वर्णस्य सविसर्गस्य विसर्गान्तं चितिं कुरु ।
निराधारेण चित्तेन स्पृशेद्ब्रह्म सनातनम् ॥१२६॥
varṇasya savisargasya visargāntaṃ citiṃ kuru |
nirādhāreṇa cittena spṛśed brahma sanātanam
anuṣṭubh
శరీరమంతయు తేజోరూపమై వ్యాపించుచు, ఆ తేజస్సునందు లయించుచు, శివ-తాదాత్మ్యత పొందును.