मृद्वासने स्फिजैकेन हस्तपादौ निराश्रयौ ।
निधाय तत्प्रसङ्गेन परा पूर्णा मतिर्भवेत् ॥११३॥
mṛdvāsane sphijaikena hastapādau nirāśrayau |
nidhāya tatprasaṅgena parā pūrṇā matir bhavet
anuṣṭubh
কোমল আসনত এটা পিঠিৰে বহি, হাত আৰু ভৰি নিৰাশ্ৰয় (অসমৰ্থিত) কৰি ৰাখিলে — সেই প্ৰসঙ্গতে পৰা পূৰ্ণ মতি (উপলব্ধি) উদিত হয়।