of rising and setting, whose ultimate nature is inner repose, is the bliss of the whole world (jagadānanda).